bez pieskārieniem taisno mugurkaulu

Dziednieks un pirtnieks Vilnis Lejnieks bez pieskārieniem taisno mugurkaulu. Rezultātu izmēra ar lineālu!

http://veselam.la.lv/2016/10/14/kermenis-taisns-dzive-izdevusies/

Atdzimšana taisnākai dzīvei

“Cilvēkam ir divi attīstības ceļi – zināšanu vai sāpju. Katrs izvēlas savu. Sāpes ir ļoti labs skolotājs, tās piespiež rīkoties,” saka pirtnieks un garīgais dziednieks Vilnis Lejnieks.

Vilnis Lejnieks pēc profesijas ir biškopis, daudzus gadus darbojies tirdzniecības biznesā Madonas pusē. Jau tolaik sācis braukāt uz pirts rituālu pie slavenās Galgauskas pirtnieces Valdas Vītolas. Turp devies tad, kad vairs nav ticis galā ar problēmu gūzmu un kontrolējošo es sevī. Sajutis pirts dziļi dziedinošo iedarbību, tā atbrīvojusi no rūpju nastas, ļāvusi atkal justies viegli.

Ar Valdas starpniecību iepazinies ar reiki meistari Edīti Vēju, vēlāk pats ieguvis trešo reiki pakāpi. Apguvis pirtnieka arodu pie erudītajiem meistariem Ziedoņa Kārkliņa un Sarmītes Krišmanes. Tagad jau vairākus gadus pats vada mācību darbu Pirts skolā, ir tās direktors.

Vilnis trešo gadu darbojas arī kā dziednieks, veic garīgo iztaisnošanu. Šo neparasto metodi apguvis pie Vācijā dzīvojoša moldāvu dziednieka Pjotra Elkunoviča. Šo māku, līdzīgi kā pieslēgšanos reiki, smalkajai enerģijai, nodod tieši – no meistara skolniekam.

Garīgā iztaisnošana nozīmē ne tikai ķermeņa padarīšanu taisnu, bet arī savdabīgu atdzimšanu, jaunu atspēriena punktu garīgajā izpausmē. Šī metode, kā tēlaini saka Vilnis Lejnieks, sniedz kājas tam, kurš grib iet, bet spārnus tam, kurš gatavs lidot.

Ar garīgo iztaisnošanu iespējams atbrīvot no pagātnes nastām, traumām un sāpēm. Garīgā enerģija transformē visu, kas noenkurojies apziņā un šūnās, jo doma, enerģija darbojas laikā un telpā.

“Mūsos daudz kas uzkrājas ne tikai no šīs, bet arī no iepriekšējām dzīvēm. Vieni to dēvē par karmu, citi par likteni. Sauc, kā gribi, bet tas ir smagums, kas neļauj justies komfortabli šeit un tagad. Ar garīgo iztaisnošanu iespējams atbrīvot no pagātnes nastām, traumām un sāpēm. Garīgā enerģija transformē visu, kas noenkurojies apziņā un šūnās, jo doma, enerģija darbojas laikā un telpā,” skaidro Vilnis Lejnieks.

Ja ķermenī ir spriedze, problēmas pamazām atspoguļojas mugurkaulā, kas ir cilvēka galvenā ass. Agri vai vēlu parādās sāpes. Ja spriedzi emocionālā līmenī noņem, ķermenis atbrīvojas un iztaisnojas.

Tomēr tā nav medicīniska palīdzēšana, bet gan dvēseliska atjaunošana, varētu teikt – fiziska iztaisnošana caur garīgo prizmu. Dziedināšanas brīdis ir saistīts ar milzīgas enerģijas plūsmas iekustināšanu. Turklāt jāatceras, ka šāda dziedināšana neaizvieto ārsta apmeklējumu, ja nomoka nopietnas muguras problēmas. Garīgā dziedināšana neatbrīvo no paša cilvēka līdzdarbošanās arī fiziskā plānā – kustībām, vingrojumiem, piemērota uztura.

Vispirms dziednieks ar roku izstaigā mugurkaulu, atrodot vainas. Izmēra un salīdzina lāpstiņas, plecu augstumu, gūžu slīpumu, kāju garumu. Tas nepieciešams, lai saredzētu pārmaiņas. Mēra ar lineālu. Piemēram, pirms seansa skaidri un gaiši redzams, ka, papēžus novietojot blakus, tie atšķiras par pāris centimetriem. Pēc seansa šī starpība zudusi, tātad cilvēks kļuvis taisns.

“Kad pirmoreiz to redzēju, grūti bija noticēt, manī nerima racionālā domāšana – tas nevar būt, jo nav izskaidrojams. Pie Pjotra Elkunoviča mācījos piecus gadus, izgāju metodes piecas pakāpes. Kad man pašam pirmās reizes izdevās kādu iztaisnot, vēl jo-projām nevarēju saprast, kā tas iespējams. Tāds mirklis, zibsnis, un viss notiek. Gribas notiekošo it kā ar prātu pataustīt. Kad vaicāju par to Pjotram, viņš tikai noteica: vai tu gribi noķert gaismu? Tā ir dievišķā enerģija, kas ļauj šādi strādāt,” uzsver Vilnis Lejnieks.

Mēdz būt arī kuriozi gadījumi. Kāda sieviete vēlējās veikt iztaisnošanu nevis tāpēc, ka kaut kas sāpētu vai dzīve būtu samezglojusies, bet praktisku apsvērumu dēļ. Uz dziedniecisko iztaisnošanas seansu viņu atsūtīja šuvēja, kurai bija apnicis pāršūt katru apģērbu muguras šķībuma dēļ.

Protams, fiziskajām vainām var palīdzēt fizioterapeits vai masieris – izmasēt vai izvingrināt, kādu laiku būs labi. Taču, ja cilvēks neko dzīvē nemainīs, fiziskais ķermenis agri vai vēlu atkal ziņos par veselības problēmām un sāpēm.

“Vajag dzīvot citādi – visu, kas nāk, pieņemt nevis kā sodu, bet kā skolu, uzskatīt par labu esam, no visa mācīties. Mēģināt saskatīt, kāpēc tā notika. Pat ja neizdodas saprast, nav vērts lauzīt galvu. Lai notiktu kaut kas labs, pirms tam, iespējams, jābūt simtam vai tūkstotim mazu notikumu, kas var būt sāpīgi,” – tā dziednieks.

“Uzskatu, ka jutīgumu, kas ļauj dziedināt, var attīstīt ikviens, tikai ar to īpaši jādarbojas, jāslīpē. Sākumā gan grūti racionālo prātu, kas visu analizē un ražo spriedumus, nodalīt no intuitīvas sajušanas. Arī man pašā sākumā tā bija. Uzplaiksnīja vīzijas, zibēja bildes, teksts. Bažījos saskatīto teikt pašam cilvēkam, šķita, ka tā uztiepšu savas domas un sajūtas. Reiz vienam labam paziņam tomēr uzdrīkstējos. Viņš pārsteigumā jautāja, kā es to uzzināju. Izrādījās, manis teiktais bija pilnīgi precīzs,” atceras Vilnis.

Dziednieks redz tikai cilvēku, kuram palīdz, sajūt, kas ar viņu pašlaik notiek, un par sevi aizmirst. Tas ir viens no grūtākajiem dziednieka uzdevumiem, kas jāapgūst. Izrādās, pirtī to īstenot vieglāk, jo notiek fiziska darbošanās ar skrubjiem, slotām, pirts garu un ūdeni, visu laiku iespējams būt klātesošam.

“Arī pirtī esmu ienesis garīgo dziedniecību. Tur gan ir diezgan daudz palīgu – augi, slotiņas, mitrais gaiss, pirts gars. Jo vairāk palīgu un zināšanu, jo mazāk fiziski jādarbojas.

Vērtīga ir dzimšanas dienas pirts, ko cilvēki itin bieži vēlas piedzīvot. To rīko dienu pirms vai uzreiz pēc dzimšanas dienas. Pirms tam jāveic mājas uzdevums – uz lapas jāuzraksta divpadsmit lielie mērķi visam nākamajam dzimšanas gadam, katram mēnesim savs. Ko grib, ko izvēlas, un kas nepieciešams. Pirtī vispirms attīrām ķermeni, miesu, tad strādājam, lai šos mērķus nostiprinātu. Mēs darbojamies kopā.”

Uzliekot roku uz mugurkaula un virzot to gar abām pusēm, dziednieks nolasa cilvēka dzīvi. Katra vieta ir saistīta ar kādu emocionālo fonu.

■ Mugurkaula apakšējā daļa jeb krusti ir visa pamats. Ja krustos kaut kas nav kārtībā un sāp, var sākt šūpoties dzīves pamati. Tas var nozīmēt arī naidu vai apspiestu seksualitāti.

■ Starp lāpstiņām un uz leju visbiežāk sakrājas aizvainojumi, dusmas.

■ Jostas daļu saista ar zemu pašvērtējumu, iestrēgšanu bērnības aizvainojumos, slīgšanu domās, ka neviens nemīl.

■ Sprandu dēvē par pieslēguma vietu. Ja tas savilkts, tas ir apliecinājums ne tikai ilgstošai sēdēšanai pie datora, bet arī piesaistei kādam mirušam cilvēkam. Nav mācējis pateikt paldies aizgājušajam par to, ka bijis, bet visu laiku grimis domās, cik žēl, ka tevis vairs nav. Tādējādi veidojas saite, pa kuru aizplūst enerģija.

■ Labā ķermeņa puse tiek saistīta ar vīrišķo enerģiju, kreisā – ar sievišķo. Ja, piemēram, vīrietim kreisajā pusē zem lāpstiņas ir ciets kamols, savilkums, tas var liecināt par sarežģītām attiecībām ar māti vai sievu.

Lai dienu ievirzītu pozitīvā gultnē, noder vienkāršs paņēmiens. Viss sākas ar izvēli. Pieej pie spoguļa, skaties savā attēlā un saki: “Es šodien izvēlos justies labi.” Dienas ritumā ātri vien pamanīsi, ka patiešām tā arī jūties.

1.      Atdzimšana taisnākai dzīvei

2.      Izmanto pat lineālu

3.      Ar rokām un domu

4.      Mugura kā dzīves spogulis

5.      Rīta sveiciens labai dienai