Periods līdz 24.aprīlim – var būt psiholoģiski grūts
Laika periods līdz 24.aprīlim cilvēkiem var būt psiholoģiski
grūts – gan mentāli, gan emocionāli, gan dvēseliski. Tāpēc ir vērts atbalstīt
un saaudzēt gan sevi pašu, gan apkārtējos, jo katrs sev grūtus periodus
pārdzīvo un izdzīvo kā māk un kā var.
ar sapratni un pieņemšanu,
Dace
P.S.
Ieskatam:
10.04.2016.Dvēseles inventarizācija1 Kimi
Reizēm
kaut ko zaudēt ir smags un sarežģīts process, bet ir tādi zaudējumi, kas notiek
pakāpeniski, bet nenovēršami, kā rezultātā mēs pat īsti nekonstatējam pašu
zaudēšanas brīdi. Mēs tiekam atsaistīti
pakāpeniski. Kā šampūns pudelē – katra mazgāšanas reize mēs tuvina tukšai
pudelei, bet tas nav straujš process. Šodienā mēs varam ieraudzīt, kas tad vēl
aizvien ir un kas vairs nav. Atliek
izmest tukšās pudeles. Atliek vienkārši nosaukt vārdā, ka kaut kas ir beidzies. Bez sāpēm, bez nožēlas, vienkārši matemātiski
konstatēt.
Šodiena
neraus no jūsu rokām ārā to, kas jums dārgs, to, kas jums ir svarīgs un
vajadzīgs šodienā, bet tikai uzsvērs un akcentēs faktus, kas jau ir
iestājušies. Mēs to vienkārši neesam sapratuši, neesam par to domājuši, neesam
tā nosaukuši. Panikai un pārdzīvojumiem nav vietas! Tieši otrādi, tā ir
atvieglojuma sajūta, tā ir iespēja brīvi ieelpot gaisu no jauna. Tas dod
iespējas tukšās vietas aizpildīt ar ko lietderīgu. No izlietotas zobu pastu tūbiņas,
neko vairs neizspiedīsi! Atlaižiet vaļā visu smagumu, kas neļauj jums pacelties
spārnos, un jūs sajutīsieties viegli un labi!
Viļņa apraksts
Iesākumā
nebija nekas! Vēl pirms vārda, vēl pirms nodoma!
Sācies
jauns vilnis, kas iezīmē beigu punktu un aizved to līdz patiesībai. Tikai
atbrīvojot vietu var dot iespēju jaunam sākumam. Šis vilnis no mums sagaidīs
spēju izlemt, ko mēs šajā tukšajā vietā vēlēsimies radīt. Puķu dobe ir
uzirdināta un sagatavota, ko mēs tajā sēsim? Kāpēc šie ziedi mums ir tik īpaši,
lai tos sētu? Neko bezjēdzīgu darīt mēs negribēsim. Mums ir jātic mūsu darbam,
jo tikai tas dod stabilitāti – izpratne par to, ka tas, ko mēs darām, ir
vajadzīgs. Tad mēs varēsim būt saskaņā ar savu sirdsapziņu un ļaut mums katram
realizēties savā virzienā. Tad pasaule mums apstiprinās, ka mūsu unikalitāte ir
tā vērti, ka mēs neesam tikai klauni un āksti, bet gan unikālas daļas no
komandas, kurai ir iespēja sasniegt savus ideālus neko no citiem neprasot. Šis
process prasa atdevi, tāpēc tie, kas nespēs atbilst pilnā mēra, tie, kas
neizturēs, tiks slīpēti un var tikt atmesti no komandas, lai process
neapstātos. Un tas dos iespēju iziet plašumā, aptvert un iznest savas dvēseles
patiesību pāri pasaulei, lai viļņa maksimumā sadedzinātu sevi, ļaujot pašiem un
citiem saprast dievišķo mūsos, rezultātā iekustinot pasauli un kustību nākamajā
pakāpē, lai viļņa pēdējā dienā spētu ieraudzīt to, cik tad esam īsti bijuši,
cik tad mūsu ticībai ir bijušas atvērtas acis, vai gaisma ir tā, kas caur mums
runā. Vai varbūt nekas no tā nav palicis pāri? Tieši tāpēc viļņa dziļākā būtība
ir cilvēkos, kas spēj caur sevi nest sirdsapziņas patiesību pasaulei. Nu un ko
teiksiet par šādu tukšuma aizpildīšanu, par šādu jauno sākumu?
