PAR DVĒSEĻU VECUMA IEDALĪJUMU
May
20, 2015
|
Paldies
Reinis Plešaunieks par materiālu
Vadoties
pēc noteiktas sistēmas, cilvēku dvēseļu vecumus var iedalīt septiņās
grupās.
Caur pirmajām piecām vecuma grupām ir jāiziet visām dvēselēm. Kad pirmās piecas dvēseles attīstības stadijas ir izietas – atgriešanās uz zemes vairs nav obligāta un notiek jau pēc indivīdu pašu izvēles.
Sestās un septītās vecuma grupas dvēseles uz zemes pārstāv īpašus sūtņus – mesijas, guru. Fiziskajā līmenī tie parādās drīzāk lai mācītu, nevis mācītos. Sestās vecuma grupas dvēseļu piemēri: Sokrāts, Zoroastrs.
Ja sestās vecuma grupas dvēselēm atmiņa par iepriekšējām dzīvēm ne vienmēr tiek dota, tad septītās grupas dvēselēm tā vienmēr ir. Septītās vecuma grupas dvēseles atceras savas iepriekšējās inkarnācijas, dzīvi augstākās dimensijās un uztur kontaktu ar kolektīvo dvēseli, no kuras smeļas zināšanas (jāpiezīmē, ka pastiprināts kontakts ar kolektīvo dvēseli ir arī piektās un sestās vecuma grupas dvēselēm). Septītās vecuma grupas dvēseļu piemēri: Krišna, Buda, Kristus, Lao-Czi. Kristus pats apliecina savu izcelsmi ar vārdiem: ”Es zinu no kurienes esmu atnācis un zinu kurp eju, bet jūs neziniet nedz no kurienes es esmu, nedz uz kurieni es eju.”(Jāņa: 8 – 14).
Sestās un septītās vecuma grupas dvēseļu īpatnības dziļāk netiks apskatītas (nebija grāmatā informācijas).
Caur pirmajām piecām vecuma grupām ir jāiziet visām dvēselēm. Kad pirmās piecas dvēseles attīstības stadijas ir izietas – atgriešanās uz zemes vairs nav obligāta un notiek jau pēc indivīdu pašu izvēles.
Sestās un septītās vecuma grupas dvēseles uz zemes pārstāv īpašus sūtņus – mesijas, guru. Fiziskajā līmenī tie parādās drīzāk lai mācītu, nevis mācītos. Sestās vecuma grupas dvēseļu piemēri: Sokrāts, Zoroastrs.
Ja sestās vecuma grupas dvēselēm atmiņa par iepriekšējām dzīvēm ne vienmēr tiek dota, tad septītās grupas dvēselēm tā vienmēr ir. Septītās vecuma grupas dvēseles atceras savas iepriekšējās inkarnācijas, dzīvi augstākās dimensijās un uztur kontaktu ar kolektīvo dvēseli, no kuras smeļas zināšanas (jāpiezīmē, ka pastiprināts kontakts ar kolektīvo dvēseli ir arī piektās un sestās vecuma grupas dvēselēm). Septītās vecuma grupas dvēseļu piemēri: Krišna, Buda, Kristus, Lao-Czi. Kristus pats apliecina savu izcelsmi ar vārdiem: ”Es zinu no kurienes esmu atnācis un zinu kurp eju, bet jūs neziniet nedz no kurienes es esmu, nedz uz kurieni es eju.”(Jāņa: 8 – 14).
Sestās un septītās vecuma grupas dvēseļu īpatnības dziļāk netiks apskatītas (nebija grāmatā informācijas).
*
* *
Vidēji
cilvēku dvēseles iziet pilnu pieredzes ciklu (piecas vecuma grupas) apmēram 400
dzīvju laikā, taču, atkarībā no konkrētās dvēseles īpatnībām, inkarnāciju
skaits var svārstīties no 50 līdz 1000 dzīvēm vai vairāk. Evolūcijas sākumā
dvēseles attīstās lēnāk - vēlākās stadijās - straujāk. Starplaiks starp
inkarnācijām parasti ir no 0 līdz 1000 gadiem. Attīstības sākumā starplaiki ir
īsāki, bet beigās – garāki (simti gadu).
Var aprēķināt, ka, lai izietu pilnu pieredzes kursu fiziskajā līmenī (uz Zemes tipa planētām), tajā jāpavada vidēji 20 000 gadu.
Ja vispār varam kaut kā mērīt garīgo attīstību, tad varētu teikt, ka tās garīgās īpašības, kuras ir pieaugušā cilvēkā, par 98 – 99.9 % ir mantotas no iepriekšējām dzīvēm (uzdotie procenti var samazināties pēdējās inkarnācijās un arī šobrīd – 21g.s, kad notiek evolūcijas forsēšana). Tā ir tikai šķietamība, ka cilvēks jaunībā strauji garīgi attīstās. Tas, ko mēs sajūtam kā indivīda straujo garīgo izaugsmi dzīves laikā, ir tikai iepriekšējo dzīvju garīgo īpašību izkristalizēšanās process. Īsta garīgā attīstība cilvēkiem sākās pēc tam, kad sasniegti 18-30 gadi (šī gadu robeža ir stipri atkarīga no indivīda vēlmes pilnveidoties).
Var aprēķināt, ka, lai izietu pilnu pieredzes kursu fiziskajā līmenī (uz Zemes tipa planētām), tajā jāpavada vidēji 20 000 gadu.
Ja vispār varam kaut kā mērīt garīgo attīstību, tad varētu teikt, ka tās garīgās īpašības, kuras ir pieaugušā cilvēkā, par 98 – 99.9 % ir mantotas no iepriekšējām dzīvēm (uzdotie procenti var samazināties pēdējās inkarnācijās un arī šobrīd – 21g.s, kad notiek evolūcijas forsēšana). Tā ir tikai šķietamība, ka cilvēks jaunībā strauji garīgi attīstās. Tas, ko mēs sajūtam kā indivīda straujo garīgo izaugsmi dzīves laikā, ir tikai iepriekšējo dzīvju garīgo īpašību izkristalizēšanās process. Īsta garīgā attīstība cilvēkiem sākās pēc tam, kad sasniegti 18-30 gadi (šī gadu robeža ir stipri atkarīga no indivīda vēlmes pilnveidoties).
*
* *
Vidējais
kosmiskais vecums uz Zemes šobrīd ir nedaudz pāri jaunajam. Planētai Zeme
briedušo garu vecums jāsasniedz apmēram 21. g.s. vidū. Jāatzīmē, ka indivīdu
kosmiskais briedums nav stingri sajūgts ar tehnoloģijas attīstību. Lielie
skolotāji tūkstošus gadu atpakaļ jau bija pie vecākajiem gariem. Tomēr vidējais
cilvēka dvēseles vecums uz planētas Zeme toreiz bija par ¼ mazāks (bērnu
dvēseles). Strauja cilvēku garīgā augšupeja sākās 19 – 20. gadsimtā (kosmisko
hierarhiju noteiktās kārtības dēļ daudzus tūkstošus gadu pirms šī laika
vidējais dvēseles vecums uz Zemes bija praktiski nemainīgs).
DAŽĀDA KOSMISKĀ VECUMA
DVĒSEĻU RAKSTURA ĪPAŠĪBAS
1.
Dvēsele – zīdainis
(alu
laikmets)
Piemērojas
izdzīvošanai fiziskajā līmenī. Zīdaiņa dvēseles ir ļoti bailīgas. Uztur ciešu,
neapzinātu saikni ar kolektīvo dvēseli, jo pašām maz zināšanu. Viņu emocionālā
daba tikai sāk formēties, tādēļ nav emocionāli atvērti. Parasti iemiesojas
primitīvās civilizācijās. Interesējas tikai par fiziskā plāna norisēm. Ir
ziņkārīgi. Savu ziņkāri apmierina bez aizspriedumiem, klaji aplūkojot intereses
objektu, ieejot svešā mītnē. Kad viņiem ko jautā, tad viņi atbild gari,
juceklīgi, izvairīgi. Nav nekādu principu. Dzīve paiet vienos rituālos.
Neievēro, ka citu cilvēku vēlmes var nesakrist ar individuālajām. Dēļ savas
zemās attīstības neiederas augstākā sociumā (zīdaiņu dvēseles būtu viegli
pamanāmas rietumu sabiedrībā). Ir netīrīgi.
Pasauli dala uz “es” un “ne-es”.
Zīdaiņa dvēseles ir pilnas māņticības. Uzskata, ka slimības viņiem uzsūta ļaunie burvji. Parasti slimo ar tropiskajām infekciju slimībām, kas rodas antisanitāro apstākļu dēļ. Gadās bronhīts, astma, radikulīts. Ar vēzi slimo reti. (Tā tas ir Jaungvinejā).
Ķermeņi tiek izrotāti ar ornamentiem, virvītēm, amuletiem, spalvām. Degunā tiek ielikti ziloņkaula riņķi.
Mēdz kauties par sievieti, kaut gan dažās kultūrās visi var saieties ar visiem.
Tieksme pēc reliģijas. Klanīšanās zemei, Saulei, dabai. Zīdaiņu dvēseles ir samērā agresīvas, egoistiskas. Parasti necenšas atrast pastāvīgu darbu, jo tas viņām liekas apgrūtinoši.
Zīdaiņa dvēseļu radītajā mūzikā dominē sitamie instrumenti.
Bērniem patīk rotaļāties smiltīs – tas ir zīdaiņa aspekts. Pieaugušiem tas izpaužas rituālos: šamaņu dejā, narkotiku lietošanā, sakrālajā seksā.
Zīdaiņa dvēseles dod priekšroku apmesties tropu zemēs:
Gvatemala, Salvadora, Hondurasa, Šrilanka, Borneo, Jaungvineja, Amazones baseins, liela daļa Etiopijas un Sudānas.
Pasauli dala uz “es” un “ne-es”.
Zīdaiņa dvēseles ir pilnas māņticības. Uzskata, ka slimības viņiem uzsūta ļaunie burvji. Parasti slimo ar tropiskajām infekciju slimībām, kas rodas antisanitāro apstākļu dēļ. Gadās bronhīts, astma, radikulīts. Ar vēzi slimo reti. (Tā tas ir Jaungvinejā).
Ķermeņi tiek izrotāti ar ornamentiem, virvītēm, amuletiem, spalvām. Degunā tiek ielikti ziloņkaula riņķi.
Mēdz kauties par sievieti, kaut gan dažās kultūrās visi var saieties ar visiem.
Tieksme pēc reliģijas. Klanīšanās zemei, Saulei, dabai. Zīdaiņu dvēseles ir samērā agresīvas, egoistiskas. Parasti necenšas atrast pastāvīgu darbu, jo tas viņām liekas apgrūtinoši.
Zīdaiņa dvēseļu radītajā mūzikā dominē sitamie instrumenti.
Bērniem patīk rotaļāties smiltīs – tas ir zīdaiņa aspekts. Pieaugušiem tas izpaužas rituālos: šamaņu dejā, narkotiku lietošanā, sakrālajā seksā.
Zīdaiņa dvēseles dod priekšroku apmesties tropu zemēs:
Gvatemala, Salvadora, Hondurasa, Šrilanka, Borneo, Jaungvineja, Amazones baseins, liela daļa Etiopijas un Sudānas.
2.
Dvēsele – bērns
(Romas
impērija)
Tiecās
attīstīt civilizāciju, uzturēt tīrību, kārtību. Mīl strukturētību, sakārtotību.
Bērna dvēseļu sabiedrībās tiek uzturētas stingri hierarhiskas struktūras (kā
tas bija Romas impērijā). Meklē autoritātes, kas šo kārtību nodrošina.
Autoritātes parasti atrodas starp jaunajām dvēselēm.
Reliģijā dod priekšroku globālām, labi organizētām ticību sistēmām, kas paredz stingras uzvedības normas. Raksturīgs reliģiozais fanātisms.
Bieži apmeklē medicīnas iestādes. Baidās no visa neparastā. Bērna dvēseles ir mazāk agresīvas nekā zīdaiņa un jaunās dvēseles. Tās rūpējas par kolektīvo izdzīvošanu. Sāk veidoties uzvedības izvērtēšanas mehānisms (morāls – amorāls).
Izvēlas ļoti dogmatiskas, ortodoksālas reliģijas. Ļoti lielu lomu bērna dvēseļu dzīvē spēlē tradīcijas.
Tāpat kā zīdaiņa dvēseles bērna fragmenti dala pasauli uz “es” un “ne-es”.
Bērna dvēselēm ir grūti noturēties pie varas, jo salīdzinot ar jaunajām dvēselēm, tās vēl nav pietiekami spējīgas spriest.
Bērna dvēseles tāpat kā zīdaiņa dvēseles ir bailīgas.
Bērna vecuma dvēseles ir pārliecinātas par savu taisnību, tām grūti ieklausīties, ko saka citi.
Cilvēka bērna aspekts vada tādus procesus kā ēšana, mazgāšanās, sekss.
Bērna dvēseles nodarbojas ar seksu pārsvarā pienākuma apziņas dēļ.
Bērna dvēseļu piemēri (politiķi): Bota, Idi Amins, Muammars Kadāfi, Ajatolla Homeini.
Bērna dvēseles dod priekšroku apmesties šādās valstīs:
Irāka, Irāna, Afganistāna, Indonēzija, Jemena (?), Omāna (?), Pakistāna (?) un citas Islama fundamentālisma valstis (izņemot Sīriju un Saūda Arābiju).
Vēlīnā bērna perioda valstis, kas drīz ieies agrīnās jaunības periodā:
Ķīna, Īrija, Indija, ASV centrālā daļa (mēri, šerifi, vecāku komiteju prezidenti), lielākā daļa Centrālās un Dienvidamerikas valstu.
Reliģijā dod priekšroku globālām, labi organizētām ticību sistēmām, kas paredz stingras uzvedības normas. Raksturīgs reliģiozais fanātisms.
Bieži apmeklē medicīnas iestādes. Baidās no visa neparastā. Bērna dvēseles ir mazāk agresīvas nekā zīdaiņa un jaunās dvēseles. Tās rūpējas par kolektīvo izdzīvošanu. Sāk veidoties uzvedības izvērtēšanas mehānisms (morāls – amorāls).
Izvēlas ļoti dogmatiskas, ortodoksālas reliģijas. Ļoti lielu lomu bērna dvēseļu dzīvē spēlē tradīcijas.
Tāpat kā zīdaiņa dvēseles bērna fragmenti dala pasauli uz “es” un “ne-es”.
Bērna dvēselēm ir grūti noturēties pie varas, jo salīdzinot ar jaunajām dvēselēm, tās vēl nav pietiekami spējīgas spriest.
Bērna dvēseles tāpat kā zīdaiņa dvēseles ir bailīgas.
Bērna vecuma dvēseles ir pārliecinātas par savu taisnību, tām grūti ieklausīties, ko saka citi.
Cilvēka bērna aspekts vada tādus procesus kā ēšana, mazgāšanās, sekss.
Bērna dvēseles nodarbojas ar seksu pārsvarā pienākuma apziņas dēļ.
Bērna dvēseļu piemēri (politiķi): Bota, Idi Amins, Muammars Kadāfi, Ajatolla Homeini.
Bērna dvēseles dod priekšroku apmesties šādās valstīs:
Irāka, Irāna, Afganistāna, Indonēzija, Jemena (?), Omāna (?), Pakistāna (?) un citas Islama fundamentālisma valstis (izņemot Sīriju un Saūda Arābiju).
Vēlīnā bērna perioda valstis, kas drīz ieies agrīnās jaunības periodā:
Ķīna, Īrija, Indija, ASV centrālā daļa (mēri, šerifi, vecāku komiteju prezidenti), lielākā daļa Centrālās un Dienvidamerikas valstu.
3.
Jaunā dvēsele
(kapitālistiskā
sabiedrība)
Jaunās
dvēseles visvairāk ir orientētas uz dzīves fizisko pusi. Šādiem ļaudīm ļoti
grūti atzīt savu fizisko vecumu, tādēļ tiecas taisīt plastiskās operācijas.
Ļoti skeptiski attiecas uz parādībām, kas iziet ārpus “zinātniskajiem”
uzskatiem. Parasti neaizraujas ar reliģiju vairāk, nekā tas pieņemts
sabiedrībā. Ļoti bieži uzskata dzīvi pēc nāves par neiespējamu. Pilnībā
identificē sevi ar savu ķermeni. Kā sekas tam – jaunās dvēseles baidās no
nāves. Mēdz likt sevi pēc nāves iesaldēt, ar cerību, ka kādreiz dzīvi varētu
turpināt.
Šīm dvēselēm ir vislielākā tieksme gūt panākumus viņu izvēlētajā laukā.
Jaunās dvēseles ideāls ir pievilcīgs, bagāts, panākumus guvis cilvēks. Tieši tādus cilvēkus bieži rāda televīzijā (televīzija kultivē informāciju, kas vidēji atbilst jaunajām dvēselēm). Vienmēr sapņo nopirkt dārgāku auto, labāku māju.
Jaunās dvēseles baidās pazaudēt to, kas tām pieder (viņas asociē sevi ar savu mantību), tādēļ īpašums jaunajām dvēselēm uzliek arī ciešanas.
Ne vienmēr tiecas pie tā, kas patiesībā patīk, tai vietā meklē to, kas nes vislielākos panākumus un slavu.
Panākumi lielai daļai jauno dvēseļu ir svarīgāki nekā citu cilvēku viedokļi un jūtas.
Jaunās dvēseles domā, ka viņas ir tas, kas viņām pieder. Dzīvi redz pretstatos: “labs – slikts, pareizi – nepareizi”. Jaunajām dvēselēm par dzīvi pamatā “viss ir skaidrs”.
Bieži aizraujas ar politiku.
Pasaules uzskats: “esmu es, esi tu un es gūšu virsroku pār tevi”.
Jaunie fragmenti parasti necieš no zema pašnovērtējuma. Tiem arī nav garīgo ciešanu. Vairums jauno fragmentu ir ekstraverti.
Jaunajiem fragmentiem ir stingri uzvedības standarti. Mēdz būt sacensības par to, kurš vislabāk pavadīs atvaļinājumu, kā tas ir Japānā. Kaut kas līdzīgs notiek ASV. Cilvēki, kas atsakās pieņemt standartizētās uzvedības normās, tiek uzskatīti par dīvainiem.
Jaunās dvēseles jau ir iemācījušās patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus.
Cilvēks pielieto savas dvēseles jauno aspektu, lai disciplinētu sevi un, pielietojot gribasspēku, virzītu sevi uz panākumu gūšanu.
“Pareizi ir tas, kas palīdz gūt panākumus - nepareizi ir tas, kas traucē tos sasniegt”. ”Tie, kas nav ar mums, ir pret mums un tie pelna nosodījumu”.
Jaunās dvēseles ir mazāk emocionālas, nekā bērnu dvēseles un briedušās dvēseles. Tās mēdz būt egocentriskas. Indīgo atkritumu problēma, kas saindē Zemi, ir uz jauno dvēseļu sirdsapziņas.
Jaunās dvēseles seksu uztver vairāk, kā sporta veidu.
Jaunās dvēseles vecumā visvairāk izpaužas dzimumu šovinisms.
Jaunās dvēseles ir apveltītas ar labu izgudrošanas spēju, ir produktīvas. Morāles un ētikas problēmas viņu redzeslokā neiekļūst.
Ātri cenšas saprast “kā uzbūvēta šī pasaule”, lai varētu izmantot šīs zināšanas savā labā.
Reti kad no jaunajām dvēselēm iznāk labi vecāki, jo viņas nav emocionāli atvērtas. Tomēr bērni ir labklājības un sociālā statusa simbols, tādēļ tiem vienmēr būs vislabākās rotaļlietas.
Jaunām dvēselēm sāk attīstīties radošie talanti, kas attīstības uzplaukumu sasniedz briedušā vecumā.
Jauno dvēseļu piemēri: Maķedonijas Aleksandrs, Kleopatra, Vilhelms Iekarotājs, Čingizhans.
Jaunības perioda valstis:
Japāna, Vācija, Honkonga, Sīrija, Saūda Arābija, Austrālija, Kanāda.
Vēlīnā jaunības perioda un agrīnā briedušā perioda valstis ir Izraēla un ASV.
Šīm dvēselēm ir vislielākā tieksme gūt panākumus viņu izvēlētajā laukā.
Jaunās dvēseles ideāls ir pievilcīgs, bagāts, panākumus guvis cilvēks. Tieši tādus cilvēkus bieži rāda televīzijā (televīzija kultivē informāciju, kas vidēji atbilst jaunajām dvēselēm). Vienmēr sapņo nopirkt dārgāku auto, labāku māju.
Jaunās dvēseles baidās pazaudēt to, kas tām pieder (viņas asociē sevi ar savu mantību), tādēļ īpašums jaunajām dvēselēm uzliek arī ciešanas.
Ne vienmēr tiecas pie tā, kas patiesībā patīk, tai vietā meklē to, kas nes vislielākos panākumus un slavu.
Panākumi lielai daļai jauno dvēseļu ir svarīgāki nekā citu cilvēku viedokļi un jūtas.
Jaunās dvēseles domā, ka viņas ir tas, kas viņām pieder. Dzīvi redz pretstatos: “labs – slikts, pareizi – nepareizi”. Jaunajām dvēselēm par dzīvi pamatā “viss ir skaidrs”.
Bieži aizraujas ar politiku.
Pasaules uzskats: “esmu es, esi tu un es gūšu virsroku pār tevi”.
Jaunie fragmenti parasti necieš no zema pašnovērtējuma. Tiem arī nav garīgo ciešanu. Vairums jauno fragmentu ir ekstraverti.
Jaunajiem fragmentiem ir stingri uzvedības standarti. Mēdz būt sacensības par to, kurš vislabāk pavadīs atvaļinājumu, kā tas ir Japānā. Kaut kas līdzīgs notiek ASV. Cilvēki, kas atsakās pieņemt standartizētās uzvedības normās, tiek uzskatīti par dīvainiem.
Jaunās dvēseles jau ir iemācījušās patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus.
Cilvēks pielieto savas dvēseles jauno aspektu, lai disciplinētu sevi un, pielietojot gribasspēku, virzītu sevi uz panākumu gūšanu.
“Pareizi ir tas, kas palīdz gūt panākumus - nepareizi ir tas, kas traucē tos sasniegt”. ”Tie, kas nav ar mums, ir pret mums un tie pelna nosodījumu”.
Jaunās dvēseles ir mazāk emocionālas, nekā bērnu dvēseles un briedušās dvēseles. Tās mēdz būt egocentriskas. Indīgo atkritumu problēma, kas saindē Zemi, ir uz jauno dvēseļu sirdsapziņas.
Jaunās dvēseles seksu uztver vairāk, kā sporta veidu.
Jaunās dvēseles vecumā visvairāk izpaužas dzimumu šovinisms.
Jaunās dvēseles ir apveltītas ar labu izgudrošanas spēju, ir produktīvas. Morāles un ētikas problēmas viņu redzeslokā neiekļūst.
Ātri cenšas saprast “kā uzbūvēta šī pasaule”, lai varētu izmantot šīs zināšanas savā labā.
Reti kad no jaunajām dvēselēm iznāk labi vecāki, jo viņas nav emocionāli atvērtas. Tomēr bērni ir labklājības un sociālā statusa simbols, tādēļ tiem vienmēr būs vislabākās rotaļlietas.
Jaunām dvēselēm sāk attīstīties radošie talanti, kas attīstības uzplaukumu sasniedz briedušā vecumā.
Jauno dvēseļu piemēri: Maķedonijas Aleksandrs, Kleopatra, Vilhelms Iekarotājs, Čingizhans.
Jaunības perioda valstis:
Japāna, Vācija, Honkonga, Sīrija, Saūda Arābija, Austrālija, Kanāda.
Vēlīnā jaunības perioda un agrīnā briedušā perioda valstis ir Izraēla un ASV.
4.
Briedusī dvēsele
(21.
gs. beigu sabiedrība)
Briedusī
dvēsele jau ir tikusi skaidrībā ar varas un panākumu jautājumiem. Tagad tai
jāatīsta emocijas (sirsnīgums). Briedušo dvēseļu emocijas tiek vērstas uz
tuviniekiem, jo briedusī dvēsele vēl nespēj “atvērties visai pasaulei”.
Briedusī dvēsele atkal ir vairāk saistīta ar kolektīvo apziņu, tā ir mazāk egoistiska. Attiecības ar tuviniekiem tiek uzskatītas par svarīgākām, nekā karjera un panākumi.
Briedušās dvēseles jūt saikni ar apkārtējiem un apkārtējos cilvēkos redz savu atspulgu.
Visvairāk briedušu dvēseli var apvainot ar ko tādu, ko viņa pati citam cilvēkam nekad nebūtu darījusi.
Dzīve bieži noris emocionāli vētraini. Tieši briedušajām dvēselēm raksturīgi bieži narkomānijas un pašnāvību gadījumi. Tām pamazām sāk atvērties patiesā pasaules aina: “nevar būt, ka ar šo viss beidzas”. Nekas nešķiet vairs tik pastāvīgs kā tas liekas bērna un jaunai dvēselei. Neeksistē skaidra dzīves ceļa. Briedušās dvēseles nevar tikt skaidrībā ar savām jūtām. Parasti briedušais cilvēka aspekts (vecajām un briedušajām dvēselēm) izkristalizējas tad, kad sāk ritēt trešais gadu desmits.
Briedušajām dvēselēm ir attīstīta sirdsapziņa, līdzjūtība un spēja uzturēt emocionālu saikni. Māk dot un saņemt mīlestību. Viņas sāk saprast, ka mēs visi veidojam vienu veselumu. Briedušās dvēseles grib būt “kā visi”, vēlas būt pieņemtas kolektīvā, cenšas saprast citus cilvēkus. Šīs vēlmes var izpausties apģērbā, runā, uzvedības veidā.
Briedušie fragmenti noliedz materiālismu un ar to saistīto panākumu kultu.
Pasaules uztvere: “es esmu tāds pats kā tu un es zinu, ko tu jūti”.
Iestājas par dzīvnieku tiesībām, interesē ekoloģijas problēmas.
Radošās spējas sasniedz savu uzplaukumu. Māksla un filosofija ieņem svarīgu lomu briedušo dvēseļu dzīvē.
Parasti tiecas pēc augstākās izglītības, taču priekšroku dod nelielām, netradicionālām mācību iestādēm. Par izbrīnu jaunajām dvēselēm, briedušās dvēseles bieži atsakās no labi apmaksāta darba vai prestiža stāvokļa sabiedrībā par labu interesēm, kas ir svarīgas tikai pašas acīs. (Gandrīz visas literatūras skolotājas pieskaitāmas pie briedušajām dvēselēm – viņas mīl lasīt skolniekiem priekšā emocionālu dzeju. Bieži vien viņas nevar saprast, kādēļ daļai skolēnu šīs lietas nerūp. Bet briedušais aspekts daļai skolēnu pilnībā izkristalizējas tikai tad, kad jau ir pāri 20).
Interesi izsauc netradicionālas ticības, meditācija, metafizika. Ārējās pasaules horizonti paplašinās. Notiek eksperimenti ar seksu, eksotiskiem apģērbiem, ēdieniem (tikai tas jau notiek citā apziņas līmenī, nekā tas ir jaunākām dvēselēm). Gandrīz visi augstas klases šefpavāri pieder pie briedušajām dvēselēm.
Valstis, kurās dominē briedušais aspekts, velta vairāk uzmanības sociālajām attiecībām, nevis materiālajām vērtībām.
Briedušās dvēseles seksu uztver kā intensīvu apmaiņu ar emocijām.
Briedušo dvēseļu piemēri: Galilejs, Fricis Perls (psihiatrs), Elizabete Profeta, Karloss Kastaņeda, Lins Endrjūss, Dens Milmens; dziedātāji, mākslinieki, rakstnieki (neliela daļa šo profesiju pārstāvju ir vecās dvēseles)
Valstis, kurās briedušās dvēseles ir pārsvarā:
Anglija, Itālija, Krievija, Ēģipte, Meksika
Briedušās apziņas centri:
Berklija, Kembridža (ASV), Amsterdama (Holande).
Ņujorka, Losandželosa, Sanfrancisko ir jauktas apziņas centri, kaut gan briedušais aspekts jau sāk ņemt virsroku.
Briedusī dvēsele atkal ir vairāk saistīta ar kolektīvo apziņu, tā ir mazāk egoistiska. Attiecības ar tuviniekiem tiek uzskatītas par svarīgākām, nekā karjera un panākumi.
Briedušās dvēseles jūt saikni ar apkārtējiem un apkārtējos cilvēkos redz savu atspulgu.
Visvairāk briedušu dvēseli var apvainot ar ko tādu, ko viņa pati citam cilvēkam nekad nebūtu darījusi.
Dzīve bieži noris emocionāli vētraini. Tieši briedušajām dvēselēm raksturīgi bieži narkomānijas un pašnāvību gadījumi. Tām pamazām sāk atvērties patiesā pasaules aina: “nevar būt, ka ar šo viss beidzas”. Nekas nešķiet vairs tik pastāvīgs kā tas liekas bērna un jaunai dvēselei. Neeksistē skaidra dzīves ceļa. Briedušās dvēseles nevar tikt skaidrībā ar savām jūtām. Parasti briedušais cilvēka aspekts (vecajām un briedušajām dvēselēm) izkristalizējas tad, kad sāk ritēt trešais gadu desmits.
Briedušajām dvēselēm ir attīstīta sirdsapziņa, līdzjūtība un spēja uzturēt emocionālu saikni. Māk dot un saņemt mīlestību. Viņas sāk saprast, ka mēs visi veidojam vienu veselumu. Briedušās dvēseles grib būt “kā visi”, vēlas būt pieņemtas kolektīvā, cenšas saprast citus cilvēkus. Šīs vēlmes var izpausties apģērbā, runā, uzvedības veidā.
Briedušie fragmenti noliedz materiālismu un ar to saistīto panākumu kultu.
Pasaules uztvere: “es esmu tāds pats kā tu un es zinu, ko tu jūti”.
Iestājas par dzīvnieku tiesībām, interesē ekoloģijas problēmas.
Radošās spējas sasniedz savu uzplaukumu. Māksla un filosofija ieņem svarīgu lomu briedušo dvēseļu dzīvē.
Parasti tiecas pēc augstākās izglītības, taču priekšroku dod nelielām, netradicionālām mācību iestādēm. Par izbrīnu jaunajām dvēselēm, briedušās dvēseles bieži atsakās no labi apmaksāta darba vai prestiža stāvokļa sabiedrībā par labu interesēm, kas ir svarīgas tikai pašas acīs. (Gandrīz visas literatūras skolotājas pieskaitāmas pie briedušajām dvēselēm – viņas mīl lasīt skolniekiem priekšā emocionālu dzeju. Bieži vien viņas nevar saprast, kādēļ daļai skolēnu šīs lietas nerūp. Bet briedušais aspekts daļai skolēnu pilnībā izkristalizējas tikai tad, kad jau ir pāri 20).
Interesi izsauc netradicionālas ticības, meditācija, metafizika. Ārējās pasaules horizonti paplašinās. Notiek eksperimenti ar seksu, eksotiskiem apģērbiem, ēdieniem (tikai tas jau notiek citā apziņas līmenī, nekā tas ir jaunākām dvēselēm). Gandrīz visi augstas klases šefpavāri pieder pie briedušajām dvēselēm.
Valstis, kurās dominē briedušais aspekts, velta vairāk uzmanības sociālajām attiecībām, nevis materiālajām vērtībām.
Briedušās dvēseles seksu uztver kā intensīvu apmaiņu ar emocijām.
Briedušo dvēseļu piemēri: Galilejs, Fricis Perls (psihiatrs), Elizabete Profeta, Karloss Kastaņeda, Lins Endrjūss, Dens Milmens; dziedātāji, mākslinieki, rakstnieki (neliela daļa šo profesiju pārstāvju ir vecās dvēseles)
Valstis, kurās briedušās dvēseles ir pārsvarā:
Anglija, Itālija, Krievija, Ēģipte, Meksika
Briedušās apziņas centri:
Berklija, Kembridža (ASV), Amsterdama (Holande).
Ņujorka, Losandželosa, Sanfrancisko ir jauktas apziņas centri, kaut gan briedušais aspekts jau sāk ņemt virsroku.
5.
Vecā dvēsele
(apmēram
23. gs. sabiedrība)
Vecā
dvēsele jau ir apguvusi emocionālās dzīves smalkumus, tādēļ pievērš savu
uzmanību garīgai izaugsmei. Vecās dvēseles mācās valdīt emocijas, kuras mācījās
iekvēlināt briedušajā vecumā. Viņas mācās nepiesaistīties fiziskajam plānam.
Tām raksturīga vairāk intelektuāla pieeja, nekā briedušajām dvēselēm. Vecās
dvēseles var uztvert to Lielāko, kā daļas mēs esam. Tām jānobeidz pieredzes
cikls fiziskajā plānā, jāatstrādā visa karma, jāiemācās integrēt visus savus
aspektus.
Vecās dvēseles savā ziņā ir paslinkas. Viņas izvairās no atbildības un rūpēm, kas saistītas ar bagātību. Veco dvēseļu darbs galvenokārt saistīts ar garīgo attīstību. Vecās dvēseles darbs pie savas un citu cilvēku garīgās attīstības ir ļoti produktīvs.
Vecās dvēseles ir neatkarīgas un ekscentriskas.
Galvenā mācība, kas jāapgūst vecajām dvēselēm, ir mīlestība pret visu. Vecām dvēselēm pēdējās inkarnācijās vienmēr ir metafizisks pasaules uzskats.
Vecajām dvēselēm visbiežāk mēdz būt gaišredzības spējas.
Agrīnās stadijas vecās dvēseles mēdz nodoties iekšējiem meklējumiem. Tās izjūt savu atšķirību. Ir tieksme pēc vienatnes.
Parasti pārskata visas reliģiskās mācības un no tām izveido savu ticību sistēmu.
Var pacelties pāri pasaulīgajām lietām, spēj domāt globāli. Tām ir plašs redzesloks. Nesaista sevi ar cilvēciskajām traģēdijām, jo eksistē dziļāka sapratne. Var uz sevi paskatīties no malas. Kultivē humoru, nepiespiestību un tajā pašā laikā uztur saiti ar kaut ko augstāku. Mācās “peldēt pa straumi” un necīnīties ar apstākļiem.
Vecās dvēseles seksu izmanto garīgai praksei, meditācijai un kā vingrinājumu juteklības atvēršanai.
Vecās dvēseles palīdz citiem iet pa viņu izvēlēto ceļu, virza garīgo attīstību.
Valstis, kurās dominē vecais aspekts, starptautisko konfliktu laikā ievēro neitralitāti.
Starp vecajām dvēselēm ir mazāk slavenību nekā starp jaunajām un briedušajām dvēselēm. Ja nu tomēr slava atnāk, tad raksturīgs skolotāja elements: Einšteins, Marks Tvens, Karls Gustavs Jungs, Dalailama, Kristīne un Staņislavs Grofi (transpersonālās psiholoģijas speciālisti), Abrams Linkolns, Džons Lenons, Nostradams.
Valstis, kurās dominē vecās dvēseles: Islande, Holande, Šveice, Čehija, Taiti
Daudz veco dvēseļu ir Birmā, Jaunzēlandē, Somijā, Norvēģijā, Armēnijā
Vecās apziņas centri ASV: Vankūvera, Maiami Bostona, Mineapolisa, Čikāga, Atlanta; štati: Vašingtona, Oregona, Ziemeļkalifornija.
Liela veco dvēseļu koncentrācija ir Sibīrijā.
Vecās dvēseles savā ziņā ir paslinkas. Viņas izvairās no atbildības un rūpēm, kas saistītas ar bagātību. Veco dvēseļu darbs galvenokārt saistīts ar garīgo attīstību. Vecās dvēseles darbs pie savas un citu cilvēku garīgās attīstības ir ļoti produktīvs.
Vecās dvēseles ir neatkarīgas un ekscentriskas.
Galvenā mācība, kas jāapgūst vecajām dvēselēm, ir mīlestība pret visu. Vecām dvēselēm pēdējās inkarnācijās vienmēr ir metafizisks pasaules uzskats.
Vecajām dvēselēm visbiežāk mēdz būt gaišredzības spējas.
Agrīnās stadijas vecās dvēseles mēdz nodoties iekšējiem meklējumiem. Tās izjūt savu atšķirību. Ir tieksme pēc vienatnes.
Parasti pārskata visas reliģiskās mācības un no tām izveido savu ticību sistēmu.
Var pacelties pāri pasaulīgajām lietām, spēj domāt globāli. Tām ir plašs redzesloks. Nesaista sevi ar cilvēciskajām traģēdijām, jo eksistē dziļāka sapratne. Var uz sevi paskatīties no malas. Kultivē humoru, nepiespiestību un tajā pašā laikā uztur saiti ar kaut ko augstāku. Mācās “peldēt pa straumi” un necīnīties ar apstākļiem.
Vecās dvēseles seksu izmanto garīgai praksei, meditācijai un kā vingrinājumu juteklības atvēršanai.
Vecās dvēseles palīdz citiem iet pa viņu izvēlēto ceļu, virza garīgo attīstību.
Valstis, kurās dominē vecais aspekts, starptautisko konfliktu laikā ievēro neitralitāti.
Starp vecajām dvēselēm ir mazāk slavenību nekā starp jaunajām un briedušajām dvēselēm. Ja nu tomēr slava atnāk, tad raksturīgs skolotāja elements: Einšteins, Marks Tvens, Karls Gustavs Jungs, Dalailama, Kristīne un Staņislavs Grofi (transpersonālās psiholoģijas speciālisti), Abrams Linkolns, Džons Lenons, Nostradams.
Valstis, kurās dominē vecās dvēseles: Islande, Holande, Šveice, Čehija, Taiti
Daudz veco dvēseļu ir Birmā, Jaunzēlandē, Somijā, Norvēģijā, Armēnijā
Vecās apziņas centri ASV: Vankūvera, Maiami Bostona, Mineapolisa, Čikāga, Atlanta; štati: Vašingtona, Oregona, Ziemeļkalifornija.
Liela veco dvēseļu koncentrācija ir Sibīrijā.
VECĀKO
DVĒSEĻU UZSKATI UN SAJŪTAS
-
runā par lidojumiem kosmosā, NLO;
- viegli atslēdzas, lasot fantastiku;
- jūt savu atšķirību no citiem, taču saprot citus
- apgalvo, ka ir Visuma iemītnieki;
- jūt, ka viņu fiziskie vecāki nav viņu īstie vecāki;
- mīlestība pret visu cilvēci;
- vēlme palīzēt garīgi attīstīties citiem;
- ir sajūta, ka viņiem ir uzticēta sava misija;
- tieksme izzināt senās civilizācijas, citu dimensiju pasaules;
- ieinteresētība attīstīt savu garīgo potenciālu
- piedzīvojuši daudz paranormālu parādību;
- viņiem ir neredzami draugi;
- sajūt iepriekšējās dzīves;
- nauda interesē tikai, kā līdzeklis izdzīvošanai un savas garīgās attīstības veicināšanai;
- mazāk guļ;
- jūtīgi (tie, kas vairāk PRO – inkarnāciju beigās - māk noņemt jebkuras negatīvas jūtas un paši sevī ģenerēt mīlestību utt).
- viegli atslēdzas, lasot fantastiku;
- jūt savu atšķirību no citiem, taču saprot citus
- apgalvo, ka ir Visuma iemītnieki;
- jūt, ka viņu fiziskie vecāki nav viņu īstie vecāki;
- mīlestība pret visu cilvēci;
- vēlme palīzēt garīgi attīstīties citiem;
- ir sajūta, ka viņiem ir uzticēta sava misija;
- tieksme izzināt senās civilizācijas, citu dimensiju pasaules;
- ieinteresētība attīstīt savu garīgo potenciālu
- piedzīvojuši daudz paranormālu parādību;
- viņiem ir neredzami draugi;
- sajūt iepriekšējās dzīves;
- nauda interesē tikai, kā līdzeklis izdzīvošanai un savas garīgās attīstības veicināšanai;
- mazāk guļ;
- jūtīgi (tie, kas vairāk PRO – inkarnāciju beigās - māk noņemt jebkuras negatīvas jūtas un paši sevī ģenerēt mīlestību utt).
