Stāsts “Kā ar pieņemšanu attiekties
pret “Pasaules Ļaundariem? “.
Stāsta autore Alena Brandis (AB ) (Mentors) Pavadonis Irvi.
Stāsta autore Alena Brandis (AB ) (Mentors) Pavadonis Irvi.
AB: Irvi, šeit tu saki, ka
tas ir iespējams pieņemt un mīlēt visu pasauli, bet kā tu vari
pieņemt šādus monstrus kā Ādolfu Hitleru, Neronu un citus idiotus no
varas, izvarotājus, slepkavas, nodevējus, utt.? Kā?
Irvi: Es tev parādīšu. Aizver
acis, atslābini ķermeni, tulīt ieskatīsimies citā dimensijā. Ievelc dziļi elpu
…
Es
dziļi ievilku elpu, izelpu es jau neatceros, tas izkusa
kosmosa zilganajās debesīs, kas
steidzās man pretī. Smadzenes uz dažiem mirkļiem uzkārās,
tās vienmēr uzkaras, kad kaut kas notiek ārpus programmas. Bet
ātri atguvās un apklusa ziņkārības gaidīšanas režīmā. Bilde acu priekšā
aizpeldēja, ausīs dungoja. Nākamā brīdī atgriezās asums un es ieraudzīju
sekojošo attēlu …
Manu
acu priekšā parādījās, piepildīta ar gaismu, baltā istaba. Tai vidū
stāvēja balts milzīgs galds, pie kura sēdēja 12 puscaurspīdīgas figūras.
Sešas no tām bija līdzīgas Zemes sievietēm, un citas sešas Zemes vīriešiem.
Vīrietis
kurš sēdēja galda galā, teica – ” Nu tad, visus jautājumus mēs izlēmām, betir
vēl viens ļoti svarīgs jautājums. Uz Zemes atkal ir Karas pārpilnība
( Kara avelido valodā nozīmē: ” Doma par nevēlamo, doma, kas rada
nepatīkamas izjūtas”aut. piez.). Sakarā
ar to pēc Visuma pievilkšanās spēka un Brīvas Gribas likuma, mums ir pienākums īstenot uz Zemes
reoanalizatorus (Kara izpildītājus), kas īsteno patiesās bailes un
domas par nevēlamo tām planētas būtnēm, kuras tik bieži un daudz domā par to.”
Pārējie
šīs sarunas dalībnieki sāka izteikt savu viedokli.
–
„Puiši, jūs kā vēlaties, bet es vairāk neiešu,” – teica plecīgs
vīrs ar kvēlojošiem viļņiem aiz muguras, līdzīgiem spārniem, – “Es joprojām
esmu šokā no tā, kas man bija jādara, lai realizētu cilvēku bailes.”
–
„Es arī neiešu, es neesmu gatava atkal darīt to, ko es darīju ar
tiem bērniem. Es saprotu, ka tā bija šo dvēseļu izvēle, un es
saņēmu zināmu pieredzi, bet vairāk es nevēlos,” – sacīja skaista
puscaurspīdīgā sieviete.
– „Es
jūs saprotu,” – teica vīrietis, kurš vadīja šo svarīgo sanāksmi, “Bet mums
ir jāievēro kontrastu līdzsvaru uz Zemes. Mūsu pienākums ir
cienīt Visuma universālos likumus, bez kuriem attīstība nav
iespējama. Tāpēc es ļoti lūdzu jūs pieņemt to ar sapratni, tas ir ļoti
svarīgi…”
–
„Vai scenārijs jau ir?” – pēkšņi pajautāja, sēdošs pie cita galda gala,
pavisam jauns cilvēks ar maza bērna, bet ļoti gudrām acīm.
– „Jā, ir. Sastādīts scenārijs pilnībā pēc cilvēku domām, kuri
gaida savu baiļu un Kara-domu iemiesojumu realitātē. Es jūs brīdinu, šī misija būs
ļoti grūta. Karš. Miljoni cietušo. Naids un lāst pret
izpildītāju uz simtiem, varbūt tūkstošiem gadu.”
–
„Es iešu” – pateica jauneklis.
–
„Ko tu, Temi, tas savainos tavu dvēseli, jūru enerģijas sadedzinās šī
misija!Padomā, mans puika! Miljonu naids tavai gaišai dvēselei!”
– Pateica sieviete, kura sēdēja blakus jauneklim.
– „Bet
kādam tas ir jādara.” – Skumji teica meitene, kura āri sēdēja pie baltā galda.
– „Es
esmu gatavs.” – teica Temi.
– „Eda
mavela!” (pateicos aut.piez.) –Pateica tikšanās vadītājs, – „Temi,
tas nebūs viegli, bet mēs darīsim visu iespējamo, lai atbalstītu tevi. Un vel
tu vari izvēlēties trīs negrozāma nosacījumus. Ko tu izvēlēsies?”
Jauneklis
uz brīdi aizdomājās un teica:
- ”Pirmais, lai būtu
mīlestība.
- Otrais, būt par
veģetārieti.
- Trešais, 21.gadsimtā
vismaz nelielākā cilvēku daļa uzzinās patiesību par
mani.”
–
Labi, Temi, lai tā būtu!
–
Jā, bet kā mani sauks uz Zemes?
–
Adolfs.
Atkal
attēls sāka peldēt. Zilgans Kosmos. Varavīksne. Gaismas uzliesmojums.Smadzenes
šokā.
AB:
Vau! Trūkst vārdu, bet man taču neticēs!
Irvi:
Visi neticēs, bet viņš arī neprasīja lai visi.
AB:
Nu ko, Temi, kam varēšu, tam pastāstīšu.
AB
: Irvi, kapēc man gribās raudāt, bet tajā pašā laikā es esmu gatava apkamt visu
Pasauli, man būs iespēja mīlēt to, visās tās formās un kontrastos.
Irvi
klusēja un tikai apskāva Alenu ar kvēlojošieem spārnim …
Autors Alena Brandis.
Tulkots speciāli priekš Reinkarnistes Ingas Ružickas