Psiholoģijas pasniedzēja staigāja pa auditoriju un stāstīja
par stresa menedžmentu. Kad viņa pacēla rokās ūdens glāzi, tad visi gaidīja, ka
tūlīt atskanēs jautājums, vai tā ir pustukša vai puspilna. Tā vietā, ar smaidu
sejā, viņa jautāja: “Cik smaga ir šī glāze?”
Auditorijā izskanēja dažādas atbildes, sākot no 70 gramiem
līdz 200 gramiem.
Tad pasniedzēja teica: “Svars nav būtisks. Viss atkarīgs no
tā, cik ilgi es to turu rokās. Ja minūti, tad nekādu problēmu. Ja turu to vienu
stundu, tad man roka sāks sāpēt. Ja turēšu to rokās veselu dienu, tad roka būs
sastingusi un nekustīga, kā paralizēta. Un glāzes svars jau nebūs mainījies. Jo
ilgāk turu, jo smagāka tā kļūst.”
Un turpināja: “Stress, spriedze un raizes dzīvē līdzinās šai
ūdens glāzei. Kad padomājiet par tiem kādu brīdi, tad nekas nenotiek. Padomājiet
par problēmām mazliet ilgāk un tās sāk jūs sāpināt. Un, ja domājat par raizēm un
neveiksmēm visu dienu, tad kļūstat kā paralizēti- nespējīgi darīt jebko citu.”
“Atcerieties nolikt glāzi.”