Versija: Patiesie iemesli, kādēļ pagājušā gadsimta pirmajā pusē tika kriminalizēta marihuāna
Laikā, kad pasaulē vēršas plašumā diskusijas par iespējām legalizēt marihuānu, ir vērts atgādināt, ka oficiālā vēsture kautrīgi noklusē faktu – marihuāna pagājušā gadsimta 30. un 40. gados lielākajā daļā pasaules tika aizliegta ne jau tādēļ, ka to tolaik par kaitīgu būtu atzinuši mediķi, tāpat pret marihuānu vērstajai kampaņai, kas sākās 1930. gados ASV, bija maz sakara ar pašu marihuānu, toties vistiešākā saistība ar kaņepju audzēšanu.
Marihuāna nepavisam nav un nekad nav bijis galvenais produkts, ko iegūst no kaņepēm. Ātraudzīgās kaņepes, kas piedevām vēl ir ārkārtīgi pieticīgas un kam parasti nav nepieciešama īpaša kopšana, pērnā gadsimta pirmajā pusē tika izmantotas galvenokārt kā izejmateriāls papīra ražošanai (ASV dolāri joprojām tiek drukāti uz papīra, kas ražots no kaņepēm), tāpat to šķiedras lieto audumu izgatavošanai.
Šis fakts sagādāja pamatīgas galvassāpes galvenokārt amerikāņu mežrūpniekiem, jo nozares galvenais klients mūsdienās, jau tobrīd iespaidīgus apgriezienus uzņēmusī papīra (lasiet – iepakojumu) ražošanas industrija priekšroku deva lētākajām, taču tikpat labi izmantojamajām kaņepēm. Protams, marihuānas un tās preparātu neierobežota izmantošana medicīnā traucēja arī farmācijas rūpniekiem. Ja mūsdienās šķiet pašsaprotami, ka ģimenes ārsts vienkārši izraksta tās vai citas tabletes, tad vēl pirms mazāk nekā gadsimta ASV tikpat pašsaprotama bija marihuānas vai hašiša, mazākā mērā pirms tam populārā opija izrakstīšana, piemēram, hronisku sāpju, pārguruma darbā un virknē citu gadījumu.
Un tā kā marihuānu patentēt nav iespējams, to audzēja un ar to tirgojās neskaitāmi aptiekāri visā valstī, bet ja neaudzēja paši, tad lēti iepirka no fermeriem, kam kaņepju lapas un ziedi neinteresēja, jo papīra vai audumu rūpnīcām varēja pārdot tikai stublājus. Bez tam neapzinīgā tauta ne īpaši uzticējās medikamentiem, priekšroku dodot dabiskiem līdzekļiem, tajā skaitā marihuānai.
Godīgā konkurences cīņā ar augstu ticamības pakāpi būtu uzvarējušas kaņepes un marihuāna, taču mežrūpniekiem (arī kokvilnas audzētājiem) un farmācijas uzņēmumiem (ar Dupont priekšgalā) izdevās panākt (vai nopirkt) mediju magnāta Viljama Rendolfa Hērsta atbalstu.
Pēdējam piederošās avīzes, kuras ik dienas lasīja vismaz četrdesmit miljoni amerikāņu, tika pārpludinātas ar stāstiem par marihuānas kā narkotiku kaitīgumu, un pēc jautājuma aktualizēšanas Hērsts izmantoja savu politisko ietekmi, lai 1938. gadā ASV panāktu pilnīgu marihuānas aizliegšanu. Tāpat, atsaucoties uz aizliegumu, tika ieviests vērienīgs licencēšanas, kontroles un soda sankciju mehānisms visiem kaņepju audzētājiem, kas šo nodarbi padarīja neienesīgu, un fermeri strauji pievērsās citām kultūrām. Interesanti, ka mediķu vairākums iestājās pret marihuānas aizliegšanu, uzskatot to par zinātniski nepamatotu, bet farmācijas kompāniju marihuānas vietā piedāvātos medikamentus – par veselībai daudz bīstamākiem dažādu blakus efektu dēļ, tomēr iebildumi drīz pieklusa, jo vismaz ārstiem aizliegums materiālus zaudējumus neradīja. ASV piemēram drīz sekoja arī pārējā, kā pieņemts teikt, civilizētā pasaule.
Arī PSRS, kuras sastāvā kādu laiku pavadīja Latvija, marihuāna, kopā ar gandrīz visu kaņepju audzēšanas nozari, tika aizliegta 1960. gadā, pēc tam, kad toreizējais PSKP CK ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs bija paviesojies pie ideoloģiskajiem ienaidniekiem ASV. Līdz tam kaņepes tika uzskatītas par nozīmīgu kultūraugu, par to lietderīgumu rakstīja pat bērnu grāmatās, kaņepes audzēja lielās platībās (PSRS sērijveidā izgatavoja pat īpašus kaņepju novākšanas kombainus) un izmantoja plaša saimniecības preču spektra ražošanai. Tomēr stāstus par narkomāniju ASV dzirdējušais Hruščovs ekonomiskajos aspektos īpaši neiedziļinājās, kamdēļ kaņepju (un arī magoņu) audzēšana PSRS tika kriminalizēta un praktiski likvidēta, bet PSRS dienvidu republikām, kur kaņepes tiešām tika izmantotas ne tikai tautsaimniecībā, tika dots rīkojums to vietā audzēt kokvilnu.
http://blog.kapitals.lv/2014/03/26/versija-patiesie-iemesli-kadel-pagajusa-gadsimta-pirmaja-puse-tika-kriminalizeta-marihuana/
