Pamelas čenelings ar
Ješua
Angliski tulkojuši Marija Baesa un
Franks Tehans
Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es pārstāvu Kristus
enerģiju, kas tagad ir dzimusi uz Zemes jūsos un caur jums. Es aicinu jūs
iztēloties manu enerģiju kā sauli. Vienkārši domājiet par faktisko Sauli, kura
izstaro dzīvības un spēka tēlu. Jūs varat uzlūkot sauli arī kā metaforu, kā jūsu
pašu, jūsu būtības un dvēseles, tēlu. Koncentrējiet savu apziņu uz dažiem
mirkļiem uz Saules centru un ieejiet tajā jūsu iztēlē – dariet to mierīgi un
klusi. Jūtiet neizmērojamo spēku no enerģijas lauka, kas ir Saule, un jūtiet sevi šī milzīgās enerģijas vulkāna centrā.
Jūtiet tur klusumu un mieru un spontāno dabu
izstarojumam, kas notiek pats no sevis:
Saule izstaro savu gaismu uz ārieni bez piepūles.
Atpūtieties gaismas ieskauti Saules centrā un jūtiet,
cik labi un dabiski ir, ka jūs ietver šis enerģijas avots. Šī gaisma tur ir
priekš jums, jo jūs savā būtībā paši esat saule. Atslābinieties un iegrimstiet
šajā gaismā. Ļaujiet šai gaismai ietīt jūs maigā un mīlošā veidā: ļoti plūstošā,
sildošā, bet nekad degošā. Ļaujiet šai gaismai pilnīgi plūst caur jums un
atgādināt to, kas jūs esat: dvēsele, saule, zvaigzne visās jūsu ķermeņa šūnās.
Ļaujiet katrai šūnai jūsu ķermenī piesātināties ar šo dziedinošo gaismu no jūsu
dvēseles-saules.
Jūs varat atrast šīs saules centru, jūsu centrālo
kodolu, kad vien jūs savā ikdienas dzīvē atgriežaties pie “Tagad”, pilnībā atdodot savu uzmanību tagadnei. Ja jūs nodarbina
pagātne vai nākotne, jūs aizejat no sava centra un zaudējat saikni ar savu
gaismas avotu – to, kas jūs ietver. Bet ko patiesībā nozīmē “Tagad”? Jūs aicina
būt “Tagad”, šajā brīdī, tagadnē, bet kas ir šis “Tagad” patiesībā? Tikko jūs
runājat par to, tas jau ir pagājis. “Tagad” nav ne minūte, ne sekunde, to
faktiski nevar saukt par laika vienību. “Tagad” izvairās no jums, kad jūs gribat
noteikt, kas tas ir. Laikam, kas ir “Tagad”, nav ierobežojošu ietvaru. “Tagad”
nepakļaujas parastai domāšanai.
Zemes dzīves izpratnē jūs varat aprēķināt laiku un
skaitīt to – dienā ir 24 stundas, stundā ir 60 minūtes, nedēļā ir 7 dienas utt.
Šis veids skatīties uz laiku nav dabisks cilvēka garam. “Tagad” ir brīvs no laika – kura laika vienība var to
aprakstīt? Cilvēka prāts nevar saturēt vai saprast “Tagad”, jo tas nav loģiskās domāšanas subjekts, kaut gan tas ir pilnīgi saprotams
ar jūsu sajūtām. Jūs zināt, kā ir, kad jūs pilnīgi pazaudējat sevi,
piemēram, baudas mirklī. Var būt reizes, kad jūs piedzīvojāt kaut ko lielisku un
tai pat laikā sapratāt, cik īpašs bija šis brīdis. Jūs apzinājāties un bijāt
pilnīgi atvērti pieredzei, kas rezonēja un plūda caur jūsu ķermeni, dvēseli un
sajūtām. Kad tas notiek, jūs esat vienoti ar pieredzi un
vienoti ar “Tagad” – jūs esat “Tagad”!
Kad jūs esat “Tagad”, tad jūs esat arī jūsu saules,
jūsu dvēseles centrā, un visas izmaiņas notiek caur šo centrālo kodolu jūsu
iekšienē. Mēs šodien runājam par bailēm un jūsu satraukumu, kad jūs esat ārpus
jūsu kodola un prom no jūsu centra. Bailes ir saistītas arī domāšanu aprēķināmā
laikā, pagātnē un nākotnē: “Kas notiks? Kas noies greizi?” Baidīties no nākotnes
ir ļoti cilvēcīgi, bet tas var notikt tikai tad, ja jūs esat aizgājuši no
centra, aizgājuši no “Tagad”. Būt “Tagad” nozīmē, ka visi jūsu iekšējie spēki
savienojas un tiek integrēti, un jūs to darāt, pilnīgi klātesot savā ķermenī,
dvēselē un sajūtās.
Es vēlos pateikt mazliet vairāk par laika jēdzienu,
un kā laiks var baidīt un biedēt jūs. Pēdējās desmitgadēs ir bijis daudz
pareģojumu par konkrētiem nākotnes datumiem. Laiks tad tiek uzskatīts par sava
veida līniju, kas iet no pagātnes uz nākotni, un, pamatojoties uz to, tiek
fiksēti noteikti notikumi. Pieņemot tādu skatu uz laiku, jūs varat gatavoties
nākošiem notikumiem, un jūs to varat darīt kā aiz bailēm, tā arī aiz paļāvības.
Bet vai tā ir patiesa aina? Vai nākotne patiešām ir taisna līnija, uz kuras
lietas ir fiksētas savās vietās? Vai nākotne ir kopsumma no visām tām stundām,
dienām un mēnešiem, kas atrodas jums priekšā? Jeb arī tas ir ierobežots veids,
kā raudzīties uz laiku un nākotni?
Jūs, kas esat šeit un kas klausās šo, zina, ka
dzīve ir kas vairāk nekā tas, kas redzams pasaulē. Jūs redzat
lietu formas – kāda ķermeni, kokus vai dzīvniekus, vai pat augus un akmeņus –
bet jūs intuitīvi jūtat, ka visu šo lietu iekšienē ir kaut kas, kas nav redzams
ar acīm un sajūtams ar fiziskām sajūtām. Jūs jūtat, ka šeit ir kaut
kas noslēpumains, iekšēja dzīvība, kura rada unikālu indivīdu vai lietu. Jūs
zināt, ka jums vajag ielūkoties dziļāk nekā tikai lietu virspusē, un jūs arī
zināt, ko nozīmē izjust prieku, kad jūs iekļūstat viņu iekšējā pasaulē, kura ir
arī jūsu iekšienē. Tā ir reālā dzīve, tā ir visu lietu realitāte. Āriene ir
tikai šīs iekšējās pasaules izpausme.
Kā tad ir ar laiku? Ja jūs raugāties uz laiku kā
līniju no aprēķināmām vienībām vai telpām – dienām, nedēļām, mēnešiem, gadiem –
tad jūs raugāties uz laiku tikai no ārpuses, no perspektīvas, no kuras jūs varat
mērīt ar pulksteni vai lineālu. Taču laiks, ko redz no
iekšienes kā pieredzi, ir pavisam kas cits. Šī iekšējā perspektīva
kļūst skaidra, kad jūs aplūkojat “Tagad” jēdzienu. “Tagad” jēdziens var
nebalstīties uz pulksteni vai kalendāru, tad tas ir balstīts uz jūsu apziņas
klātbūtni, jūsu apzināšanos. Atbilstoši jūsu iekšējai laika sajūtai, laiks var
iet ļoti ātri vai ļoti lēni, neatkarīgi no pulksteņa tikšķiem. “Iekšējais laiks”
var stāvēt uz vietas, kad jūs izjūtat svētlaimi, un stiepties bezgalīgi, kad
jums ir garlaicīgi, iekšējais laiks plūst saskaņā ar veidu,
kādā jūs pieredzat lietas.
Kā ar nākotni un pagātni? Kāda ir to realitāte, kad
raugās no iekšienes un ne no ārienes? Iztēlojieties atkal uz brīdi, ka jūs esat
jūsu dvēseles saules kodolā, kur tā nekustīgajā centrā nav laika – ir tikai
mūžība. Lai arī ir kustība izstarotu staru formā, ir pirmatnēja būtība, kura
vienmēr ir tieši tur. Jūs varat saukt viņu par Dieva apziņu, ja vēlaties, bet tā
ir Mūžīgā Dzīvība, un viņa ir jūsu iekšienē, dziļi jūsu centrā.
Saule izstaro starus, un iztēlojieties, ka jūs esat
klātesošs šajos staros, kas bez pūlēm tiek izstaroti no jūsu saules. Šo staru veidā jūs varat izpaust sevi daudzās dzīvēs un jebkur
visumā. Katrs stars ir dzīve laikā un telpā, varētu teikt, kurā jūs
esat pieņēmuši specifisku formu: ķermeni. Jums ir pieredzes šajā ķermenī, viņam
ir sākums un beigas, viņš ir dzimis, un viņš mirst, viņš ir mirstīgs. Lai
dzīvotu tādā ķermenī, koncentrētā laikā, jūs kļūstat bioloģiski apzināts un
laika jēdziena ietekmēts. Jūs sākat redzēt lietas ierobežotā veidā, bet jūsu patiesais centrs ir jūsu saules centrs, un jūs, kā šī saule,
izstarojat neskaitāmus starus, kas ir jūsu iespējamās izpausmes nākotnē – jūsu
potenciālās dzīves un izteiksmes.
Nākotne nav fiksēta, lai gan katra laika līnija ir
ļoti iespējama “Tagad”, jūs izvēlaties aktivizēt vienu un padarīt to reālu jūsu
pasaulē.
Paraugieties arī uz pagātni uz brīdi šādā veidā. Jūs
domājat, ka šeit ir tikai viena laika līnija, kas iet no pagātnes uz “Tagad”,
bet, raugoties no saules centra punkta, tas tā nav. Aiz jums atrodas vesela
virkne laika līniju, dažas no kurām ir jūsu un jūsu izvēļu aktivizētas, un
daudzas citas, kas atrodas pasīvā stāvoklī, tā teikt, bet ko vēl varētu
aktivizēt kādreiz jūsu nākotnē. Pagātne nav fiksēta un “cauri”: jūs varat
atjaunot pagātni, no jauna interpretējot pieredzes, kas jums bija,
mijiedarbojoties ar tām no tagadnes. Tas ir iespējams, jo pagātne nav kaut kas
ārpus jums, tas nav punkts uz līnijas.
Es došu piemēru, lai noskaidrotu šo jautājumu.
Pieņemsim, jūs jūtaties apbēdināts no jūsu pagātnes attiecībām ar jūsu māti vai
jūsu tēvu, ka jūs jutāties neatzīts par to, kas jūs bijāt, un pieredzējāt bailes
un drošības trūkumu šajās attiecībās. Jūs uzskatāt, ka jūsu dzīve ir šīs
pagātnes noteikta, un tāpēc jūs jūtaties kā upuris.
Jūs jūtat, ka jūsu vecāki daļēji ir padarījuši jūs par to, kas jūs tagad esat,
kā jūsu audzināšanas produktu.
Bet pieņemsim, ka jūs savā dzīves gaitā gatavojaties
ienirt savā apziņā iekšējās izaugsmes procesā. Jūs nodibināt savienojumu ar savu
dvēseli, un jūs ieejat tajā, kas jūs esat savā kodolā, saulē jūsu iekšienē. Caur
šo procesu jūs tagad veidojat daudz plašāku skatījumu uz savu dzīvi. Jūs tagad
redzat savus vecākus saistībā ar viņu pagātni, piemēram, un jūs tagad redzat
viņu bezspēcību un viņu baiļu un negatīvu uzskatu tēlus. Jūs jūtat piedošanu
savā sirdī.
Šī plašākais skatījums palīdz jums
pakāpeniski justies par mazāku savu vecāku upuri. Turklāt jūs sākat redzēt, ka ir jūsu daļa, kuru nekad
īsti nav skāris tas, kas ir noticis ar jums, daļa, kura ir palikusi vesela un
neskarta. Jūs arvien vairāk jūtat savu patstāvību un neatkarību. Un, jo vairāk
savas dzīves laikā jūs savienojaties ar saules centrālo punktu jūsu iekšienē, jo
vieglāk jums būs ļaut aiziet pagātnei, tādai, kā jūsu attiecības ar jūsu
vecākiem. Veids, kā jūs pieredzējāt šīs attiecības, bija tikai viens stars,
viena iespējama laika līnija, un, mainot jūsu izpratni par to,
kas jūs patiesi esat, jūs varat pāriet uz citu pagātnes pieredzi un uz citu
laika līniju.
Jūs tagad varat paskatīties uz attiecībām ar savu
māti un tēvu no dvēseles skatījuma, par kuru kā bērnam jums nebija zināms. Kopš
jūs tagad esat vairāk savā centrālajā kodolā, jūs
varat uztvert savus vecākus citā gaismā, maigākā, piedodošākā veidā. Jūs varat
izskaidrot bērnam jūsu iekšienē, kā zināmas sāpīgas pieredzes palīdzēja jums
augt un ka jūsu vecāki neapzinājās sāpes, kuras viņi nodara. Jūsu tagadējā apziņa pārrada pagātni, atbrīvojot enerģiju jūsu
iekšienē, kuru tā bija ieslodzījusi. Jūs burtiski radāt jaunu laika
līniju pagātnē, kas ietekmēs jūsu pašreizējās attiecības ar jūsu vecākiem. Tie
sajutīs atšķirību jūsos, un, ja viņi būs atvērti
tai, jūsu attiecības uzlabosies. Jūs atverat pagātni caur jūsu jauno
uztveri un tādejādi radāt jaunu laika līniju, kurā vairāk eksistē sapratne un
mīlestība. Tā ir reāla iespēja.
Ar savu apziņu jūs varat uzlauzt laiku. Laiks nav
fiksēts un slēgts aiz jums, pagātne patiesībā nav beigusies. Lai ko jūs būtu
pieredzējuši, pat ja jūsu pagātnē bija traumējoši notikumi, kas dziļi ietekmēja
jūs, no tagadnes ir pieejamas izdevības, lai sniegtu komfortu,
mīlestību un atbalstu sev šajā pagātnē. Pagātne līdzinās daudziem
saules stariem, kas nāk no jūsu kodola, no kura jūs joprojām varat izveidot
savienojumu, ja jūs ejat uz Saules centru.
Jūs varat pārradīt savu paša pagātni – apgaismot un
atvieglot to – raugoties ar lielāku sapratni uz to, kas jūs bijāt, un uz
cilvēkiem, kuri bija ap jums. Ja jūs to darāt, jūs vienlaicīgi pārradāt pagātni,
kā arī radāt jaunu nākotni, jo apgaismojot pagātni un pārveidojot enerģiju, ko
jūs nesat no pagātnes, jūs aktivizēsiet sev jaunu un gaišāku nākotni. Ne pagātne, ne nākotne nav fiksētas, jūs varat ietekmēt tās abas no
momenta “Tagad”, un jūs varat to izdarīt visspēcīgāk, kad jūs esat savā centrā,
kas nozīmē, ka jūs esat savienojušies ar savu dvēseli.
Tur, kur jūs stāvat “Tagad”, ir pieredze – dzīvs,
radošs mirklis – un ne svītra uz lineāla, ne arī svītra uz laika līnijas. No
avota “Tagad” rodas visas laika līnijas. “Tagad” ir tur, kur jūs esat šajā brīdī
– kur jūs esat ar pilnu savu uzmanību, tur ir “Tagad”. Tiklīdz jūsu uzmanība ir
pievērsta jūsu apgaismotākajai tagadnes daļai – jūsu kodolam, jūsu dvēselei,
jūsu apziņai – jūs izstarojat no šī saules-centra virzienā gan uz savu pagātni,
gan uz savu nākotni, un tas viss sanāk kopā. Laiks nav taisna līnija, jūs labāk
varat to iztēloties kā komplicētu 3D zirnekļa tīklu, kas plešas visos virzienos
gan uz pagātni, gan nākotni.
Un ko jūs varat darīt ar šīm zināšanām tagadnē, jūsu
ikdienas dzīvē? Jūs varat apzināties savu spēku un
potenciālu. Viss ir jūsu spēka ietvaros, gan pagātne, gan nākotne.
Nav spēka ārpus jums, nav spēka, kas nosaka jūsu nākotni vai
saka, kādai ir jābūt jūsu pagātnei – nekas nav noteikts. Jūs esat
radītājs vienmēr, katru brīdi. Šajā nozīmē jūs esat kungs pār savu paša pagātni
un savu paša nākotni. Ja jūs paliekat savā kodolā, jūs varat turēties pie šīs
apziņas, šī gaismas avota. Šī avota nerimtīgā izmantošanā slēpjas jūsu
pārliecība, drošība un paļāvība. Ja jūs esat šīs saules centrā, jūs zināt, ka
jūs varat paļauties uz viņu – tas ir skaidri un dabiski, ka jūs tā darāt.
Tomēr, tikko jūs atstājat centru un sākat domāt: “Kā
lai es aizbēgu no savas briesmīgās pagātnes? Kā lai es radu nākotni šajā
pasaulē, kas ir tik pilna ar bailēm un draudiem?”, jūs jau esat ārā no sava
kodola. Šī pārveidojošā procesa māksla ir iet atpakaļ uz jūsu
kodolu, jūsu centru un nevēlēties risināt problēmas caur domāšanu, bet meklēt
risinājumus kodola iekšienē, jūsu saules centrā, “Tagad” – kurā nav
laika! Tās ir Mājas, kur jūs esat tas, kas jūs esat, un kur nav nekā
ārpus jums, kas var noteikt jūsu likteni vai paglābtu no tā.
Es aicinu jūs vēlreiz iztēloties, ka jūs esat šīs
starojošās saules, kura jūs esat, centrā. Jūs jūtaties vienoti ar gaismu un
spēku, kas ir šeit, un tas jums neprasa pūles, jo šī saule jau eksistē jūsu
iekšienē. Un tagad iztēlojieties, ka kaut kur šajā staru tīmeklī, kuru jūs
izstarojat no savas iekšējās saules, ir pagātnes laika līnija, kurai
nepieciešams iznākt vairāk gaismā. Jums nevajag just vai redzēt kaut ko
konkrētu, vienkārši iztēlojieties, ka gaisma no jūsu saules viegli piepilda šo
tumšo aleju no pagātnes. Varbūt, ka jums nav gluži izdevies pilnībā no jauna
iedegt tur gaismu, taču gaisma ir nodibinājusi sākotnējo savienojumu ar šo laika
līniju no pagātnes, tā kā jūs varat nākt pie tās, kad vien jūs vēlaties to
darīt. Sakiet šiem pagātnes notikumiem, tagad ieskautiem jūsu saules-gaismā:
“Visam, kam vajag saņemt Gaismu, saņems šo Gaismu no manis.
Vecās sāpes un traumas, ko vajag atrisināt un atbrīvot, tagad var nākt uz
priekšu manā Gaismā.”
Ļaujiet, lai aiziet visas
pieķeršanās šiem pagātnes notikumiem, tie nenosaka, kas jūs esat, jūs
neesat tumsa, kā jūs uztverat tur – jūs esat Gaisma! Jūs – darbojoties no savas
Saules centra – esat pagātnes atbrīvotājs un dziedinātājs, un tādejādi nākotnes
radītājs.
Tagad ejiet uz nākotni. Nākotne plešas jums apkārt kā
milzīgs 3D zirnekļa tīkls ar daudziem pavedieniem, un jūs esat tā centrā.
Nākotne nav kaut kas, kas nāk pie jums no
ārienes.
Tīmekļa pavedieni rodas jūsu sirdī, tie bez
piepūles tiek savērpti no nepārtrauktām domām un sajūtām, kas jums
ir. Iekšējie stāvokļi, starp
kuriem jūs svārstāties, rada neskaitāmas iespējamas laika līnijas. Jums nav
jādara nekas speciāls, lai tas notiktu – tas vienkārši notiek, jo jūs esat
saule, kura nevar palīdzēt, bet izstaro uz āru. Tas ir jūsu dabā – būt
Radītājam. Tagad aiciniet nākotni, aiciniet šo laika līniju tīmekli, lai parāda
jums, kurš ir spožākais pavediens jums šajā brīdī. Jautājiet: “Uz ko man
jākoncentrējas tagad? Kuram virzienam man tagad ir jāseko, lai es varētu ieiet
skaistā un starojošā nākotnē? Ko man vajag zināt tagad, šajā brīdī?” No šīs
saules, kura jūs esat, nāks pamudinājums, tā kā esiet atvērti tam. Jūsu dvēsele
vēlas nomierināt jūs un mudināt izveidot savienojumu ar spēka pilnu, skaistu
nākotni, kura jau potenciāli atrodas jūsu būtības iekšienē.
Apzinieties, cik nepiespiesti šī nākotne nāks pie
jums, jums nav jāpūlas vai jāstrādā priekš tās. Palieciet “Tagad”. Jūtiet savā
sirdī, ka šīs skaistās, spožās nākotnes enerģija jau ir daļa no jums. Tādā veidā
jūs to izdarīsiet priekš sevis daudz vieglāk. Jūtiet šo skaisto nākotni savā
sirdī un modiniet to, vienkārši priecājoties par to. Esiet atvērti tās
burvīgajai vibrācijai. Aiciniet to savā sirdī un savās rokās, un lai caur jūsu
atklātajām rokām tā plūst uz Zemi. Ļaujiet tam notikt – viņa dabiski
iesakņosies. Esiet pārliecināti par jūsu nākotni un jūtiet savas saules spēku
dziļi iekšienē. Jūtiet to jūsu sirdī, jūtiet to jūsu vēderā, jūtiet to jūsu
kājās. Ļaujiet šim saules spēkam noenkuroties caur jūsu kājām.
Tulkoja Jānis Oppe