Pamelas čenelings ar
Ješua
Angliski tulkojuši Marija Baesa un
Franks Tehans
Es esmu Ješua. Es visus jūs sirsnīgi sveicu. Es ar
pilnu sirdi esmu šeit. Es vēlos dalīties ar jums, man jūs esat brāļi un māsas,
un es jūtu dziļu radniecību ar jums. Es neesmu ne lielāks, ne augstāks par jums,
mēs esam viens.
Mēs kopīgi sākām stādīt Kristus enerģijas sēklu uz
Zemes, sēklu, kas laika gaitā lēnām aug un uzzied kā pilnīgi nobriedis zieds.
Šis laiks uz Zemes ir, lai pabeigtu šo ceļojumu. Tas ir laiks, kurā daudzi dēsti
sāk attīstīties, un daudzējādā ziņā jūs esat plaukstoši ziedi. Kopā mēs veidojam
vienotību, dvēseļu kolektīvu, kas velta sevi jaunas izpratnes dzimšanai. Tāpēc
neredziet vairs mani kā meistaru, kurš stāv virs jums, bet kā draugu, kurš tur
jūs pie rokas un vēlas dalīties savā mīlestībā ar jums, jo es jūs visus dziļi
mīlu.
Jums ir intensīva vēlme pēc mīlestības. Jūs meklējat
to attiecībās ar citiem un arī caur saikni ar dievišķo. Bet patiesībā tas, pēc
kā jūs alkstat, atrodas jūsu iekšienē, tā ir jūsu pašu
dievišķā daba, jūsu daļa, kura ir vienota ar beznosacījumu mīlestību un
prieku. Kad jūs piedzīvojat šo sevis daļu, tā ir kā atgriešanās
mājās. Viss cits jūsu dzīvē kļūst vienkāršs, gaišs un līksms. Jūs esat vienoti
ar sevi pašu, un jums nekas nav nepieciešams ārpus paša, lai jūs justos labi.
Jūs esat vienotībā ar sevi pašu – un tomēr jūs jūtaties saistīts ar visu pārējo
dziļā un tuvā veidā.
Paradoksāli attiecībās ir tas, ka jūs varat būt tuvi
saistīts ar otru cilvēku vienīgi tad, ja spējat aptvert
vienotību ar sevi pašu. Ja jūs esat gatavi pieņemt sevi, ar pagātnes
slogu, ar jūsu kāpumiem un kritumiem – tad ir vieta citam cilvēkam ar viņa vai
viņas unikālo individualitāti. Tad jūs vairs neizmantojat citu cilvēku, lai ietu
uz Mājām. Tā vietā jūs dalāties Mājās, kuras jūs nesat savas sirds iekšienē, ar
šo otru cilvēku. Šis attiecību veids kļūst par kopīgiem svētkiem, dalīšanos, un
tās ir dziedinošas attiecības, vai tās būtu ar partneri, draugu vai bērnu; tam
nav būtiskas atšķirības. Tomēr mīlestības attiecības – partneru attiecības – ir
attiecības, kuras visvairāk dzimst jūsos. Tās skar jūs dziļi un saviļņo dziļas
emocijas, jo tās, šķiet, tur solījumu par atnākšanu Mājās, ko citas attiecības
nedara.
Pirms es runāju par mīlestības attiecībām, es gribētu
atgādināt jums, ka Mājas, pēc kurām jūs ilgojaties, tā sākotnējā vienotība, no
kuras jūs piedzimāt kā dvēsele, nav tālu prom. Jūs varat teikt, ka laika ziņā
tas bija ļoti sen, kad jūs paņēmāt atvaļinājumu, simboliski runājot, no
Paradīzes. Kad jūs kāpāt uz sava ceļa kā “dvēsele ķermenī” un izvēlējāties
noteiktu formu, kurā paust sevi, piedzīvot pieredzes un apmeklēt dažādas vietas
visumā.
Kad jūs piedzimāt kā individuāla dvēsele un
uzņēmāties savu ceļojumu, jūs atteicāties no šīs pirmatnējās vienotības, kuru
jūs varat iztēloties kā siltu mīlestības un gaismas segu, kas bija tik pazīstama
jums. Vienotību, kurā jūs vienmēr jutāt drošo Tēva-Mātes-Dieva klātbūtni, un
tāpēc jūs nekad nebaidījāties palikt viens vai noraidīts. Šo “negatīvo” jēdzienu
nebija pat jūsu sapratnē, un tomēr Dievā darbojās arhetipisks spēks, kurš lika
jums piedzimt ārā no šīs Tēva-Mātes-Dieva vienotības dzemdes.
Kāds bija šīs piedzimšanas mērķis? Lai jūs visi varētu kļūt par neatkarīgiem dieviem! Lai jūs
paši varētu kļūt par sākuma punktu Tēva-Mātes-Dieva siltuma un mīlestības
avotam, no kura tiek radīta un iznāk būtņu bezgalība. Taču atvadīšanās sākumā
jums nāca kā šoks. Jūs sapratāt, ka ar šo atdalīšanos no vienotības ir atnākušas
zināšanas, ka, lai patiesi pieredzētu attīstības procesu, jums nekas nebūtu
jāzina iepriekš. Jūs sapratāt, ka tikai atsevišķi no šīs pirmatnējās vienotības
jūs varētu iet pa savu paša ceļu kā individuāla dvēsele, kas pirmo reizi
iepazīstas ar nezināmā un nesaprotamā bailēm un pamestību, un tumsu.
Jūs joprojām nesat to sākotnējo pamestības un
vientulības pieredzi, kas ļoti stipri var parādīties mīlestības attiecību jomā.
Bet, pirms es vēršos pie šīm attiecībām, es gribētu jums atgādināt, ka jums ir
iespēja piedzīvot šo pirmatnējo saikni jebkurā
laikā. Kad jūs iegrimstat bezsapņu miegā, jūs atstājat savu ķermeni
un savienojaties ar visdziļāko avotu, no kura jūs nācāt, ar Dievu, ja jūs
vēlaties to tā saukt, jeb ar visdziļāko kodolu sevī, to jūsu daļu, kura nekad
nav atstājusi Paradīzi un vēl aizvien ir tur. Kaut arī jūs atstājāt viņu pirms
miljoniem gadu, vienotība joprojām ir jūsu iekšienē; tā ir
neatņemama jūsu apziņas daļa. Naktī, ja jūsu prāts nav pārāk aktīvs
un jūs ļaujaties miegam un nemateriālajām sfērām, kurās jūs ieejat, tad, tikko
jūs atstājat savu ķermeni, jūs nonākt šajā avotā un atspirdzināt sevi. Arī savā
ikdienas dzīvē jūs varat veikt savienojumu ar šo dievišķā gara realitāti, gara,
kura visdziļākā daļa jūs esat. Kļūstot ļoti mierīgam, jūs varat sajust šo
klātbūtni šeit un tagad. Es aicinu jūs sajust, kā kopīgi, kā viens vesels, mēs
sastādām daļu no šī sākotnējā Dieva veidola.
Iztēlojieties, ka jūsu krūšu vidū, jūsu sirds čakrā
ir spožs, skaists kristāls. Iztēlojieties viņu tur un sajūtiet viņa spēku: tas
ir tīrs, skaidrs kristāls, kura visas šķautnes vienlaikus atspoguļo jūsu daudzās
pieredzes. Šis sirds-kristāls ir saistīts arī ar visu jūsu apkārtnē. Tās
sajūtas, ko jūs saņemat no citiem, var tikt atspoguļotas šajā kristālā, un tādā
veidā, saņemot viņu garastāvokli un emocijas caur šo kristālu, jūs nonākat pie
citu sapratnes. No šī sirds-kristāla jūs saprotat citu cilvēku pieredzi: viņu
sāpes un vilšanās ir jums skaidras.
Šis sirds-kristāls ir savienots ar visu pārējo dzīvo
būtņu sirdīm, jo mēs visi esam viens. Un tomēr jūs varat arī just, ka šī sirds,
kuru jūs nesat savās krūtīs, pieder jums: tā ir jūsu dvēseles-sirds. Jūtiet, kā
abi aspekti saiet kopā. Jūs esat savienoti ar sirds līmeni – horizontālu lauku,
kas savieno jūs ar visu dzīvo – šeit nav sadalījuma, jo mēs visi esam viens.
Tomēr jūs esat arī “viens”, ar nozīmi, ka jūs esat jūs un neviens cits nav tieši
tāds kā jūs. Jūs esat individuāla būtne, un vertikāla līnija savieno jūs tieši
ar jūsu avotu, ar Dievu. Jūs esat šajā fiziskajā ķermenī, kurš nes jūsu sirdi,
jūsu paša daļu no Dieva apziņas.
Jūtiet šī kristāla bezgalību; neierobežoto apziņu,
kura pieder jums un tomēr var iet, kurp vēlas. Viņa nav piesaistīta šim
ķermenim, kaut arī viņa ir šajā ķermenī tagad, uz laiku, bet viņa ir tik
neierobežota enerģija, ka galu galā nav saistīta ar kādu formu. Jūs esat šī
apziņa; jūs esat atvesti kā gabaliņi no Tēva-Mātes-Dieva dievišķās fabrikas,
kopā ar ķermeni šeit uz Zemi. Jūs esat veseli un pabeigti
savā iekšienē, un jūs esat šī sirds-kristāla sargi. Atcerieties to, kamēr mēs
tagad aplūkojam mīlestības attiecību shēmu.
Kad jūs iemīlējaties otrā cilvēkā, bieži pieredzat
stipru prieku attiecību sākumā. Liekas, ka it kā kaut kas saviļņojošs plaši
atveras jūsu iekšienē, kaut kas, kas ilgi bijis paslēpts un ko var atslēgt tikai
tā otra skatiens. Nešķiet, ka citi cilvēki redzētu šo “kaut ko” jūsu iekšienē,
bet jūsu mīļotais cilvēks pamodina neslēptu skaistumu tam, kas jūs esat.
Atgriežas jūsu dzīves aizrautība un entuziasms, jūs jūtaties ievēroti un mīlēti,
un jūs gatavojaties piedzīvot savu paša dziļumu – brīnumu jums. To jūs
piedzīvojat aizrautībā. Un, lai gan liekas, ka runa iet par otru, patiesībā runa
ir par jums, par to, ko otrs izraisa jūsu iekšienē
un kas ir apburošs kā brīnums! Jums liekas, ka esat pamodušies tikai tagad un
lai justu, cik daudz jums ir ko dot un cik daudz jūs varat būt mīlēti.
Tādā brīdī cilvēki parasti apreibst no bijības un
brīnuma par šo aizraušanos, ko viņi pieredz, un viņi akli piesaista sevi tam,
kas viņos ir pamodinājis šīs jūtas. Viņš vai viņa tur savās rokās “burvju
nūjiņu”, un tas, kas sākotnēji izraisīja atklāsmi un mīlošas jūtas gan pret
sevi, gan pret otru, pakāpeniski noved pie bēgšanas no sevis paša, līdz jūs
kļūstat pilnīgi koncentrējušies uz otru.
Tad sākas cīņa ar otru. Jūs vēlaties, lai jums
piederētu tā viņa daļa, kas jums ļauj justies tik labi. Un otrs bieži dara to
pašu ar jums, un jūs abi kļūstat stipri apmulsuši par šo virves vilkšanu katram
uz savu pusi. Tādā veidā augstākais, ko jūs varat dot viens otram, galu galā
izsauc zemāko, proti, greizsirdību, atkarību un smagas cīņas. Tas ir ļoti sāpīgs
kritiens, ko gandrīz ikviens ir pieredzējis savā dzīvē.
Kā šis kritiens notiek? Jūsos ir divas daļas. No tā
sirds-kristāla, kuru es aprakstīju, jūsos ir mīlestība, kura var redzēt otru
tieši tādu, kāds viņš vai viņa ir, un var izjust klātesošo skaistumu. No šīs
telpas jūsu sirdī jūs varat ieiet vienādā un līdzsvarotā saiknē viens ar otru,
kurā jūs atzīstat dievišķo viens otrā un kurā jūs nepazaudējat arī cilvēcisko
pusi viens otrā. Jūs atļaujat otram viņa sāpes,
aizdomas, vilšanās un pretestību.
Bet jūsu vēdera rajonā darbojas cita enerģija, kaut
kas, kas var būt ļoti spēcīgs, graujošs spēks kaislībā. Es saucu šo enerģiju par
nevērībā atstātu bērnu, kurš nes sevī ļoti stipras un dziļas sāpes, kuru saknes
ir tajās pirmatnējās kosmiskās dzimšanas sāpēs par Tēva-Mātes-Dieva vienotības
atstāšanu. Šis bērns arī pamostas, kad jūs iemīlējaties, un šim bērnam ir daudz
emociju, kas var aptumšot jūsu sirdi. Šīs emocijas var apklāt sirds-kristālu un
aizēnot faktu, ka jūs esat avots priekam un
svētlaimei, ko jūs izjūtat romantiskās mīlestības sākuma posmos. Šīs jūtas
attiecās uz jums un telpu, ko jūs piešķīrāt sev
pašam, kuru padarīja iespējamu otrs, bet tās joprojām attiecās uz jums.
Tomēr bērnam jūsos, kuram sāp un
kurš kliedz pēc uzmanības, mīlestības un atzīšanas, kuru viņam ir
trūcis tik ilgi, var rasties kārdinājums it kā cieši satvert partneri, viņš par
katru cenu vēlas iegūt sev to, kā viņam trūkst. Tādā veidā bērns un
sirds-kristāls beigās var izrādīties divās pretnostatītās pusēs. Tas, kas sākumā
izskatījās ļoti skaisti, pārvēršas destruktīvās attiecībās, kur jūs izejat
cīnīties viens pret otru un ieslīgstat cīņā, kuru neviens nevēlas, bet kura
notiek tā vai citādi.
Brīdī, kad burvība draud izzust, jums var uznākt
izmisums. Par katru cenu jūs gribat turēties pie jūsu partnera, jo reiz jūs
izjutāt absolūtas mīlestības jūtas ar šo cilvēku. Jūs izejat cīniņā, lai tās
noturētu, un spēlē var iesaistīties jūsu vecākās sāpes, jūsu emocijas no dusmām,
bailēm no pamestības, pat naids. Ir ļoti grūti atlaist otru cilvēku arī tāpēc,
ka jūs nodarbinās atmiņas, cik labi tas bija, kad viss bija harmonijā.
Šajā stadijā jums ir ļoti svarīgi prast atlaist. Brīdī, kad jūs jūtat, ka jūsu attiecības ir
nonākušas lejupejošā spirālē un jūs esat gatavi apsūdzēt un vainot viens otru,
ir pienācis laiks spert soli atpakaļ. Jūs varat ievainot
viens otru tik stipri tieši tādēļ, ka jūs esat pieskārušies viens otram tik
dziļi, un šīs sāpes ir ļoti grūti dziedēt.
Tāpēc uzdrošinieties spert soli atpakaļ, kad jūs
jūtat, ka sākat nekontrolēt sevi, ka jūs nes prom emocijas, kas neļaus jums
tuvoties jūsu partnerim ar atvērtu sirdi. Jūs varat sajust dziļas bailes būt
pamestam, vai gluži pretēji: bailes savienoties ar kādu tik dziļi, ka jūs
zaudējat sevi viņā. Var būt citas emocijas, tādas kā dusmas vai greizsirdība,
bet svarīgi, ka jūs ievērojat, ka visintensīvākās emocijas
vairāk attiecas uz jums nekā uz attiecībām.
Attiecības ir emociju izraisītājas, bet emocijām pašām ir dziļāki
cēloņi.
Tagad jums ir svarīgi pagriezties
pretī sāpinātajam un novārtā atstātajam bērnam jūsos, kas ir īstais cēlonis jūsu
emocionālajai nelīdzsvarotībai. To darīt nav jūsu partnera
pienākums. Un jūs arī neesat atbildīgi par jūsu partnera iekšējo bērnu. Padarot
kādus citus atbildīgus par jūsu sāpēm un cerot, ka viņi dziedēs tās, jūs nonākat
pie milzīgām neskaidrībām attiecībās.
Tātad, kā jūs varat redzēt, ka attiecībās, kas
sākotnēji bija mīlestības saikne, iet nepareizi un tās kļūst nelīdzsvarotas?
Patiesībā tas ir skaidri redzams, un viens no ceļiem, kā noskaidrot to, ir veikt
simbolisku vingrinājumu ar jūsu iekšējo bērnu.
Iztēlojieties, ka jūs šajā brīdī stāvat pretī savam
partnerim. Vai izvēlieties kādu, kurš jums ir ļoti svarīgs, ja jums pašreiz nav
partnera, un ļaujiet jūsu iekšējam bērnam nostāties pa kreisi no jums. Vienkārši
iztēlojieties sevi kā bērnu apmēram desmit gadu vecumā un nostājieties ar šo
bērnu kreisajā pusē pretī jūsu partnerim. Tagad skatieties, kā bērns reaģē uz
jūsu mīļoto. Pavērojiet šī bērna pirmo reakciju. Pajautājiet bērnam: “Kas tevi
valdzina viņā? Ko tu atradi tik neatvairāmu? Kas pieskaras tavai sirdij, kas
fascinē tevi?” Un tad jūs jautājat: “Kā tu tagad jūties?”
Vai kaut kas notiek ar šo sākotnējo kvalitāti? Vai
bērns joprojām izjūt šo mīlestību? Dziedinošās attiecībās šī unikālā kvalitāte
joprojām ir ļoti spēcīga. Tā joprojām jūs baro, joprojām silda, kamēr tai pat
laikā jūsu partneri ir ieguvis daudz cilvēciskāku formu, ar savām viņas vai viņa
problēmām un kāpumiem un kritumiem. Tomēr kaut kas no šīs sākotnējās burvības
joprojām pastāv, un, pateicoties šai burvībai, problēmas var pārvarēt. Ja jūs
pamanāt, ka burvība ir prom, ja jūsu iekšējais bērns tagad jūtas nemīlēts vai,
ka pret viņu izturas netaisnīgi, tad notiek kaut kas, kam jums ir nepieciešams
pievērst uzmanību. Veltiet laiku, lai atklātu to ar savu
iekšējo bērnu.
Lai noskaidrotu situāciju, atlaidiet iekšējā bērna
tēlu, un tagad iztēlojieties, ka jūs stāvat izvēlētā partnera priekšā, un
vērojiet kā došanas un saņemšanas enerģijas plūst starp
jums. Vispirms vērojiet, ko jūs dodat otram, un sajūtiet to, tam nav
jābūt izteiktam vārdos, kamēr jūs jūtat to. Vērojiet, kas plūst no jums pie
otra, un kā jūs jūtaties šajā brīdī. Vai jūs kļūstat enerģētiski bagātāks no šīs
došanas, vai arī jūtaties tukšs un nomocījies? Vai tā ir iedvesmojoša, vai arī
tā jūs izsmeļ? Paturiet šo pirmo sajūtu.
Pēc vērošanas, ko jūs dodat otram, ieskatieties
pretējā mijiedarbībā. Ko jūs saņemat no otra?
Paļaujieties tikai uz pirmo sajūtu, kas jūs apmeklē. Vai jūsu saņemtais ir
sajūtams kā labs? Vai tas padara jūsu sirdi atvērtāku? Vai jūs jūtaties
laimīgāks saņemtā rezultātā? Dziedinošu attiecību būtība ir, ka otrs dod jums kaut ko, kas rada prieku jūsu sirdī.
Visbeidzot, ir arī cita destruktīvu attiecību zīme.
No jūsu saules pinuma – vietas jūsu kuņģa tuvumā – sajūtiet enerģijas “saiti”,
kas savieno jūs ar otru. Ja jūs esat jutīgi, varbūt jūs varat sajust šo saiti.
Tas, ko jūs meklējat, ir sajūta, ka jums vajag iegūt otru, ka jūs krītat panikā
no domas, ka otrs vairs nebūs šeit, ka kaut kas velk aiz šīs saites. Ja jūs to
jūtat, tad pēc būtības tā ir enerģētiska nabassaite, kas savieno jūs ar otru un
sniedz šo sajūtu: “Man vajag viņus, es nevaru
iztikt bez viņiem!” Šī paniskā sajūta rāda, ka jūs
nedarbojaties patstāvīgi vai vismaz jūs domājat, ka nevarat iztikt bez citiem,
un šāda atkarība var novest pie destruktīvām attiecībām.
Dziedinošās attiecībās ir dabiski ilgoties vienam pēc
otra, ja tādā vai citādā veidā jūs būtu šķirti. Ir dabiski gūt prieku un tāpēc
ilgoties vienam pēc otra sabiedrības. Jūs varat vēlēties otru, bet jums nav
nepieciešams otrs. Bet destruktīvās attiecībās darbojas kaut kas postošs. Ir
sajūta, ka jūs nevarat neko izdarīt vai būt bez citiem, ka no viņiem ir atkarīga
jūsu labsajūta – varbūt pati jūsu dzīve – un tas ievērojami vājina jūs. Ir
dziļas bailes no iespējamā noraidījuma no citu puses, un tas padara jūs mazus un
ierobežotus, un visām attiecībām vairs nav šī priecīgā plašuma un brīvības, kas
bija sākumā.
Mēģiniet sajust šīs lietas priekš sevis, mierīgi,
savā paša veidā. Un nebaidieties radīt telpu
attiecībās, lai ļautu sev pašam sajust šīs lietas būtību. Jo tiklīdz
jūs atrodaties attiecību negatīvā spirālē, bieži ir nepieciešams, lai partneri
distancētos viens no otra, fiziski un emocionāli, lai
saprastu, kur viņi stāv. Šādā brīdī bieži nav lietderīgi mēģināt
pārrunāt lietas. Ir nepieciešams, lai jūsu enerģijas lauki vispirms kļūtu brīvi
vienam no otra, lai iegūtu pietiekami daudz vietas priekš atgriešanās jūsu
sirds-kristāla centrā. Nolaidieties ar savu apziņu iekšienē šim brīnišķīgajam
skaidrajam kristālam, kas ir jūsu būtība. Neesiet atkarīgi no citiem, lai
izjustu to sevī; tas tur ir priekš jums – vienmēr. Tie ir Dieva čuksti, ko jūs
varat dzirdēt klusumā.
Sajūtiet, kā no kristāla gaismas stari apspīd bērnu
jūsos, kurš joprojām cieš sāpes un kurš joprojām meklē ārpus sevis pieņemšanu un
mīlestību, un drošību. Ļaujiet, lai gaismas stari krīt pār šo bērnu, un jūs
burtiski varat redzēt, ka kristāla gaisma, šķiet, noenkuro sevi, plūstot dziļāk
un dziļāk lejup pa jūsu vēderu un visu ceļu lejup caur jūsu kājām uz
Zemi.
Tā ir jūsu gaisma, jūsu unikālā
Dvēseles Gaisma! Jūs esat šeit, lai pieredzētu šo gaismu
ķermenī uz Zemes. Jūsu īpašā gaisma ir unikāla, tā ir jūsu Eņģeļa Gaisma, un, ja
jūs paliekat saistīti ar viņu, tad jūs piesaistāt dziedējošas attiecības savā
dzīvē. Jums nav “vajadzības” pēc kāda. Un jums nav arī
vajadzības padarīt kādu par kaut ko “perfektu”: kādu, kurš beidzot redz jūs no jūsu vēlmju redzes viedokļa un kurš
bez nosacījumiem saprot un pieņem jūs tā, kā jūs
to vēlētos.
Beznosacījuma pieņemšanu un mīlestību varat atrast
vienīgi jūsu paša sirdī – pats un priekš paša.
Neapgrūtiniet otru ar šo pienākumu. Šī absolūtā mīlestība ir kaut kas starp jums
un jums Pašu. To jūs varat sniegt vienīgi sev pašam, un izdarījuši to, jūs
kļūsiet par mīlestības strūklaku citiem, jo tad jūs kļūstat pilnīgi godīgi un patiesi pret sevi. Jūs mīlat sevi pašu, ieskaitot
tumšo pusi: šo bērnu jūsos, kurš dažreiz cīnās un ir nomocījies.
Kad jūs mīlat sevi pašu,
ir vieglāk ieraudzīt otru cilvēku no patiesa redzes viedokļa. Jums vairs nav tik
personīgi jāuzņem reizēm uzbrūkošas vai aizvainojošas lietas, ko viņa vai viņš
saka vai dara. Viņu rīcība un reakcija pieder viņiem, un kļūst vieglāk
neatbildēt tik emocionāli uz to. Otrs cilvēks vairs nav atbildīgs par jūsu
dvēseles glābšanu – jūs esat atbildīgs. Jūs esat savas pasaules, savas realitātes saimnieks.
Jūs visi esat ceļā uz paš-realizēšanos, un jūs jau
pieskaraties citiem cilvēkiem ar jūsu sirds-kristālu: jūs dāvājat viņiem
mīlestības un cerības dzirkstis. Es pateicos jums par jūsu atnākšanu uz Zemi
šajā laikā, šajā pārmaiņu un pārejas laikā. Es esmu ar jums, un es dziļi rūpējos
par jums. Jūs esat mani brāļi un māsas, un es mīlu jūs.
Tulkoja Jānis Oppe
http://www.draugiem.lv/group/18400463/?f_tid=4672905
