3 veidi, kā atcerēties, kāpēc Tava dvēsele izvēlējās tieši šo dzīvi
“Tu esi šeit ieradies ar noteiktu uzdevumu. Tu esi daļa no visuma apziņas, un tajā nav nejaušību. Savā patiesajā būtībā – ne mākslīgajā, ne ego daļā, bet savas būtības īstenajā kodolā – tu esi bezgalīgs, un, kamēr tu esi šeit, tev ir jāpaveic kas ļoti dziļš un nozīmīgs. Citādi tevis šeit nebūtu.
Atrodi to. Pievērs tam uzmanību. Sadzirdi aicinājumus. Ieraugi pavedienus, mājienus. Ieraugi sakarības, lai arī kādas tās būtu, neskatoties uz to, cik absurdas vai dīvainas tās varētu šķist visiem apkārtējiem... Ja sadzirdi sevī aicinājumu, ka pastāv vēl arī kas cits, neignorē to. Nenomirsti ar mūziku vēl joprojām skanam Tevī iekšā. Nenomirsti ar nepiepildītu aicinājumu. Nenomirsti ar sajūtu, ka tava dzīve ir bijusi nepareiza. Neļauj tam ar sevi notikt.” Veins Daiers (Wayne Dyer)
Tev ir misija.
Vēl pirms dzimšanas līdzīgi kā mākslinieks, kas izvēlas krāsas, ko likt uz baltā audekla, mūsu dvēsele izvēlas krāsu gammas, ar kurām strādāt. Tas nosaka mūsu vecākus, tautību, valsti, kurā piedzimstam utt. Mēs izvēlamies arī vairākus iespējamos ceļus, kas mums ļaus pieredzēt noteiktas mūsu būtības daļas. Piemēram, ja drosme ir viens no tiem mūsu aspektiem, ko vēlamies pieredzēt, tad mēs sadarbosimies ar citām dvēselēm šajā fiziskajā telpā, lai mūsu dzīvē rastos apstākļi, kuros mums nepieciešams sevī modināt drosmi. Līdzīgi mēs izvēlamies konkrētu misiju vai aicinājumu, kas uz šīs dzīvās skatuves, ko sauc par Zemi, mums ļautu pilnvērtīgi izmantot visu savu potenciālu.
Lai ar pilnu spēku un apzināšanos nodotos savam aicinājumam, mums vispirms dzimšanas brīdī ir jāizvēlas aizmirst, kas tas ir, lai pēc gadiem un desmitgadēm vai dažiem pat pēc dvēseles meklējumiem dzīves garumā mēs nonāktu savas dzīves punktā, kur mums ir jāizvēlas atcerēties, kas mēs patiesībā esam, un ar nolūku izraisīt to, kas mums sagādā vislielāko prieku.
Es personīgi daudzos sāpīgo meklējumu gadus redzu kā neko vairāk kā pārejas rituālu ar iepriekš paredzētām pieredzēm un dievišķi izkārtotiem apstākļiem, kas mūs pilnībā sagatavo tam, lai mēs būtu tie, kas esam atnākuši būt. Tajā mirklī, kad mēs atkal apvienojamies ar savas dvēseles aicinājumu, visums reģistrē mūsu nopietno apņemšanos, un mēs apjaušam, ka nekas nevar stāvēt mūsu ceļā un nekad arī nestāvēs.
Tajā mirklī, kad ceļš atklājas mūsu priekšā, visas bailes un šķēršļi sāk izgaist. Tajā mirklī mēs spējam izkustināt kalnus un šķērsot okeānus tikai tamdēļ, lai savienotos ar savu augstāko nolūku un nodotos savai dievišķajai misijai. Tajā mirklī mūsu ķermenis, prāts un dvēsele apvienojas vienā vienīgā nolūkā – piedzīvot pašiem sevi kā sevis diženāko radījumu šajā dzīvē.
Diezgan smieklīgi, bet, tiklīdz atceramies par savu misiju, mēs bieži vien atskārstam, ka šai misijai ir ļoti maz sakara ar mums un ļoti daudz – ar visiem citiem. Tā ir šī misija, kas ļauj mums darīt labu cilvēcei un izgaismot ceļu citiem kalpojot, dziedinot, iedvesmojot, mācot un dodot iespējas.
Tā nav sakritība, ka daudziem, lai atcerētos savu misiju, ir vispirms jāpiedzīvo dzīves sāpes un nemiers, lai vēlāk varētu ne tikai tikt pāri tam, kas mūs ierobežo, bet arī izmantot savu dzīves ceļojumu kā piemēru, lai iedvesmotu un iedrošinātu citus rīkoties līdzīgi. Daži no pašiem ietekmīgākajiem Hay House skolotājiem, piemēram, Luīze Haja (Louise Hay), Anita Morjani (Anita Moorjani) un vēlāk arī Veins Daiers (Wayne Dyer) ir tikai daži no tiem, kas izgājuši cauri tumsai un atpakaļ, lai spētu rādīt gaismu arī citiem.
Zini, ka, lai arī kur dzīvē tu šobrīd būtu, tieši tur tev ir jābūt. Tu neesi piesaistīts nekādam liktenim, un tev piemīt spējas mainīt un radīt jebko savā dzīvē. Es ceru, ka dalīšanās ar šiem 3 atgādinājumiem, kas ir ierakstīti tavas dvēseles projektā, palīdzēs tev sākt iedzīvināt savu aicinājumu.
1. Atrodi to, kas Tev sagādā visvairāk prieku
Tā kā esam enerģijas būtnes, mēs paši arī esam tie radīšanas rīki, ar kuriem esam piedzimuši, un mūsu sajūtas ir vistiešākā saziņas līnija ar mūsu dvēseli vai augstāko sevi. Jebkurā laikā, kad mūsu domas, vārdi vai darbības ir saskaņā ar dvēseles redzējumu, mēs to nekavējoties uzzinām ar sajūtu palīdzību, kas parasti tiek raksturotas kā harmonija, iekšējs miers, prieks, pateicība un mīlestība.
Kad vien mēs jūtamies labi, mūsu vibrācija nekavējoties paaugstinās, kas viegli rada iedvesmotas darbības, un, nododoties iedvesmotām darbībām, mēs rodam vēl vairāk prieka, kas vēl vairāk bagātina iedvesmotu darbību rašanās augsni. Jo vairāk mēs spējam savienoties ar labsajūtas komponenti sevī un tajā ieklausīties, jo vieglāk mums būs definēt savas dzīves misiju.
Visgarāko savas dzīves periodu man nebija ne jausmas par to, kas ir manas dzīves aicinājums, un lielāko daļu sava laika es pavadīju sūdzoties un vēloties, kaut es varētu darīt kaut ko citu ar savu dzīvi, vēl arvien turoties pie ticības, ka darbs un aizraušanās ir savstarpēji izslēdzoši. Man bija daudz aizraušanās un, tā kā savā darbā es jutos nožēlojami, katru brīvu brīdi es nodevos aktivitātēm, kas man sagādā prieku. Tā kā jau no dzimšanas nodarbojos ar garīgiem meklējumiem, viena no manām kaislībām bija alternatīvā dziedināšana. Daudzus gadus es dzirdēju un lasīju par reiki, un vienmēr manā pakausī skanēja tā klusā balstiņa: “Aizej uz reiki nodarbību!” Gluži kā daudzi, es apklusināju šo kluso balstiņu ar tik daudziem attaisnojumiem, cik vien varēju atrast, bet galu galā šī balss kļuva tik uzstājīga, ka es nolēmu tai ļauties.
Gluži kā ikviens, kas ir apsēsts ar izpētes un sagatavošanās darbu veikšanu, pirms kaut kur iesaistīties, es pavadīju daudzas stundas, meklējot pietiekami pieredzējušu pasniedzēju. Es jau pieteicos uz kursu kādā citā vietā, kad pēkšņi meklētājā parādījās mana pirmā reiki pasniedzēja vārds, un man nezināmu iemeslu dēļ es pieņēmu pēdējā mirkļa lēmumu pieteikties uz viņa nodarbībām.
Divu dienu nodarbību laikā es satiku kādu, ar ko cieši sadraudzējos. Pārlecot uz laiku dažus gadus vēlāk, mums šobrīd ir kopīgas telpas, kurās veicam dziedināšanas darbu Manhetenā. Tajā pašā gadā pēc sākotnējās apmācības tas pats draugs mani iepazīstināja ar citu reiki pasniedzēju, kas ir tieši tas iemesls, kura dēļ es galu galā kļuvu par atveseļošanās un veselības treneri un reiki meistari. To gadu laikā katru reizi, kad mani vadīja iedvesma, dzīve mani atalgoja ar vēl vairāk cilvēkiem, notikumiem un apstākļiem, kas man palīdzēja atcerēties manu patieso būtību un realizēt savu misiju.
Nevajag krist izmisumā, ja vēl neatceries, kas esi šurp atnācis kļūt. Tavs vienīgais uzdevums šajā dzīvē ir sekot tam, kas tev sagādā visvairāk prieku. Tici man, tas ir kas daudz vairāk par klišejisku teicienu, ko uzlīmējam uz mašīnas bampera.
Tiklīdz mēs sekojam pirmajai iedvesmas idejai, mēs visumā izsūtām enerģiju, kas runā: “Šajā mirklī es esmu savs augstākais prieks”, un tā ar laiku, kurā mēs pierodam dziedāt savas sirds dziesmu, kļūst arvien stiprāka un lielāka. Tam, kas sākās no sēkliņas, tiek dotas arvien jaunas iespējas zelt un plaukt katru reizi, kad mēs sekojam savām prieka sajūtām, jo enerģija, kas ir šajā nolūkā darbojas burtiski kā sniega bumba, radot vairāk un vairāk kustības kvantu laukā un piegādājot to, kas dara mūs laimīgus.
Kas tevi iedvesmo? Kas liek tavai sirdij dziedāt? Kas ir tā viena lieta, ko vienmēr esi gribējis darīt, bet katru reizi esi atlicis?
Ir laiks.
“Seko katram aicinājumam, kas liek aizdegties tavam garam.” Rumi
2. Ļauj savai būtībai vadīt savas darbības
Viena no postošākajām lietām, ko sev nodarām, ir tā, ka mēs iesprūstam, iztēlojoties tos miljons uzdevumus, kas mums jāpaveic, lai kaut ko sasniegtu. Tas var būt arī galvenais iemesls, kas aptur mūsu došanos uz priekšu.
Atsaukšanās savam aicinājumam lielākoties ir process, gluži kā viss cits. Gala rezultāts var izskatīties nepavisam ne tāds, kādu bijām plānojuši sākumā, un tas ir pilnībā normāli. Dažkārt tas, ko domājam, ka vēlamies, kalpo par pakāpienu ceļā uz savas misijas piepildīšanu. Visumam ir vienalga, ko tieši mēs darām, lai izstarotu prieku – tās var būt reiki vai pavārmākslas nodarbības, došanās spontānā atvaļinājumā vai piezvanīšana senam draugam, ko neesam satikuši vairākus gadus. Visumam rūp tikai vibrāciju līmenis, ko izstarojam, esot savā priekā.
Nododoties iedvesmas vadītai darbībai, mēs varam sastapt dzīves skolotāju, kas kļūs par mūsu iedvesmas avotu, vai rast iespēju, kas citādi nebūtu tur, ja mēs nebūtu izvēlējušies sekot savai sirds balsij un nonāk tieši tajā laika un telpas punktā.
Vienīgais lēmums, kas mums katru dienu ir jāpieņem, ir – no visām ikdienas aktivitātēm sākt izvēlēties tās, kas mums sagādā jebkādu prieku, nevis sastādīt milzīgu rīcības plānu, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, jo “tā rīkoties ir pareizi” vai “visi citi tā dara”.
Ja visas tavas ikdienas darbības sastāv no tādiem pienākumiem kā mājas uzkopšana, iekļaušanās noteiktos termiņos un ēdiena gatavošana 6 cilvēku ģimenei, mēģini to darīt ar tik daudz prieka un klātesamības, cik vien iespējams, un iestarpini kādas nelielas lietiņas, kas tevi atdzīvina un dod mieru. Tas var būt tieši tik vienkārši kā 15 minūtes klusuma lasīšanai vai savam hobijam, kad visi citi ir aizgājuši gulēt. Tu nekad nezini, kas no tā var sanākt!
Nekad nenovērtē par zemu spēku, kas ir aiz šīm mazajām lietiņām, jo tās ir tās, kas ļauj enerģijai uzkrāties. Atceries, stāsts vienmēr ir par būšanu sava augstākā prieka enerģijā, nevis par sevis appludināšanu ar pienākumiem un bezmērķīgu skraidīšanu apkārt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nevaram atrast savu aicinājumu ārpus sevis, bet mēs varam atcerēties vai radīt to sevī. Jo vairāk spējam ļauties šai enerģijai, kas plūst pie mums un no mums, jo vairāk visums mums var piegādāt visu to, kas rezonē tajā pašā enerģijas līmenī, lai palīdzētu mums atcerēties un radīt savu likteni.
Vai ceļš uz sevis veltīšanu tam, lai atcerētos un galu galā arī materializētu savu aicinājumu, vienmēr ir rožains? Atbilde ir “nē”. Tas ir ceļojums, ko veido tūkstošiem mazu solīšu, kuros mēs izdarām izvēles un mācāmies. Veidojot savu dziedināšanas praksi, manu drosmi pastāvīgi samazināja zināšanu un biznesa vadības instrumentu trūkums, kā arī miljons uzdevumu plūdi, ar ko tiku regulāri bombardēta.
Es ieguldīju lielu enerģijas daudzumu apmācības kursos, sākot no tā, kā atvērt savu mājas lapu līdz tam, kā nopulēt tās saturu tā, lai sasniegtu iespējami lielāku auditorijas daļu. Neskatoties uz to, cik ļoti centos uzlabot savas rakstīšanas prasmes, strādājot ar biznesa treneriem, es nevarēju sasniegt viņu uzstādītos standartus “vienkāršas un klientam draudzīgas” valodas lietošanā, lai pat astoņgadīgam bēram no pāris teikumiem būtu skaidrs, ar ko es nodarbojos.
Kādu dienu, tieši gadu pēc tam, kad biju aizgājusi no savas pēdējās darba vietas, man pēkšņi pielēca. Lai gan es vienmēr palikšu pateicīga par tām zināšanām un atbalstu, ko saņēmu kursos, mani raksti atspoguļo manu patieso būtību, un tas, kas es patiesībā esmu, ir kāda, kas domā, jūt un runā kā garīga nūģe, par ko man ir lepnums būt. Uzdodot sev nebeidzamus pienākumu sarakstus, kas nesaskan ar manām iedvesmas darbībām, es atstāju novārtā to, par ko es atnācu šeit kļūt – par kādu, kas ar garīgu rakstu palīdzību, dziedināšanu un treniņiem palīdz citiem izdziedināties, atmosties un radīt.
Patiesībā šo rakstu pilnībā iedvesmoja stundām ilga blenšana uz nepabeigtu mājas darbu kaudzi no maniem pēdējiem kursiem, kas prasītu veselu nedēļu, lai tos paveiktu. Un pēkšņi es sapratu, ka manas mājas lapas saturs varbūt nekad neuzrunās visus, un ka tas ir pilnībā pieņemami. Man bija divas izvēles – turpināt darīt biedējošo darbu un izklausīties kā kādai, kas es neesmu, vai pilnībā iegremdēties rakstīšanas priekā. Mirklī, kad es izvēlējos otro, manī ielija iedvesmas straume, un piedzima šie vārdi.
Dienas beigās stāsts nav par to, ko mēs darām, kā mēs to darām, kādi ir mūsu tituli, cik nospodrinātas izskatās mūsu mājas lapas, cik daudz atzinības ir uzskaitītas mūsu CV, un cik nominācijas ieguvušas grāmatas mēs esam publicējuši. Stāsts ir par to, vai mēs varam atļaut sev iekāpt tajā, kas patiesībā esam, un drosmīgi un mīloši paziņot par savu patiesīgumu pasaulei. Nav visumā spēcīgākas vibrācijas par mūsu enerģiju, kad tā iemieso mūsu dievišķo aicinājumu.
Kas ir tavā ikdienas darāmo darbu sarakstā? Kuras no šīm lietām tev sagādā jebkādu prieku? Kā savā dienas kārtībā tu vari iekļaut vairāk labsajūtu izraisošas aktivitātes? Kā tu vari aizvietot bezjēdzīgās darbības ar vairāk iedvesmas piepildītām?
3. Tavs aicinājums ir tevis paša radīts
Mūsu dvēseles pirms piedzimšanas ir izvēlējušās noteiktu misiju, bet, tiklīdz mēs pilnībā apzināmies, kas esam un pamodinām radītāju sevī, mēs vairs neesam saistīti ar jebkādu iepriekš noteiktu ceļu, ko izvēlējāmies pirms ienākšanas šajā fiziskajā ķermenī. Jo vairāk apzināmies savu patieso būtību un savu saistību ar dievišķo pirmsākumu, jo vairāk mums ir spēka un jo vairāk mēs varam izmantot savas brīvās gribas dāvanu, kas galu galā ļauj mums izmantot savas apzināta radītāja piedzimšanas tiesības, lai Būtu, Darītu, un lai mums Piederētu jebkas, ko mūsu dvēsele vēlas.
Lai to panāktu, mums vispirms jāatbrīvojas no visa, kas mūs ierobežo. Šie ierobežojumi var būt tādu baiļu formā kā bailes no neskaidrības vai pārmaiņām, bailes no kaut kā trūkuma vai pat bailes no panākumiem. Ierobežojumi var iemiesoties arī nebeidzamos attaisnojumos, sākot no “man ir pilna laika darbs, un nav brīva laika vai naudas” līdz “es esmu par vecu, lai to darītu”. Ierobežojumi var parādīties arī kā spēkus atņemošas domas, tostarp “visiem vienalga nepietiks” vai “es neesmu pietiekami īpašs”.
Nav viena pareizā veida, kā uzsākt šo atbrīvošanās ceļu. Ir tikai tas, kurš der tev. Man personīgi liekas, ka atmosties palīdz tādas garīgās prakses kā enerģijas dziedināšana, kundalini joga, meditācija, darbs ar garīgo treneri, būšana dabā, iedvesmojoša rakstura žurnālu un grāmatu lasīšana.
Es kādreiz biju “ja nu” pavēlniece. “Ja nu man neizdodas”... “Ja nu es to visu zaudēju”... “Ja nu kļūstu par izsmieklu”... Kādu dienu man kļuva slikti no šiem negatīvajiem “ja nu”, un es nolēmu tos mainīt par 180 grādiem. “Ja nu man izdodas”... “Ja nu es no tā kaut ko iemācos”... “Ja nu es varu palīdzēt citiem”... Es nolēmu to darīt katru dienu mēnešiem ilgi, un tas ievērojami izmainīja manas spējas pielietot savu brīvo gribu.
Pirms ieiešanas sava patiesā radītāja lomā daudzi no mums jūtas kā bezspēcīgi upuri, kas pieņem visu, ko dzīve mums uzkrauj. Mūs varbūt aizrauj atsaukšanās savam aicinājumam būt par mākslinieku, bet mēs attopamies, strādājot bankā, jo mums ir bail, ka nespēsim savilkt galus kopā. Mēs jūtamies savu dzīves apstākļu ierobežoti, pat paverdzināti. Mēs nododam sevi sava tā sauktā likteņa varā un stāstām stāstus par to, kā mums nav palaimējies kļūt par vienu no tiem, kam, šķiet, ir viss.
Pamostoties mēs saprotam, ka esam tie, kas sakām, ka esam, un ka tas, ko radām un kā vēlamies piedzīvot visu šajā dzīvē, ir atkarīgs no vienas vienīgas lietas – mūsu izvēles.
Mūsu aicinājums ir kaut kas tāds, ko dvēsele izvēlējās bezformu realitātē vēl pirms ienākšanas ķermenī, un tu vari to izvēlēties atkal jebkurā šīs dzīves mirklī, jo patiesībā savā dvēselē tu paliec tas, kas patiesībā esi, bet tavs prāts un ķermenis ir tikai papildus instrumenti, lai tu varētu veikt savu misiju un piedzīvot sevis paša radīšanu fiziski šajā 3D laika un telpas dimensijā. Šī spēja izvēlēties vienmēr ir bijusi tevī. Tiklīdz esi nolēmis, ļauj visumam sev piegādāt pārējos līdzradītājus, lai viss notiktu.
Ir laiks atraisīt savu brīvo gribu un sākt veidot pašam savu likteni. Zvaigznēs nav rakstīts nekas tāds, kas aizēnotu to, kas tu patiesībā esi un kas vari kļūt. Tiklīdz ikviena tava ķermeņa daļa un šūna saskaņosies ar šīm iekšējām zināšanām, tu būsi pamodies dievišķajam radīšanas spēkam, ko esi mantojis. Šis spēks mīt tevī un pacietīgi gaida, lai tu to aicinātu.
Tu neesi ne tava pagātne, ne tavi dzimšanas nosacījumi, ne tavas lomas, ne tavi panākumi, ne atzinības, balvas, rēķini, bankas ziņojumi, 9-5 darbs, kas katru rītu pamostoties liek tev verdziski zemoties, tu neesi arī ne tavs ķermenis, ne prāts, ne ticība, domas, bagāža, ierobežojumi, ne pagātnes attiecības un pat ne tavas dvēseles vienošanās. Dziļi iekšienē tu esi tik spēcīga būtne, ka tas pārsniedz tavas iztēles robežas. Tiklīdz tu šo visu atcerēsies, tu atcerēsies arī savu svēto spēju radīt jebko, ko tu vēlies, un tava priekpilnā vibrācija padarīs šo pasauli vēl mazliet gaišāku.
Nepavisam nav svarīgi, ja nezini savu aicinājumu. Ja tu varētu sākt no baltas lapas un no šī brīža radīt jebko, ko tu dzīvē vēlētos bez jebkādiem ierobežojumiem, kas tas būtu? Ko tu radītu? Kas ir tas mazais solītis, ko vari spert jau šodien, lai tur nonāktu?
Seko savai sirds balsij.
* Autore: Džuljeta Tanga (Wake Up World viesautore)
* Avots: https://wakeup-world.com
* No angļu valodas tulkoja Liene Lāce.
