Mīlestībai partnerattiecībās ir robeža, kuru pārkāpjot, tā pārvēršas par kaut ko pavisam pretēju. Šo robežu sauc par pašcieņu. To var saukt ar...ī par sevis mīlestību.
Labāk jau pašā attiecību sākumā zināt, ka mīlestības robežu neviens no partneriem nedrīkst pārkāpt vai piespiest pārkāpt otru, jo tā varam izsargāties no nevajadzīgām ciešanām. Normāli ir, ja partnerattiecībās dominē prieks, laimes sajūta, ja partneri viens otru respektē, viens par otru rūpējas… Tomēr mēdz notikt arī citādāk. Ja mani vai manas vajadzības noniecina, mani izsmej vai piespiež justies nepilnvērtīgam un vājam, tad tā nav mīlestība. Tad mīlestība pārvēršas par kontroli, manipulāciju, greizsirdību, atkarību, pieķeršanos jeb citiem vārdiem - par ko tādu, kur valda emocionāls tukšums un sāpes.
Viens no kritērijiem, pēc kura atpazīt, ka mīlestībā ir noticis robežas pārkāpums, ir pašvērtības trūkums. Es sāku justies nepareizs, nepietiekami labs, par maz izdarījis labu attiecību uzturēšanas vārdā jeb dziļi vainīgs pie radušās situācijas. Un ja reiz vainīgs, tad arī viegli manipulējams.
Ko darīt? Jebko, lai izrautos no nožēlojamas marionetes statusa un atgrieztu savu pašvērtības sajūtu. Jebko, kas palīdzētu atsākt mīlēt sevi. Bet jāsāk ar to, ka situāciju adekvāti jānovērtē, jānosauc īstajā vārdā un ja tā tevi neapmierina, tad jāpieņem lēmums – nē, es vairs tā dzīvot nevēlos, es situāciju gribu mainīt. Ja apstākļi to ļauj, šo lēmumu un nodomu var pateikt tuvam draugam vai pat partnerim (iespējams, arī partneris atjēgsies), bet to vissvarīgāk ir pateikt pašam sev. Pēc stingriem lēmumiem mēs labi sākam pamanīt pasaules piedāvātās iespējas, kā situāciju atrisināt. Ja vajadzīga palīdzība – arī Spoguļošana lieliski noderēs.
Lai Tev mīlestības pilna vasara!
Cieņā,
Didzis Jonovs
Spoguļošanas moderators
Viens no kritērijiem, pēc kura atpazīt, ka mīlestībā ir noticis robežas pārkāpums, ir pašvērtības trūkums. Es sāku justies nepareizs, nepietiekami labs, par maz izdarījis labu attiecību uzturēšanas vārdā jeb dziļi vainīgs pie radušās situācijas. Un ja reiz vainīgs, tad arī viegli manipulējams.
Ko darīt? Jebko, lai izrautos no nožēlojamas marionetes statusa un atgrieztu savu pašvērtības sajūtu. Jebko, kas palīdzētu atsākt mīlēt sevi. Bet jāsāk ar to, ka situāciju adekvāti jānovērtē, jānosauc īstajā vārdā un ja tā tevi neapmierina, tad jāpieņem lēmums – nē, es vairs tā dzīvot nevēlos, es situāciju gribu mainīt. Ja apstākļi to ļauj, šo lēmumu un nodomu var pateikt tuvam draugam vai pat partnerim (iespējams, arī partneris atjēgsies), bet to vissvarīgāk ir pateikt pašam sev. Pēc stingriem lēmumiem mēs labi sākam pamanīt pasaules piedāvātās iespējas, kā situāciju atrisināt. Ja vajadzīga palīdzība – arī Spoguļošana lieliski noderēs.
Lai Tev mīlestības pilna vasara!
Cieņā,
Didzis Jonovs
Spoguļošanas moderators
