Cilvēks var būt ārēji ļoti skaists, taču iekšā pilnīgi tukšs. Un otrādi – ārēji neizteiksmīgs, bet iekšēji ļoti skaists. Tā ir iekšējās un ārējās enerģijas izpausme. Šobrīd ļaudis, lielākoties, interesējas tikai par mūsu ārējo enerģiju un cenšas to iegūt. Taču tā ir ilūzija.
Indiešu svētais Šrila Prabhupada 70 gadu vecumā devās uz rietumiem, un tā kā viņš izstaroja spožu, iekšējo enerģiju, cilvēki tiecās pie viņa, neskatoties uz viņa vecumu, naudas trūkumu un tamlīdzīgiem trūkumiem. Kas ir īpaši pārsteidzoši, pie šī svētā, vecā vīra pievilkās pat jauni cilvēki, lai gan parasti viņiem ir pilnīgi atšķirīgas intereses. Kāpēc? Cilvēki tiecās pēc viņa iekšējās enerģijas! Pilnīgs cilvēks rīkojas tikai uz savas iekšējās enerģijas platformas, kuru tam sniedz garīgums.
No ārējās enerģijas skatupunkta, materiālo vēlmju un pieķeršanās trūkumus ir pilnīga degradācija! Nu kā gan var negribēt garšīgu tortīti, glaunu mašīnu vai skaistu sievu? Taču, ja katru dienu cilvēki gribēsi arvien vairāk, nekā tiem pieder, vēlēsies paplašināt savus īpašumus, varu, finanses utt., tad drīz vien sāksies vardarbība un cīņa, lai iegūtu šos ārējos labumus. Svētie raksti piedāvā visiem pāriet uz iekšējās enerģijas ietekmi, taču cilvēki to nejūt, tāpēc ka ir pieķērušies ārējai pasaulei.
Ārējā enerģija ir tā noregulēta, ka pie noteiktiem apstākļiem mēs varam to izbaudīt. Piemēram, ja mums ir silti, komfortabli, un esam labi paēduši, mēs jau esam laimīgi. Taču, ja mainītos temperatūra un mēs būtu izsalkuši, tad laime mūs pamestu. Iekšējā enerģija nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Dvēselei vispār nav ciešanu. Ja jūs ciešat, tad atrodaties ārējās enerģijas ietekmē. Piemēram, ķermenis cieš, deg kā ugunī, bet dvēsele nē. Ķermeni var sadalīt līdz atomiem, bet dvēseli nē, jo tā ir nedalāma.
Peldiet garīguma viļņos un nekrītiet!
Šrila Prabhupada bieži vien pastaigājās ar saviem mācekļiem okeāna krastā. Uz lielajiem viļņiem lidinājās sērfotāji. Svētā skolnieki ar zināmām skumjām paskatījās uz tiem, kas peldējās ūdenī. Prabhupada to ievēroja un teica: „Materiālajā pasaulē arī ir piepildījums un bauda, taču tas viss ir īslaicīgs. Burtiski dažas sekundes viņi noturas virs viļņa, bet pēc tam neizbēgami iegāžas ūdenī!”
Iekšējā enerģija, iekšējā bauda nav atkarīga no ārējiem faktoriem. Lūk, vēl viens piemērs no dzīves, kad cilvēks dzīvo dažādās platformās. Iedomājaties, ka vīrs, kas visu dienu ir smagi strādājis pārnāk mājās un vakariņas nav gatavas. Viņš kliegs, jo šajā rīcībā saskatīs necieņu pret sevi. Taču iekšēji apmierināts cilvēks, pārnācis mājās, izsalcis, pat neievēros, ka zupas nav, un pateiks sievai: „Pagatavosim kaut ko kopā. Es vēlos tev palīdzēt. Tev laikam šodien nebija laika. Pastāsti, kā pagāja tava diena?” Sievietes droši vien piekritīs, ka pēc šādiem vārdiem un patiesas uzmanības viņas uzreiz aizmirsīs savas problēmas, noguruma pāries un viņas aizskries uz virtuvi ar prieku gatavot vakariņas. Vai sajūtat atšķirību enerģijā?
Mūsu ķermenis – automašīna
Mūsu ķermenis ir mehānisms, kuru pieregulē daba. Ēdiens, miegs, sekss, aizsardzība – šīs 4 vajadzības mums rodas automātiski, mēs par to vispār nedomājam. Dzīves laikā organismā notiek vielu apmaiņa, vienas šūnas nomirst, tās nomaina citas. Galu galā, automāts noveco, visas tā spējas ir nolietojušās. Vecs automāts bez iekšējās enerģijas nevienam nav vajadzīgs, tas nav interesants, tā vieta ir tikai izgāztuvē. Izeja ir acīmredzama: ir jādzīvo tā, lai vecumā būtu pietiekami daudz enerģijas, pat bez ārējiem dotumiem un labumiem.
„Kāpēc tad dvēsele vispār iegāja šajā „mašīnā?”” –jūs jautāsiet? Tas ir nepieciešams, lai izmantotu ķermeni iekšējās enerģijas iepazīšanai. Tagad cilvēkus ekspluatē naudas dēļ. Ļoti reti tagad kāds var atļauties strādāt prieka pēc. Lielākoties, visi lēkā kā viļņi, faktiski pārdod savu dzīvi apmaiņā pret savu dzīvniecisko vajadzību apmierināšanu. Un tā ir īsta verdzība.
Ja mēs esam ļoti norūpējušies par ārējo enerģiju, tad tas nozīmē, ka iekšpusē tās ir ļoti maz, un mēs ar pilnu ātrumu traucamies pēc baudījumiem. Bet ir nepieciešams kas pilnīgi pretējs, ir jākontrolē jūtas, bet iekšējā enerģija jāattīsta.
Nepuriniet viens otru aiz ausīm, tiecieties pie Dieva!
Kā attīstīt iekšējo enerģiju? ir jādomā nevis par sevi, bet par tiem, kas blakus. Kalpot ģimenei, tuviniekiem, būt noderīgam sabiedrībai un, kas ir vissvarīgākais, būt par garīgo līderi. Mums katram sirdī ir mīlestības sēkla. Šajā sēklā nav materiālās programmas, kā piemēram DNS. Tāpēc tā ir jālaista ar lūgšanām, pateicību, patiesu pazemību. Un tad garīgās mīlestības asns pie pareizas un patstāvīgas laistīšanas vispirms iznīcina mūsu egoismu, bet pēc tam tiecas pie Dieva. Tas, kas veltījis sevi Dievam, pat dzīvojot šeit, uz zemes, jau dzīvo garīgajā pasaulē.
Sāciet kalpot tuviniekiem. Ģimene tas ir īsts pārbaudījumu centrs, kur divi maldīgi ego attīrās. Indijā, garīgajās ģimnāzijās zēniem, kad zēni kaujas, viņus izsauc priekšā un saka: „Paņemiet viens otru aiz ausīm un dariet ko vēlaties!” Sākumā abi pretinieki no visa spēka rauj viens otru aiz ausīm. Viņiem sāp, taču viņi neatlaižas. Un tas notiek tik ilgi, kamēr viņi paši nesaprot, ka ir jāatlaiž. Tā arī laulībā, vīrs un sieva plēš viens otru aiz ausīm, kad pēc 30 gadiem, ausis jau ir gandrīz norautas, viņi saprot, ka vispār nebija jēga strīdēties. Ir jāatlaiž otra ausis un jāielaiž savā dzīvē Dievs. Mainiet prioritātes, koncentrējieties uz iekšējo enerģiju, nevis ārējo!
Avots: http://www.aum.news/ezoterika/2185-kto-my-vnutri-i-kto-snaruzhi
- See more at: http://www.slowyogalife.com/kas-mes-esam-iekspuse-un-kas-arpuse/#sthash.BIhK4aNp.dpuf