Kas bija pirmais – vista vai ola? Kas ir primārs – noziegums vai sods? Ne katrs, kas izdara noziegumu, saņem sodu. Cits saņem, piemēram, naudu. Viena no divām mūsu laika lielākajām problēmām ir tā, ka mēs neatšķiram cēloni no sekām, un to sauc par gara tumsonību.
Ja cilvēks nav bagāts jau tagad, tad nauda viņam būs sekas cēlonim, ko sauc par darbu. Bet cilvēki tikai domā par pašu naudu – kur to tērēs vai glabās. Vajag enerģiju ieguldīt cēlonī! Un cēlonis ir darbs. Un, lai darba lietās enerģija cirkulētu brīvi un nepiespiesti, darbu vajag mīlēt. Mīlēt neatkarīgi no tā, vai tas patīk vai nē. Mīlēt nozīmē negribēt iet atvaļinājumā. Mīlēt nozīmē neslimot. Mīlēt nozīmē darīt esošo darbu maksimāli labi. Mīlēt nozīmē nedomāt par rezultātu (lasīt: naudu). Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka tur, kur viņi ir tagad, tā priekš viņiem ir vislabākā vieta, jo viņi paši šo scenāriju savai dzīvei ir sarakstījuši, viņiem šī dzīves situācija ir jāuzvar. Ja cilvēks iemācīsies mīlēt savu pašreizējo darbu, it īpaši, ja tas viņam ne pārāk iet pie sirds, tad varēs sasniegt labus rezultātus jebkurā darbā, un labāks darbs pats pie viņa atnāks īstajā brīdī, kad viņš šo pārbaudījumu būs izturējis. Un rezultāti būs, jo distancē viss ir godīgi.
Cilvēkiem ir tendence visu likt vienā maisā. Kāds, piemēram, grib labu veselību un domā, ka tas pagarinās viņa mūžu. Bet slimi cilvēki mēdz ilgi dzīvot un veseli nejauši mirt jauni. Kāds grib mīlestību ar pretējā dzimuma pārstāvi, labu seksu, un viņš paredz kopdzīvi un laimi kā sekas šai vēlmei, bet varbūt viņš mīlēs un mīlēsies ar meiteni, kas no sava vīra iet prom netaisās. Cilvēki arī darbu, izglītību, kompetenci, statusu, oficiālo algu, aplokšņu algu, kabatā esošo naudu liek vienā maisā, lai gan patiesībā bieži vien tas, ka kādam ar vienu no šiem aspektiem viss ir kārtībā, paredz to, ka ar citu būs problēmas.
Piemēram, Padomju Savienībā zinātnieki, sportisti, priekšnieki, kam bija "labāks darbs", augstāks statuss, saņēma tādu pašu (ja ne mazāku) algu par parastu strādnieku. Kāds var iegūt labu izglītību, bet dabūt viduvēju darbu. Kāds var pabeigt piecas klases un pelnīt miljonus. Kāds var visu mūžu strādāt par minimālu algu un saņemt pieklājīgu algu aploksnē. Kāds var savā biznesā pelnīt 300 eiro mēnesī, bet oficiālā darbā – četrciparu skaitli. Kādam varbūt biznesā ieguldīti desmitiem tūkstošu un var nebūt naudas, par ko benzīnu ieliet. To visu nosaka cilvēka karma, un to arīdzan var redzēt horoskopā. Šādā veidā paanalizēt savu dzīvi derētu katram. Ja spēsi saskatīt savas dzīves notikumos sistēmu, tad, iespējams, varēsi tai prasmīgi pielāgoties un uzlabot savas dzīves kvalitāti tādā veidā.
Cilvēkiem arī mēdz būt tendence visu mērīt pēc naudas daudzuma, taču cilvēki ar lielākiem ienākumiem mēdz aizņemties no tiem, kam ienākumi ir mazāki. Bagātība un nabadzība – tie ir apziņas stāvokļi, nevis naudas daudzums. Vai cilvēks ir bagāts, var noteikt tikai un vienīgi pēc tā, vai viņam pietiek līdzekļu, lai apmierinātu savas vajadzības un vēlmes. Bet, ja cilvēks ir izvēlējies ceļu, kur viņa prioritāte ir savu vēlmju apmierināšana, tad agrāk vai vēlāk viņš tāpat būs nabags, jo vēlmes ir nebeidzamas.
Vēl viens vērā ņemams iemesls nabadzībai ir saistīts ar to, ka mēs dzīvojam tādā kultūrā, kur nemīl bagātus cilvēkus. Turīgs cilvēks ir slikts pasakās, folklorā, pārprastā kristietībā. Mēs pastāvīgi aprunājam, apskaužam, nosodām bagātos. Visa mūsu iekšējā būtība atgrūž naudu, un tad, ja nauda parādās, mēs ātri vien cenšamies no tās atbrīvoties, jo šī te nauda makā vai kontā mūs dedzina.
Bet beigu beigās… kā var tikt pie naudas???!!! Nauda ir jāmīl. Tā ir enerģija, un tai jāplūst brīvi. Otrā mūsu laika lielākā problēma ir pieķeršanās. Mīlēt naudu nozīmē nebūt skopam – tā jātērē ar prieku. Ne velti saka, ka naudai patīk, ja to groza...
Raksts tapis, iedvesmojoties no Shiva Vākya Siddha Baba.
Cilvēkiem ir tendence visu likt vienā maisā. Kāds, piemēram, grib labu veselību un domā, ka tas pagarinās viņa mūžu. Bet slimi cilvēki mēdz ilgi dzīvot un veseli nejauši mirt jauni. Kāds grib mīlestību ar pretējā dzimuma pārstāvi, labu seksu, un viņš paredz kopdzīvi un laimi kā sekas šai vēlmei, bet varbūt viņš mīlēs un mīlēsies ar meiteni, kas no sava vīra iet prom netaisās. Cilvēki arī darbu, izglītību, kompetenci, statusu, oficiālo algu, aplokšņu algu, kabatā esošo naudu liek vienā maisā, lai gan patiesībā bieži vien tas, ka kādam ar vienu no šiem aspektiem viss ir kārtībā, paredz to, ka ar citu būs problēmas.
Piemēram, Padomju Savienībā zinātnieki, sportisti, priekšnieki, kam bija "labāks darbs", augstāks statuss, saņēma tādu pašu (ja ne mazāku) algu par parastu strādnieku. Kāds var iegūt labu izglītību, bet dabūt viduvēju darbu. Kāds var pabeigt piecas klases un pelnīt miljonus. Kāds var visu mūžu strādāt par minimālu algu un saņemt pieklājīgu algu aploksnē. Kāds var savā biznesā pelnīt 300 eiro mēnesī, bet oficiālā darbā – četrciparu skaitli. Kādam varbūt biznesā ieguldīti desmitiem tūkstošu un var nebūt naudas, par ko benzīnu ieliet. To visu nosaka cilvēka karma, un to arīdzan var redzēt horoskopā. Šādā veidā paanalizēt savu dzīvi derētu katram. Ja spēsi saskatīt savas dzīves notikumos sistēmu, tad, iespējams, varēsi tai prasmīgi pielāgoties un uzlabot savas dzīves kvalitāti tādā veidā.
Cilvēkiem arī mēdz būt tendence visu mērīt pēc naudas daudzuma, taču cilvēki ar lielākiem ienākumiem mēdz aizņemties no tiem, kam ienākumi ir mazāki. Bagātība un nabadzība – tie ir apziņas stāvokļi, nevis naudas daudzums. Vai cilvēks ir bagāts, var noteikt tikai un vienīgi pēc tā, vai viņam pietiek līdzekļu, lai apmierinātu savas vajadzības un vēlmes. Bet, ja cilvēks ir izvēlējies ceļu, kur viņa prioritāte ir savu vēlmju apmierināšana, tad agrāk vai vēlāk viņš tāpat būs nabags, jo vēlmes ir nebeidzamas.
Vēl viens vērā ņemams iemesls nabadzībai ir saistīts ar to, ka mēs dzīvojam tādā kultūrā, kur nemīl bagātus cilvēkus. Turīgs cilvēks ir slikts pasakās, folklorā, pārprastā kristietībā. Mēs pastāvīgi aprunājam, apskaužam, nosodām bagātos. Visa mūsu iekšējā būtība atgrūž naudu, un tad, ja nauda parādās, mēs ātri vien cenšamies no tās atbrīvoties, jo šī te nauda makā vai kontā mūs dedzina.
Bet beigu beigās… kā var tikt pie naudas???!!! Nauda ir jāmīl. Tā ir enerģija, un tai jāplūst brīvi. Otrā mūsu laika lielākā problēma ir pieķeršanās. Mīlēt naudu nozīmē nebūt skopam – tā jātērē ar prieku. Ne velti saka, ka naudai patīk, ja to groza...
Raksts tapis, iedvesmojoties no Shiva Vākya Siddha Baba.