Ko bērns bieži vien pie sevis lūdz, bet nepasaka skaļi

http://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/ko-berns-biezi-vien-pie-sevis-ludz-bet-nepasaka-skali.d?id=48422939

Dažkārt pieaugušie neapzinās bērna īpašās vajadzības, runājot ar bērnu "pieaugušo" valodā, lietojot vārdus un jēdzienus, ko bērns neizprot. Nereti pieaugušie aizmirst, ka bērnam ir citāda laika izjūta nekā pieaugušajiem, uzstāda viņam pārāk augstas prasības, ko bērns nespēj izpildīt tikai tāpēc, ka ir vēl bērns. Reizēm ir tik svarīgi paskatīties uz situāciju ar "bērna acīm".

Ko bērns tev bieži vien pie sevis lūdz, bet nepasaka skaļi? Bērns klusējošajos lūgumos palīdzēs ielūkoties "Centrs Dardedze" psiholoģe Kristīne Jozauska. Tāpat viņa paskaidro, ko nozīmē pasauli redzēt bērna acīm.

• "Lūdzu, neej tik ātri, kad mēs kaut kur dodamies. Manas kājiņas ir īsas un es nespēju tev tik ātri tikt līdzi. Turklāt apkārt ir tik daudz lietu, kuras man ir jāredz pa ceļam."

• "Es spēju noturēt uzmanību tikai īsu laiciņu. Tik daudz kas notiek tik ilgi, piemēram, iepirkšanās, ciemošanās un dažreiz arī spēles, kuras tu ar mani spēlē."

• "Tad, kad man ir bail, piemēram, no liela suņa, lūdzu, paņem mani rokās un pacel mani, turot cieši sev piekļautu. Tas palīdz daudz vairāk nekā, ja tu man saki, lai nebaidos, ka neļausi nevienam man darīt pāri."

• "Dažreiz būtu jauki, ja tu ar mani parunātos un paskaidrotu, kāpēc mums kaut kas ir jādara, vai arī ja tu izskaidrotu, kas notiks tālāk jau laicīgi. Tad es zinātu, kas man jādara un kā man jāuzvedas. Dažkārt mēs varētu vienkārši tāpat parunāties, tas, savukārt, man ļautu justies, ka arī es piederu šai ģimenei."

• "Dažkārt "lielie cilvēki" tik ļoti steidzas, ka vienā reizē man pasaka aptuveni sešas lietas. Es neko vairs nesaprotu un jūtos apjucis, kad viņi saka: " Šo pēcpusdien mēs brauksim pie vecmāmiņas, uzvelc mēteli, paēd, izvēlies, kuru mantiņu ņemsi līdzi, kādas kurpes tev kājās?". Lūdzu pārliecinies, vai esmu sapratis, ko tu vēlies, lai es darītu, pirms tu sadusmojies uz mani par to, ka neesmu izdarījis, ko tu gribēji."

     

• "Lūdzu, dod man pietiekami daudz laika, lai es pats izdarītu lietas, kuras tu varētu izdarīt daudz ātrāk. Es zinu, ka esmu ļoti lēns. Vēl neesmu iemācījies, kā kārtīgi uzvilkt drēbes, tāpēc neprotu to darīt ātri. Kāpēc tik ļoti jāsteidzas?"

• "Man ir grūti nosēdēt mierā, it īpaši automašīnā, pat tad, kad tu man liec to darīt, jo nav pārāk interesanti visu laiku skatīties uz tava krēsla aizmuguri vai to mantiņu, ko esi man iedevis. Es esmu pārāk mazs, lai redzētu, kas notiek ārā."

• "Dažkārt man sāp kakls no tā, ka cenšos ieraudzīt, kas atrodas uz pusdienu galda, vai cenšos ieraudzīt "lielo cilvēku" sejas. Lūdzu, palīdzi man iesēsties krēslā vai arī noliecies, lai es redzētu tavu seju."

• "Lai gan es ne vienmēr saku gudras un pareizas lietas, lūdzu, atceries, ka es esmu cilvēks. Es varbūt vēl esmu mazs un daudz ko nesaprotu, bet neesmu dumjš! Lūdzu, neizturies pret mani tā, it kā es nesaprastu, kas notiek."

• "Lūdzu, palīdzi man izaugt par gudru un laimīgu cilvēku. Es mācos dzīvi no tevis."

Mazi bērni ienes lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Jo labāk mēs viņus sapratīsim, jo vairāk spēsim palīdzēt un atbalstīt.Cilvēka attīstība notiek soli pa solim un pat tad, kad domājam, ka bērni jau ir izauguši un viņiem vajadzētu būt saprātīgiem, tik un tā viņi redz, domā un jūt pasauli savādāk nekā mēs, pieaugušie. Tāpēc vienmēr ir noderīgi palūkoties uz apkārt notiekošo no bērna pozīcijas, lai saprastu viņa pasaules pieredzi. Kā tas – ir neprast paskaidrot notikušo, nemācēt aprakstīt savas sajūtas, nesaprast pieaugušā teikto, nezināt pareizās atbildes uz simtiem jautājumu. Lai bērni augtu un attīstītos, viņiem ir vajadzīga mūsu palīdzība, iejūtība un atbalsts!
Mēs pieaugušie tik bieži jautājam: "Kāpēc tu tā dari? Kāpēc neklausies, ko tev saku? Kāpēc man tas jāatgādina atkal un atkal? Kāpēc tu nesaproti?" Tāpēc, ka bērnu smadzeņu attīstība arī notiek soli pa solim un tas ir tikai normāli, ka agrā bērnībā bērni nespēj veidot saikni starp domām, sajūtām un uzvedību.
Smadzenes attīstās, pateicoties mūsu pieredzei. Kad bērns piedzīvo un iemācās ko jaunu, viņa smadzenes attīstās, tam pielāgojas. Dažādas smadzeņu daļas attīstās noteiktā vecumā un noteiktā kārtībā. Bērnu smadzenes ir ļoti jutīgas uz ikvienu pieredzi. Īpaši agrīnajām pieredzēm ir visspēcīgākā ietekme uz bērna smadzeņu attīstību. Tāpēc agrīnā primārā aprūpe, bērna vajadzību apmierināšana, iejūtīga un gādīga attieksme, nemainīgas un mīlošas attiecības starp bērnu un tuviniekiem ir noteicošās veselīgai bērna attīstībai.

Maigi pieskārieni, samīļošana, dziedāšana, runāšana, lasīšana – tas viss nodrošina pozitīvu stimulu bērna smadzeņu attīstībai.

• Spēlējies ar bērniem pēc iespējas vairāk, jo tas viņiem sniedz iespēju mācīties, atkārtot, nostiprināt jaunapgūtās prasmes.

• Iesaisti bērnus fiziskās aktivitātēs: lēkšana, skriešana, bumbas spēlēšana, braukšana ar riteni, kāpelēšana. Tas viss attīsta noteiktas smadzeņu daļas.

• Atbalsti un iedrošini bērnus, lai viņi nepārstātu mēģināt. Ikviena jauna pieredze ir svarīga bērna attīstībā. Dari to soli pa solim un atbilstoši bērna vecumam.

• Svarīga ir arī nemainīga lietu kārtība/rutīnas darbības – tas nostiprina saiknes smadzeņu darbības procesos.

• Uzslavē bērna centienus, nevis nosodi un kritizē neizdošanos.

• Stāsti un māci bērniem, ka lietas un notikumi var mainīties un jāmācās pielāgoties jaunajai situācijai.

• Ļauj bērniem apgūt jauno pieredzi viņu izvēlētajā tempā un veidā, nevis tavējā. 

• Piedāvā bērniem izvēles iespējas un ļauj viņiem izvēlēties.

• Palīdzi un māci bērniem uzņemties atbildību.

• Uzklausi savus bērnus un pasapņo, pafantazē kopā ar viņiem. Tas ļoti iedrošina un ļauj justies sadzirdētam.

• Vienmēr pārliecinies, ka bērni ir pasargāti un drošībā.

• Atceries pats savu bērnību, kas no vecāku teiktā un piedzīvotā palicis visspilgtāk atmiņā. Jautā sev, ko vēlies, lai bērni atceras un iemācās no savas bērnības.