Prāts un atplaukusi sirds
“Tas ir pilnīgi normāli, ja cilvēks vēlas kļūt pazīstams un
populārs ārējā pasaulē. Ja vien kas nāk un notiek dabīgā lietu kārtībā, tad
nekas nav nepareizi. Tad viss notiek pareizi.
Ir divu veidu dharma. Viena ir prāta dharma, otra ir sirds
dharma.
Ja cilvēkam nav atplaukusi sirds, tad tas nozīmē, ka tas
darbojas prāta grožos un rāmjos. Kad cilvēks dzīvo prāta vadītu dzīvi, arī tad
tam jābūt patiesam pret sevi. Prāts riņķo un griežas ap sevi vien un Es vajag
izpausties.
Es patīk nauda, vārds un slava. Tas viss Es ir ļoti dabīgi. Es
var pat upurēties un teikt – man nevajag naudu, man nevajag slavu un atzīšanu. Arī
tā ir Es izpausme jo tā cilvēks patiesībā izrāda vēlmi, lai kāds viņu mīlētu un
atzītu viņa labumu. Cilvēks dažkārt atsakās no visa, un pats jūtas ļoti labi.
Vai nu cilvēks atsakās no naudas vai neatsakās, vai nu grib
atzinību un slavu vai negrib, tam nav nozīmes. Bet tas ir viens un tas pats. Cilvēks
var pēc tā tiekties vai atsacīties, tā vienalga ir Es izpausme.
Līdz brīdim kamēr cilvēks funkcionē prāta vadībā, slavas un
vārda meklējumi tāpat arī atzīšana ir normāla lieta. Tikai tas ir jāatzīst.
Otri ir tie, kuru sirdis ir atplaukušas. Pavisam dabiski viņos
nav pieķeršanās. Un ne jau viņi to praktizē. Tas ir pavisam dabiski, jo sirds
ir atvērusies. Viņu patiesais stāvoklis ir apmierinātība un pieticība. Ne jau
tie ir mazāk spējīgi kaut ko izdarīt vai viņos ir mazāka motivācija. Viss, ko
tie dara, ir vērsts uz kādu lielāku mērķi, nevis Es piepildīšanai.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS