Visi cilvēces garīgie skolotāji no Austrumiem līdz Rietumiem mums atgādinājuši, ka harmonija ar Visumu ir atslēga uz visu – uz intuīciju un atklāsmi, uz apgaismību un nākotni. Šim nolūkam kalpo īpaši izveidotas spēka vietas. Par vienu no tām – Dvēseles apli – stāsta TEIA Skolas vadītāja Tamāra Kudrjavceva.
– Ko īsti sevī ietver jēdziens "spēka vieta"?
Tās ir dabas enerģētikas vietas, kurām piemīt spēka un spektra plašuma ziņā unikālas spējas mijiedarboties ar cilvēku, atklājot viņam jaunas iespējas, palīdzot būt stipram un piešķirot viņam jaunas, pārsteidzošas īpašības. To varenība ir milzīga.
Spēka vietas spēj ietekmēt cilvēka domāšanu, veselību un notikumus ap mums. Tām ir ietekme uz mūsu kontaktu ar pasauli un mūsu ceļiem aiz tās robežām. Taču ir viens šķērslis: tādu spēka vietu ir daudz – un vienlaikus maz, jo daba un cilvēks ne vienmēr ir spējīgi noskaņoties viens uz otru, un tad mēs jūtam tikai vāju un nejaušu apkārtējās pasaules dižā spēka pieskārienu.
– Kur rodama izeja?
Spēka vietu saskaņošanā ar cilvēkiem. Šādu vietu izveidošanā.
Kopš senseniem laikiem akmeņu apļi tikuši izmantoti cilvēka enerģētikas attīrīšanai un harmonizēšanai. Lieliem akmens bluķiem piemīt īpaši labvēlīgs efekts, tāpēc tādi savulaik izvietoti visos pasaules kontinentos.
Harmonizēšanai nepieciešams enerģiju līdzsvars, ko vislabāk veidot stabilā, jaudīgā laukā. Tāds būs arī Dvēseles aplis, ko atklāsim 16. septembrī netālu no Pokaiņiem.
– Vai drīkstat atklāt kaut ko vairāk?
Dvēseles aplis ir jauns starptautisks projekts, kas veltīts spēka vietu izmantojuma tehnoloģijām. Projekts startēja 2014. gadā Latvijā un turpinās Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Tas ir piecu lielu, dabisku, ievibrētu akmeņu aplis: tie ir cilvēku un vietas enerģētikas kamertoņi un pastiprinātāji. Būdams spēka vieta, Dvēseles aplis ļauj meklētājam ieiet dziļā apcerē, apjaust sevi, spēka plūsmas visapkārt un bezgalību, kas mūs ieskauj. Tā arī tas veidots – kā durvis uz Visumu.
– Kāpēc tieši aplis? Un kāpēc tieši akmeņi?
Aplis ir lielisks harmonizēšanas instruments: izejot akmeņu ceļu no Nakts līdz Rietam, var secīgi padarboties ar dažādiem sevis aspektiem.
Akmeņi, kas dziļi saskaņoti gan ar vietas enerģētiku, gan ar cilvēku, ir patiesi unikāli objekti. Tādi jau izsenis izmantoti Stounhendžā un citās megalītiskajās būvēs. Tie ir dabiski – tajos viss jau ielikts no dabas un tikai pastiprināts ar uzskaņošanu, un tie kalpo par tiltu starp pasauli un cilvēku. Tie ir diži, smagi un jaudīgi – un spējīgi balstīt cilvēku ar savu translēšanu. Tie paver ceļus uz precīziem stāvokļiem un, pateicoties savam uzskaņojumam, savieno cilvēku ar pasaules smalko enerģētiku. Pietiek tiem pieskarties vien ar skatienu, lai sāktu mijiedarboties.
Atšķirībā no dabiskām spēka vietām, apļi noskaņoti tā, ka nodrošina elastīgu palīdzību domāšanā, sava stāvokļa regulēšanā un nepieciešamo situāciju izkārtošanā.
Akmeņi dzīvo neiedomājami ilgi. Ar laiku tie kļūst tikai stiprāki. Tie ir unikāli – ikviens no tiem.
Dvēseles apļa akmeņos snauž arhetipi. Tie savieno akmeņus un cilvēkus, kalpojot par tiltu starp mums un milzīgo pasauli mums visapkārt. Arhetipi ir vienlaikus gan pasaules jēdziens, gan jēdziens mūsu apziņā.
– Jūs minējāt ceļu no Nakts līdz Rietam. Tie ir tie paši arhetipi?
Jā. Katram akmenim Dvēseles aplī ir savs arhetips. Starp akmeņiem – saulstāvji un saulgrieži, gadalaiki, zodiaka zīmes un dabas gari. Aplis atrodas pastāvīgā iekšējā kustībā, un tā vidū – Visums.
– Vai tos iespējams īsumā raksturot?
Pirmais arhetips ir Nakts. Beigas un sākums, neizpaustais Iņ un Jan, dižais radošais tukšums, tumsa, kas dzemdē gaismu. Teiksmainais mirklis, kad no nekā rodas kaut kas. Nenotveramā robeža starp pagātni un nākotni, starp nobeigumu un sākumu. Tumsa, kurā aizdegas zvaigznes. Saules neredzamais ceļš aiz horizonta. Mirklis starp ieelpu un pirmo noti. Mirklis pirms Visuma piedzimšanas. Mirklis pirms izteikta vārda. Miers pirms kustības. Tumsa pirms apgaismības. Neizpratnes pirms izpratnes.
Nākamā ir Ausma. Rīta blāzma pirms saullēkta. Asna un cilvēka dzimšana un augšana. Avota izteka. Sākums, augoša skaidrība. Mazums, kas pieņemas spēkā. Pasaules atbalsts jaunajam. Jūtu pamošanās un biklā augšana. Skaņa, kas no rēgainas kļūst par nešaubīgu un turpina pieaugt. Daudzsološa tikšanās. Cerība, kas pāraug pārliecībā. Nojauta, kas top par realitāti. Pie horizonta augoša Saules maliņa. Sacēlies rīta vējš. Paātrinātā kustībā nonācis Viss. Sākums, kas kļūst Notiekošs.
Tai seko Diena. Saule tiecas uz zenītu, ar katru minūti vairojot gaismu. Kustība paātrinās. Radīšana pašā karstumā. Viss tiecas uz maksimālu attīstību. Jaunradītās formas piepilda pasauli. Zināšanas attīstās un kļūst dziļas. Jūtas nobriest un padziļinās. Ķermeni ar katru mirkli piepilda enerģija. Notiekošais uzplaukst. Ceļi kļūst skaidri un ved arvien tālāk. Brīvības lauks aug un paplašinās. Kustības maksimums. Notiekošais pildās.
Tālāk ir Vakars. Notikumi iegūst nobeigtību. Zināšanas pārtop viedumā. Jūtas briest un iegūst savu īsto bagātību. Ceļi pietuvojas mērķim. Kustība pāriet formā. Rīcība atstāj nospiedumus esībā. Formas pārvēršas nākamības cēloņos. Spēki kļūst par veikumu. Pabeigšana un nobriešana. Palēnināšanās un atalgojums. Vārds kļūst par jēgu. Notiekošais top par Piepildīto.
Un, visbeidzot, Riets. Tumstoša gaisma atstāj debesīs vakarblāzmu. Notiekošais ir sasniedzis līdzsvaru. Notikumi kļūst par pagātni. Ceļi sasnieguši mērķus, ceļinieki atgriezušies mājās. Doma pārtapusi nākamās domas graudā. Pateicība, atvadas un piedošana. Nepiepildītā atlaišana. Notikumi pārtapuši nākotnes notikumu iemeslos. Vērtīgais noglabāts, nevajadzīgais palaists pa vējam. Miers. Notiekošais kļuvis par slēpto iemeslu. Tuvojas nakts pirms atmodas...
– Izklausās ļoti poētiski un atbalsojas sirds dziļumos.
Arhetipi ir bezgala dziļi, un viss manis stāstītais dod tikai aptuvenas aprises tai dziļajai, unikālajai jēgai, ko tu atradīsi un atklāsi pats.
Aplī ieliktie arhetipi bezgalīgi iemiesojas, virza, pavada un piepilda ar sevi visas mūsu dzīves jomas: domas, jūtas, plānus, veselību, mijiedarbību ar citiem, dzīves notikumus, vietas, kur dzīvojam, saprātīgo pasauli, kas mūs apņem, un noslēpumus, kas noglabāti tajā. Ar to palīdzību mēs radām savu brīvību, panākumus, neatkārtojamību. To enerģētiskajā ietekmē slēpjas milzīgs spēks un palīdzība, un tiem nav grūti pieskarties, ja zina, kā.
– Un kā tad lai cilvēki uzzina, kā strādāt ar šo akmeņu spēku?
Spēka vietā 16. septembrī notiks seminārs, kuru vadīs TEIA Skolas vecākais pasniedzējs Vladimirs Panikarjovs. Piedalīties tajā var ikviens gribētājs, tikai iepriekš jāpiesakās. Laipni lūgti iepazīt Dvēseles apli!
Tās ir dabas enerģētikas vietas, kurām piemīt spēka un spektra plašuma ziņā unikālas spējas mijiedarboties ar cilvēku, atklājot viņam jaunas iespējas, palīdzot būt stipram un piešķirot viņam jaunas, pārsteidzošas īpašības. To varenība ir milzīga.
Spēka vietas spēj ietekmēt cilvēka domāšanu, veselību un notikumus ap mums. Tām ir ietekme uz mūsu kontaktu ar pasauli un mūsu ceļiem aiz tās robežām. Taču ir viens šķērslis: tādu spēka vietu ir daudz – un vienlaikus maz, jo daba un cilvēks ne vienmēr ir spējīgi noskaņoties viens uz otru, un tad mēs jūtam tikai vāju un nejaušu apkārtējās pasaules dižā spēka pieskārienu.
– Kur rodama izeja?
Spēka vietu saskaņošanā ar cilvēkiem. Šādu vietu izveidošanā.
Kopš senseniem laikiem akmeņu apļi tikuši izmantoti cilvēka enerģētikas attīrīšanai un harmonizēšanai. Lieliem akmens bluķiem piemīt īpaši labvēlīgs efekts, tāpēc tādi savulaik izvietoti visos pasaules kontinentos.
Harmonizēšanai nepieciešams enerģiju līdzsvars, ko vislabāk veidot stabilā, jaudīgā laukā. Tāds būs arī Dvēseles aplis, ko atklāsim 16. septembrī netālu no Pokaiņiem.
– Vai drīkstat atklāt kaut ko vairāk?
Dvēseles aplis ir jauns starptautisks projekts, kas veltīts spēka vietu izmantojuma tehnoloģijām. Projekts startēja 2014. gadā Latvijā un turpinās Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Tas ir piecu lielu, dabisku, ievibrētu akmeņu aplis: tie ir cilvēku un vietas enerģētikas kamertoņi un pastiprinātāji. Būdams spēka vieta, Dvēseles aplis ļauj meklētājam ieiet dziļā apcerē, apjaust sevi, spēka plūsmas visapkārt un bezgalību, kas mūs ieskauj. Tā arī tas veidots – kā durvis uz Visumu.
– Kāpēc tieši aplis? Un kāpēc tieši akmeņi?
Aplis ir lielisks harmonizēšanas instruments: izejot akmeņu ceļu no Nakts līdz Rietam, var secīgi padarboties ar dažādiem sevis aspektiem.
Akmeņi, kas dziļi saskaņoti gan ar vietas enerģētiku, gan ar cilvēku, ir patiesi unikāli objekti. Tādi jau izsenis izmantoti Stounhendžā un citās megalītiskajās būvēs. Tie ir dabiski – tajos viss jau ielikts no dabas un tikai pastiprināts ar uzskaņošanu, un tie kalpo par tiltu starp pasauli un cilvēku. Tie ir diži, smagi un jaudīgi – un spējīgi balstīt cilvēku ar savu translēšanu. Tie paver ceļus uz precīziem stāvokļiem un, pateicoties savam uzskaņojumam, savieno cilvēku ar pasaules smalko enerģētiku. Pietiek tiem pieskarties vien ar skatienu, lai sāktu mijiedarboties.
Atšķirībā no dabiskām spēka vietām, apļi noskaņoti tā, ka nodrošina elastīgu palīdzību domāšanā, sava stāvokļa regulēšanā un nepieciešamo situāciju izkārtošanā.
Akmeņi dzīvo neiedomājami ilgi. Ar laiku tie kļūst tikai stiprāki. Tie ir unikāli – ikviens no tiem.
Dvēseles apļa akmeņos snauž arhetipi. Tie savieno akmeņus un cilvēkus, kalpojot par tiltu starp mums un milzīgo pasauli mums visapkārt. Arhetipi ir vienlaikus gan pasaules jēdziens, gan jēdziens mūsu apziņā.
– Jūs minējāt ceļu no Nakts līdz Rietam. Tie ir tie paši arhetipi?
Jā. Katram akmenim Dvēseles aplī ir savs arhetips. Starp akmeņiem – saulstāvji un saulgrieži, gadalaiki, zodiaka zīmes un dabas gari. Aplis atrodas pastāvīgā iekšējā kustībā, un tā vidū – Visums.
– Vai tos iespējams īsumā raksturot?
Pirmais arhetips ir Nakts. Beigas un sākums, neizpaustais Iņ un Jan, dižais radošais tukšums, tumsa, kas dzemdē gaismu. Teiksmainais mirklis, kad no nekā rodas kaut kas. Nenotveramā robeža starp pagātni un nākotni, starp nobeigumu un sākumu. Tumsa, kurā aizdegas zvaigznes. Saules neredzamais ceļš aiz horizonta. Mirklis starp ieelpu un pirmo noti. Mirklis pirms Visuma piedzimšanas. Mirklis pirms izteikta vārda. Miers pirms kustības. Tumsa pirms apgaismības. Neizpratnes pirms izpratnes.
Nākamā ir Ausma. Rīta blāzma pirms saullēkta. Asna un cilvēka dzimšana un augšana. Avota izteka. Sākums, augoša skaidrība. Mazums, kas pieņemas spēkā. Pasaules atbalsts jaunajam. Jūtu pamošanās un biklā augšana. Skaņa, kas no rēgainas kļūst par nešaubīgu un turpina pieaugt. Daudzsološa tikšanās. Cerība, kas pāraug pārliecībā. Nojauta, kas top par realitāti. Pie horizonta augoša Saules maliņa. Sacēlies rīta vējš. Paātrinātā kustībā nonācis Viss. Sākums, kas kļūst Notiekošs.
Tai seko Diena. Saule tiecas uz zenītu, ar katru minūti vairojot gaismu. Kustība paātrinās. Radīšana pašā karstumā. Viss tiecas uz maksimālu attīstību. Jaunradītās formas piepilda pasauli. Zināšanas attīstās un kļūst dziļas. Jūtas nobriest un padziļinās. Ķermeni ar katru mirkli piepilda enerģija. Notiekošais uzplaukst. Ceļi kļūst skaidri un ved arvien tālāk. Brīvības lauks aug un paplašinās. Kustības maksimums. Notiekošais pildās.
Tālāk ir Vakars. Notikumi iegūst nobeigtību. Zināšanas pārtop viedumā. Jūtas briest un iegūst savu īsto bagātību. Ceļi pietuvojas mērķim. Kustība pāriet formā. Rīcība atstāj nospiedumus esībā. Formas pārvēršas nākamības cēloņos. Spēki kļūst par veikumu. Pabeigšana un nobriešana. Palēnināšanās un atalgojums. Vārds kļūst par jēgu. Notiekošais top par Piepildīto.
Un, visbeidzot, Riets. Tumstoša gaisma atstāj debesīs vakarblāzmu. Notiekošais ir sasniedzis līdzsvaru. Notikumi kļūst par pagātni. Ceļi sasnieguši mērķus, ceļinieki atgriezušies mājās. Doma pārtapusi nākamās domas graudā. Pateicība, atvadas un piedošana. Nepiepildītā atlaišana. Notikumi pārtapuši nākotnes notikumu iemeslos. Vērtīgais noglabāts, nevajadzīgais palaists pa vējam. Miers. Notiekošais kļuvis par slēpto iemeslu. Tuvojas nakts pirms atmodas...
– Izklausās ļoti poētiski un atbalsojas sirds dziļumos.
Arhetipi ir bezgala dziļi, un viss manis stāstītais dod tikai aptuvenas aprises tai dziļajai, unikālajai jēgai, ko tu atradīsi un atklāsi pats.
Aplī ieliktie arhetipi bezgalīgi iemiesojas, virza, pavada un piepilda ar sevi visas mūsu dzīves jomas: domas, jūtas, plānus, veselību, mijiedarbību ar citiem, dzīves notikumus, vietas, kur dzīvojam, saprātīgo pasauli, kas mūs apņem, un noslēpumus, kas noglabāti tajā. Ar to palīdzību mēs radām savu brīvību, panākumus, neatkārtojamību. To enerģētiskajā ietekmē slēpjas milzīgs spēks un palīdzība, un tiem nav grūti pieskarties, ja zina, kā.
– Un kā tad lai cilvēki uzzina, kā strādāt ar šo akmeņu spēku?
Spēka vietā 16. septembrī notiks seminārs, kuru vadīs TEIA Skolas vecākais pasniedzējs Vladimirs Panikarjovs. Piedalīties tajā var ikviens gribētājs, tikai iepriekš jāpiesakās. Laipni lūgti iepazīt Dvēseles apli!