Šajā rakstā jūs uzzināsiet, kāds ir psiholoģisks konflikts zem artrīta.
Saskaņā ar metodi “Izdziedināties caur atmiņu”, problēmas ar locītavām (atrīts, artroze) – tas ir viegls sevis nenovērtēšanas konflikts, kurš ir saistīts ar bojātā skrimšļa lokalizāciju.
1) Pamata pārdzīvojums, kurš noved pie artrīta, – man kaut kas neizdosies, es baidos, ka netikšu ar to galā. Cilvēks tamlīdzīgas domas var apzināties un var arī neapzināties, bet ja viņš pārdzīvo, vai tiks ar uzdevumu galā vai nē, – sāk bojāties skrimšļa audi.
Ja jūs uztrauc sāpes locītavās, uzdodiet sev jautājumu: cik bieži es šaubos par savām spējām?
Piemēram, sieviete nodarbojas ar meitas kāzu organizēšanu. Mēneša laikā viņa ļoti spēcīgi pārdzīvo, vai viņai viss izdosies. Laikā, kad mēs pārdzīvojam kādu notikumu un nespējam ar to tikt galā, organismā notiek procesi, kuri nosaka nākotnes slimību. Nākamajā rītā, kad kāzas bija pagājušas (kad viss beidzās), sievietei sākās pirkstu locītavu artrīts.
Pārdzīvojums bioloģizējas, tiek nolaists ķermenī nevis haotiskā veidā, bet saskaņā ar bioloģisko loģiku. No bioloģijas redzes viedokļa, ar rokām mēs veicam dažādas darbības, tāpēc pārdzīvojumi, kuri ir saistīti ar kādu darbību (šajā gadījumā kāzu organizēšanu), somatizējas rokās.
2) Skrimšļi savieno kaulus, tāpēc zem šī konflikta būs tēma, kura ir saistīta ar citiem cilvēkiem. Piemēram, māte pārdzīvo, ka bērniem (vai viņai pašai) nekas neizdodas. Bērns iestājas universitātē, mamma pārdzīvo par to, tiks viņš galā vai nē, viņa “tur par viņu īkšķus”. Pēc bērna iestāšanās universitātē, viņai attīstās pirkstu artrīts.3) Artrīta pamatā bieži vien ir arī cīņas konflikts, cīņa par kaut ko, atteikšanās no situācijas pieņemšanas.
Piemēram: cilvēks cīnās par to, lai kāds tiktu atlaists par paviršu darbu. Ārsts, skolotājs, ierēdnis.
Ja viņa cīņa vainagojas panākumiem, tad var sākties artrīts kādā ķermeņa daļā, kur problēma tiek nolaista.
Piemēram, ja cilvēks juta, vai nu viņš salauzīs sistēmu, vai sistēma viņu, t.i., starp viņu un sistēmu notika divkauja, tad panākumu gadījumā cilvēkam var sākt sāpēt ceļgali.
4) Reimatisma lēkmes – tā ir nevēlēšanās atlaist kādu tuvu cilvēku: “es negribu, lai cilvēki, kurus es mīlu (tēvs, māte utt.) aizietu no mājām”, “gribu būt drošs, ka cilvēki, kurus es mīlu, paliks mājās”. Parasti tādas domas uzrodas konflikta rezultātā ar tuviniekiem vai šķiršanās gadījumā, kad cilvēks jūtas ļoti nepārliecināts.
Šajā rakstā ir tikai viegls ieskats tajā, kāds ir psiholoģisks artrīta konflikts. Vairāk informācijas jūs varat iegūt, iegādājoties kursu “Apzinātā Veselība”.
Ja slimība ir pārgājusi hroniskā formā, ir nepieciešams transformēt pamata pārdzīvojumu, kurš ir slimības saknē. Precīzāk sakot, ja slimība ir saistīta ar sevis nenovērtēšanu, tad ir nepieciešams sākt izjust sevi pretējā tēlā. Ar šo uzdevumu tiek galā dažādas psiholoģiskas metodes.