Domāšana, kas nesakņojas apziņā, ir pašpietiekama un kļūst traucējoša. Gudrība bez vieduma ir ārkārtīgi bīstama un postoša. Tāds ir lielākās cilvēces daļas stāvoklis. Domu attīstība zinātnē un tehnoloģijās, kaut arī pati par sevi ne slikta, ne laba, arī ir kļuvusi postoša, jo ļoti bieži tāda veida domāšana nesakņojas apziņā.
Nākamais pakāpiens cilvēka evolūcijā ir iziet no domas robežām. Tas ir steidzams uzdevums. Nevis vispār nedomāt, bet gan nepieķerties domām pilnībā, nebūt to pakļautībā.
*****
Sajūti sava iekšējā ķermeņa enerģiju. Prāta troksnis pieklust, pazūd. Sajūti to savās plaukstās, pēdās, vēderā, krūtīs. Sajūti dzīvību – pats sevī – to, kas padara ķermeni dzīvu.Ķermenis kļūst par vārtiem uz dziļāku esības jēgu, dziļāku par svārstīgajām emocijām, dziļāku par tavām domām.
Tevī ir dzīvība, ko vari just ar visu savu Esamību, ne tikai ar galvu. Ikviena šūna ir dzīva stāvoklī, kādā tev nav jādomā. Tomēr, ja šādā stāvoklī ir vajadzīgas domas kādam praktiskam nolūkam, tās tur ir. Prāts joprojām spēj darboties, un tas darbojas lieliski, ja to izmanto un sevi caur to izteic augstākais saprāts – tava Esamība.
Varbūt tu neesi pamanījis, bet tavā dzīvē mēdz dabiski un spontāni atgadīties īsi brīži, kuros tu “apzinies bez domām”. Tu varbūt esi iegrimis kādā fiziskā nodarbē vai ej cauri istabai, vai gaidi pie biļešu kases lodziņa un esi tajā mirklī tik pilnīgi, ka parastais prāta troksnis norimst un tiek aizvietots ar apzinātu klātbūtni. Vai arī tu attopies, skatoties debesīs vai klausoties kādā bez jebkāda iekšēja komentāra. Tavas maņas kļūst kristāldzidras, domu neaizmiglotas.
Prātam šie brīži šķiet nenozīmīgi, jo tam ir “daudz svarīgākas” lietas, par ko domāt. Tos arī nevar iegaumēt, un tāpēc tu varētu būt palaidis garām to, ka tas jau notiek.
Patiesībā tas ir visnozīmīgākais, kas ar tevi var notikt. Tur sākas pārcelšanās no domāšanas uz apzinātu klātbūtni.
Pieradinies pie “nezināšanas” stāvokļa. Tas aizved tevi aiz prāta, jo prāts vienmēr cenšas secināt un izskaidrot. Tas baidās no nezināšanas. Tādējādi, kad esi apradis ar neziņu, tu jau esi aizgājis aiz prāta. No šā stāvokļa rodas dziļāka apziņa, bez priekšstatiem.
*****
Daiļrade, sports, dejas, mācīšana, padomu došana – meistarība jebkurā jomā norāda, ka domājošais prāts tur vai nu vairs nav iesaistīts, vai vismaz ir otrajā plānā. Tevi pārņem spēks un saprāts, kas ir par tevi lielāks un tomēr saistīts ar tavu esību. Lēmumu pieņemšana vairs nenotiek; spontāni noris pareiza rīcība, un to nedari “tu”. Dzīves vadība ir pretēja kontrolei. Tu nonāc plašākas apziņas līmenī. Tā rīkojas, runā, dara.
*****
Briesmu brīdis var izraisīt īslaicīgu pārtraukumu domu plūsmā un tādējādi dot tev apjausmu, ko nozīmē būt klātesošam, modram un ar apziņu.
*****
Patiesība ietver daudz vairāk nekā, prāts jebkad varētu saprast. Neviena doma nevar ietvert Patiesību. Labākajā gadījumā tā var uz to norādīt.Piemēram, doma var vēstīt: “Dziļākajā būtībā viss ir vienots.” Tā ir norāde, nevis izskaidrojums. Izprast šos vārdus nozīmē dziļi sevī just patiesību, uz ko tie norāda.
– Ekharts Tolle
