MĪLESTĪBA VAI PIEĶERŠANĀS?

Atkal jau un atkal cilvēki grib definēt, sadalīt pa reizinātājiem, SAPRAST, kas ir mīlestība un kā to var iegūt, regulēt vai ietekmēt. Pavasarī, kad visa daba mostas un arī mēs lienam ārā no ziemas jūtu miegainuma, aktuāla kļūst iemīlēšanās un mīlestības tēma. Par mierinājumu visiem – mīlestība mājo katrā un tās ir daudz! Iemīlēšanās sajūta vispirms ir mūsos un tikai tad mēs atrodam objektu, kuram to veltīt. Mīlestība nav tikai emocijas vien. Tas ir... dabas spēks un tāpēc tā nav īsti izskaidrojama, sadalāma pa reizinātājiem un atkal saliekama atpakaļ. Tās patieso būtību izteikt nav iespējams. Tā ir tur, kur to vismazāk var ieplānot un sagaidīt – tur, kur nav pieķeršanās.

Pieķeršanās izaug no bailēm un nedrošības sajūtas, bet vajadzība pēc drošības izaug no savas patiesās būtības nepazīšanas. Viens mīlestības veids meklē spoguli, otrs vēlas papildināt trūkstošās detaļas. Abos gadījumos dominē vajadzība. Izjūtot kādā sfērā savu nepilnvērtību, pūlamies aizvietot šo trūkumu uz kāda cita rēķina. Lai mīlestība būtu pilnīga, vajadzētu sadziedēt savas brūces un aizpildīt bērnībā vai pusaudža gados iegūtos mīlestības deficītus, lai to ārstēšanai nav nepieciešams kāds cits un šo deficītu aizpildīšanu uz citu rēķina mēs kļūdaini nesauktu par mīlestību. Šo brūču ārstēšana un deficītu aizpildīšana ir pirmais un otrais solis ceļā uz mīlestību, nevis tikai iemīlēšanos, kas ir intensitāti zaudējošas jūtas. Un to sauc par sevis paša mīlēšanas māku, spēju mīlēt sevi īsto, nevis paša iedomu tēlu.

Labā ziņa ir tā, ka tad, kad beidzam uz mīlestību raudzīties kā uz emocijām vien, varam sajust, kā šis spēks visus pievelk un virza. Tāpēc ar cieņu jāizturas pret ikvienu mīlestības izpausmi, jo visi ceļi ved tieši uz to mīlestību, ar kuru mēs varam būt piepildīti, kas nerada pieķeršanos un neiestrēgst iluzorajā drošības sajūtā. Uz mīlestību, kas piešķir dzīvei to īpaši piepildīto burvības garšu, kas nepāriet!

Esi drošs un ļaujies neizzinātajām jūtām – mīlestībai!
Cieņā, Janita
spogulosana@gmail.com