Atlantīdas maģiskie likumi
https://sfera2012.wordpress.com/2016/01/08/магические-законы-атлантиды-2/
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Steidzas vienmēr nepatiesība un meli. Patiesībai nekur nav jāsteidzas. Tas, ko mēs tagad dēvējam par maģiskajiem likumiem, - ir septiņi principi, kurus atlanti izmantoja savā praktiskajā ikdiernas dzīvē.
1.Mentālisma princips
·VISS ir DOMA. Visums sevi izpauž kā domtēls.
·Izprotot šī principa būtību, var gūt priekšstatu par cilvēka radīšanas cēloņiem.
Tā [doma] ir instruments, kuru izmanto “VISS” (t.i. – Dievs), lai materializētu Visumu Savās Domās.
No tā izriet, ka cilvēks ir sevis paša [radītā] visuma dievs; ka cilvēks – ir dzīves veidošanas [procesa] radītājorgāns. Iegūstot miesu/ķermeni, daudzi cilvēki aizmirst to, ka ar savām domām viņi rada realitāti.
Cilvēks cieš no sevis paša radīto merkantilo domu sekām. Tādejādi indivīdā attīstās upura apziņa:
·it kā viss ar viņu notiek bez/ārpus viņa gribas
·it kā nevis pasaule rodas un aug viņā, bet viņš piedzimsts un aug pasaulē
2.Atbilstības (analoģijas) princips
·Kā ir augšā, tā arī apakšā; kā ir apakšā, tā arī augšā
·Kā ir iekšpusē, tā arī ārpusē: kā ir ārpusē, tā arī iekšpusē
Šis princips attiecas uz/skar līdzību/saderību starp dažādiem vibrāciju līmeņiem un Visuma kārtības klasifikācijām. Lielā dzīves līnija stiepjas no matērijas līdz garam un pastāv bezgalīgu vibrāciju frekvenču vidē.
Garīgais ir pakļauts tiem pašiem likumiem, kas darbojas attiecībā uz blīvo pasauli. Starp visām kosmiskajām izpausmēm pastāv līdzība.
Šīs analogijas apgūšana palīdzēja atlantiem atminēt nezināmā mīklas, balstoties uz zināmo. Tā, piemēram, tolteku astroloģija balstījās uz hipotēzes, ka:
1)cilvēks ir mikrokosmoss, kas satur/ietver sevī analogisku Visuma kopiju
2)ķermeņa atomu kodoli ir saules
3)elektroni, kas rinko ap tiem [atomu kodoliem] ir planētas
4)bet DNS spirāles ir iegrieztu/rotējošu galaktiku “piedurknes”
Caur dzīves diagrammu atlanti pievienojās Saules sistēmas planētām, kuras viņus ietekmēja. Planētas izpauda savu ietekmi caur tām cilvēka ķermeņa daļām, kurām tās atbilda [bija atbilstošas]. Auns atbilda galvai, Zivis – kājām.
Ar talismana palīdzību atlants izveidoja maģisku saikni ar vajadzīgajiem kosmiskajiem spēkiem. Kosmoss ir ietekmējis cilvēku, taču arī cilvēks ir ietekmējis kosmosu. Atlanti ticēja, ka ja ezerā tiek iemests akmens, tad šī darbība/kustība ātrāk vai vēlāk atspoguļosies visuma robežās/ietvaros, jo pasaulē viss ir savstarpēji saistīts.
Jūtot naidu pret kādu, cilvēks iznīcina pats sevi.
Tā saucamā “simpātiju maģija” – māksla izveidot saikni starp cilvēku un vaska figūru - balstās uz atbilstības principa. Turklāt, ar vaska figūras palīdzību iegūtā ietekme būs vērsta uz cilvēku, kurš kalpoja par modeli. Pēc šī paša principa cilvēks var, ieejot atbilstībā [kādam] kokam, nodot šim kokam savas saslimšanas, tādā veidā izdziedinoties.
Analoģiski tiek veidota arī cilvēka ietekme uz dabu.
·Apkārtējā vide, laika apstākļi ir izraisījuši pārmaiņas cilvēkā un viņa ikdienas dzīves notikumos
·No otras puses, cilvēka psiholoģiskais un dvēseles stāvoklis ir ietekmējis laika apstākļus un apkārtējo dabu.
Ikviens atlants zināja, ka, pateicoties atbilstības principam, cilvēku kopējās mītnes likumu neievērošana, tiek bargi sodīta esības astrālajā, mentālajā un cēloņu līmenī.
Tieši tāpēc vēlās Atlantīdas laikmetā melnie magi, pirms buršanās, atkārtoja mantru: “Es atbrīvoju sevi no cilvēku likumiem un nododu dievišķā taisnīguma rokās”.
Pēc analoģijas principa atlanti dievišķoja dažus dzīvniekus.
Viņi novietoja to akmens skulptūras aiz trokšņainu pilsētu robežām, lai pie šiem skulpturālajiem atveidojumiem nāktu attiecīgās sugas. Dievību-Lāci pielūdza lāči, dievību zirgu – zirgi. Izvēlētais dzīvnieks dzīves laikā ir ticis audzēts tempļa teritorijā un baudījis karaliskas privilēģijas. Priesteri veica intensīvu dievišķotā dzīvnieka gara apmācību. Pēc nāves, šīs dievības gars nav ļāvis citiem savas sugas dzīvniekiem reinkarnēties piedzimstošo tolteku ķermeņos.
Tā atlanti cīnījās par rases tīrību, vienlaikus, kad kaimiņos esošo tautu vidū cilvēku ķermeņos dzima suņi, lapsas, āži un citu dzīvnieku dvēseles. Pirmās pārdzimšanas laikā cilvēka ķermenī dzīvnieks atrodas ļoti zemā līmenī un, ņemot vērā ļoti spēcīgos zvēra instinktus, kādi tam piemīt, tas spēj nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrībai. Tāpēc citas cilvēces tautas, kuras šādā veidā netika dievišķojušas dzīvniekus, savā attīstībā ievērojami atpalika no Atlantīdas civilizācijas.
Vadoties pēc Atbilstības principa, tolkteku priesteri teica, ka Zelta laikmets vai Dzelzs laikmets var būt tikai cilvēka dvēselē. Bet ārējā pasaule – ir tikai indivīda iekšējās pasaules spoguļattēls. Tāpēc, mainot sevi uz pozitīvo pusi, cilvēks uzlabo visu ap viņu esošo pasauli.
·Lietas un notikumi paši pēc būtība ir neitrāli, viss ir atkarīgs no jūsu dvēseles krāsas, caur kuru, kā caur palielināmo stiklu, jūs raugāties uz šo vai citu pasauli.
Šeit kļūst saprotami arī citi Atlantīdas priesteru izteikumi:
·“Lai kā arī jūs censtos iemīlēt citus, jūs nespēsiet viņus iemīlēt, kamēr nebūsiet iemācījušies mīlēt sevi – Dievu, kas mājo jūsu ķermenī. Bet, kad iemīlēsiet sevi, tad sapratīsiet, ka mīlēt kādu citu nebūt NAV obligāti, jo jūs un viņš – esat viens un tas pats.”
3.Vibrāciju princips
·Nekas neatrodas miera stāvoklī – viss kustas un vibrē
·Šis likums runā par to, nav nekā nekustīga.
·Matērija, enerģija un gars ir vibrāciju stāvokļu rezultāts
Gars ir galējā polaritāte visātrākajām vibrācijām, kuru frekvence ir tik milzīga, ka pati polaritāte šķiet esam nekustīga. Pretējā polaritātes sastāv tikai un vienīgi no blīvās matērijas.
Gaisma, siltums, magnētisms, elektrība – tās visas ir dažādas vibrācijas formas.
Astrālais plāns – nav nekas cits, kā augstas frekvences vibrāciju stāvokļi. Daudziem atlantiem ar merkabas palīdzību ir izdevies likt savam fiziskajam ķermenim vibrēt ļoti augstā frekvencē un viņi ir pacēlušies astrālajās pasaulēs kopā ar saviem fiziskajiem ķermeņiem.
Domas, jūtas, impulsi – ir tikai un vienīgi cilvēka vibrāciju stāvokļi.
Fiziskais ķermenis ir sistēmu, kuras vibrē ar vienu un to pašu frekvenci, kopums.
Slimības – pēc būtības ir vibrāciju disharmonija. Ja cilvēks ir laimīgs – tam par iemeslu ir pozitīvas vibrācijas.
Domas, atkarībā no vibrācijas, dara cilvēku inteliģentu vai amorālu; priecīgu vai nelaimīgu.
Daži cilvēki izjūt grūtības savstarpējā saskarsmē tieši mentālo viļņu garumu atšķirību dēļ. Tāpēc sabiedrība ir tikusi sadalīta kastās. Priesteri saskarē ar vienkāršajiem ļaudīm pazemināja mentālo viļņu frekvences, izmantojot elpošanas vingrinājumus, mantras vai kristālus. Ne velti ir teiciens: Pasaki, kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas esi tu pats”.
Uz vibrāciju principa tiek bāzēta hipnoze, telepātija, zombēšana. Atlanti pārvaldīja mežonīgās tautas un dzīvniekus, noskaņojoties uz viņu mentālo vilni. Tolteki izmantoja infraskaņu matērijas sagraušanai, bet ultraskaņas vibrācijas viņi izmantoja dziedināšanas nolūkos. Atlantu dziesmas bija dziedējošas un priecīgas daudzo augsto toņu, šņācošu, svilpjošu un zvanošu skaņu izmantošanas dēļ. Daudzi atlantu stīgu instrumenti ir devuši skanējumu notīm, kuras cilvēku ausis to augstā toņa dēļ nespēj uztvert.
Vibrāciju princips sniedz iespēju noteikt lāsta spēku; tajā nav nekā pārdabiska. Lāsts vienkārši kondensē un virza graujošas vibrācijas. To pašu procesu var novērot attiecībā uz svētības došanu, taču šajā gadījumā tiek iedarbināti pretēji spēki.
Toltekiem bija maģiskie vārdi visiem dzīves gadījumiem. Šie vārdojumi sastāvējā no vienkāršām atkārtojošos skaņu kombinācijām, kas rezonēja ar vieniem vai otriem Zemes Elementiem, tādējādi iedarbinot titāniskos dabas spēkus.
4.Polaritātes princips
·Viss ir divejāds/duāls, visam piemīt polaritāte. Visam ir savs pretpols.
· Pretstati ir identiski pēc to dabas, taču atšķirīgi pēc pakāpes
·Visas patiesības nav nekas cits kā puspatiesības
·Visus paradoksus ir iespējams samierināt. Galējības saskaras.
Atlanti ticēja, ka viss ir divejāds/duāls:
·matērija – antimatērija
·visums – antivisums
Ja neeksistētu pretpoli, pati dzīve būtu neiespējama. Ikvienā elementā ir ietverti pretstati. Šis likums nevar tikt piemērots dažādas izcelsmes elementiem. Piemēram, temperatūrai piemīt divas galējības: aukstums un siltums, bet nevar pretstatīt temperatūras pozitīvo polaritāti elektrības negatīvajai polaritātei.
Polaritātes princips ir piemērojams vibrāciju skalai atbilstoši pakāpēm, kurās saskatāms intensitātes pieaugums. Piemēram,
·Gaisma un tumsa pārstāv vienas un tā pašas parādības divas galējības
·Mīlestība un naids ir viena vienota veseluma pretējās polaritātes
·Gars un matērija faktiski ir viens un tas pats, tikai tie izpaužas pretējās vibrācijās.
·To pašu var teikt arī par dzīvību un nāvi, ļabo un ļauno
Īpaši svarīgi ir ņemt vērā, ka absolūts šajā nozīmē nepastāv. Neviens nav spējīgs noteikt to, kas ir absolūtais aukstums un absolūtais karstums. Viss tiek iepazīts salīdzinājumā. Mīlestība – ir tad, kad naids ir mazāks par mīlestības neesamību. Bailes ir drosme, kas ir mazāka par drosmi tīrā veidā. Abi pretpoli nemainīgi tiek definēti kā pozitīvais un negatīvais, atšķirību starp tiem nosaka pakāpe.
Izmantojot šī likuma spēku, atlanti strādāja un pielietoja praksē transmutācijas ideju, t.i. – mainīja lietas uz pretējo.
·svinu pārvērta zeltā
·grafītu par dimantu
·vecu vīru – par jaunekli
To visu mēs tagad dēvējam par alķīmiju, bet atlanti to sauca par septiņu principu zinātni.
* Naidu viņi pārvērta mīlestībā, tumsu – gaismā, transformējot savas iekšējās vibrācijas.
* Slimība var pārvērsties veselībā, ja tiek mainīta tās polaritāte ar mentālā spēka palīdzību, kas polarizējas pretēji tam, no kā mēs vēlamies atbrīvoties.
Šajā sakarā atlantiem ir bija simbols – čūska, kas iekodusies pati sev astē. Šaurākā izpratnē to var saprast kā polaritātes attēlojumu, kur divas galējības nemitīgi pievelkas un tiecas pašas sevi aprīt, lai gan tas nekad nenotiek.
Vadoties pēc šī principa, atlanti noliedza patiesības esamību/pastāvēšanu fiziskajā, astrālajā un mentālajā pasaulēs. Viņi apgalvoja, ka jebkura patiesība uz Zemes ir puspatiesība, bet pie absolūtās patiesības cilvēks var nonākt tikai tādā gadījumā, ja viņš paceļas pāri Polaritātes principa līmenim un sasniedz Cēloņu pasauli.
Saskaņā ar Polaritātes principu, nedz labais nedz sliktais/launais atsevišķi uzvarēt nevar. Tolteki saprata, ka labais un sliktais - kā divas galējības, ir absolūti nosacītas. Visas lietas ir neitrālas, bet vērtējumu tām piešķir cilvēka ego. To, kas vienam indivīdam ir izdevīgs, viņš sauc par labo, to, kas nav izdevīgs – par slikto.
·Ja lapsa iekļūst vistu kūtī un nozog vistu, tas ir slikti vistai, tās saimniekam, taču ir labi izsalkušajiem lapsēniem,kuriem ir jāizdzīvo.
·Sliktais vienmēr darbojas labā labā, bet labais – sliktā labā.
·Līdzīgi kā lauva barojas no ēzeļa, tā arī labais barojas no ļaunā
·Jaņ palielinās tikai tādā gadījumā, ja ir Iņ.
·Dzīvība darbojas nāves labā, jo mēs sākam mirt jau ar piedzimšanas brīdi.
·Nāve darbojas dzīvības labā, jo jebkura sadalīšanās ir transformācija, kas rada jaunu dzīvības formu.
·Kas gan notiktu ar gaismu, ja nebūtu tumsas?
Polaritāte ir par iemeslu tam, ka vīrietis un sieviete izjūt vēlēšanos saplūst kopā.
Cilvēciskās bēdas – ir indivīda egoistiskās patmīlības stāvoklis, viņa slinkums un nevēlēšanās mainīties kopā ar apkārt esošajiem, mainīgajiem apstākļiem. Katra kārtējā fiziskā dzīve tiek dota dvēselei, lai tā prasmīgāk uzdotu jautājumus par savstarpējām attiecībām ar Dievu un saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem.
Ja cilvēks aizmirst savas iemiesošanās mērķi, tad viņa gars liek ķermenim apstāties un mainīt kustības virzienu, pateicoties ciešanām, kas tiek sūtītas. Turklāt indivīdam nekad netiek uzlikts vairāk, nekā viņš spēj izturēt.
Un laime – ir dvēseles stāvoklis, kad cilvēks jūt, ka iet uz izvēlēto mērķi pa visīsāko ceļu – caur Mīlestību.
Runājot par cilvēci kopumā, var teikt, ka Zemes ekoloģijas izjaukšana ir nepieciešama, lai veiktu pārbīdi cilvēces apziņā. Bez pasaules kataklizmām cilvēce neiepazīs ceturto dimensiju.
Tolteki spēja pārvērst svinu zeltā. Vienā gadījumā tas attiecās uz materiālajiem faktiem, citā – runa bija par tīri simboliskām lietām. Zelts atrodas pašā metālu skalas galā, attiecīgi, lai svinu pārvērstu zeltā, ķīmiķis mainīja svina vibrāciju un polarizāciju. Tas pats notiek, pārveidojot “iekšējo svinu” par “garīgu zeltu”.
Saprāts, līdzīgi metālam, spēj transmutēties grādu pa grādam, vibrāciju pēc vibrācijas. Lai praksē īstenotu metālu transmutāciju, vispirms ir jāiemācās mainīt sevis paša saprāta polaritāti.
Cilvēka fiziskajam prātam ir jāsasniedz Augstākā Es vibrācija. Atlanti sasniedza Augstākā Es virsotnes un iznīcināja nevēlamās lietas, mainot to polaritāti.
5. Ritma princips
·Viss sastāv no uzplūdiem un atplūdiem; viss paceļas un nolaižas; viss ieplūst un izplūst.
·Svārsta kustības ir klātesošas it visā. Novirze pa kreisi ir vienāda ar novirzi pa labi; ritms ir kompensācija.
Atlanti teica, ka viss ir pakļauts ritmiskām svārstībām, kas plūst caur diviem poliem.
Pastāv:
·darbība un pretdarbība
·progress un regress
·uzplaukums un panīkums
Tas ir raksturīgi absolūti/pilnīgi visam.
Ritma principu simbolizē svārsta darbība. Pasaules radīšana notiek saskaņā ar šo likumu. Radīšanas [izplešanās] laiks atbilst/ir vienāds ar laiku, kādā pasaule izzūd [sakļaujas] (Время творения равно времени свертываемости мира)
Tādā pat veidā nācijas rodas, sasniedz uzplaukumu, bet pēc tam sākas regress.
Sirds un aknu darbība, miegs un nomoda stāvoklis arī ir pakļauti svārsta likumam.
Atlanti ir aprakstījuši 48 cilvēka bioritmus, kuri, cits ar citu pārklājoties, ietekmēja cilvēka uzvedību ik mirkli. Priesteri aicināja atlantus vērsties tiesā ikvienas pat vissīkāko iemeslu dēl, jo, situācijā, ja cilvēks neveica pretpasākumus, sāka veidoties/rasties negatīvs ritms.
Piemēram, ņemsim gadījumu ar cilvēku, kurš ir kļuvis par sīkas zādzības upuri. Nolemjot, ka zaudējums nav liels, viņš nolemj nevērsties tiesībsargājošās instancēs. Rezultātā veidojas negatīvs ritms un šis indivīds periodiski cieš zaudējumus; tie notiek dienās, kad planētas ir izvietotas tāpat, kā dienā, kad bija noticis pirmais zaudējums/zādzība.
Tādā pat veidā rodas bagātības un nabadzības, laimes un nelaimes, harmonijas un disharmonijas ritms. No šī principa izriet secinājums: ja vēlamo esiet ieguvuši bez ciešanām, tad tas var nest jums ciešanas nākotnē.
Svārsta likumu ir iespējams pārvarēt, izmantojot Polaritātes principu un transformējot neveiksmes vilni uz pretējo.
Tā saucamajam kompensācijas likumam ir daudz kas kopējs ar ritma principu jebšu kompensācija nozīmē līdzsvaru vai balansēšanu.
Cilvēks apzināti atsakās no kaut kādām lietām, kas viņam varētu piederēt/būt. Šī iemesla dēļ svārsta pretēji vērstais spēks atņem viņam to, kas viņam pieder/ir.
Tolteki ticēja, ka visi cilvēki piedzimst ar vienādu skaitu lietu un iespēju, taču dažādi tās sadala/pārdala.
Viens visas iespējas izmanto materiālu lietu iegūšanai, neatstājot pietiekami daudz enerģijas garīgajai attīstībai un veselībai.
Cits lauvas tiesu iespēju tērē ārējai mīlestībai un arī cieš no dvēseles un ķermeņa slimībām.
Var teikt, ka katram uz Zemes piedzimstošajam tiek dāvāts viens kilograms burvju mālu.
Viens veido no visa gabala māju, vasarnīcu mašīnu, veselībai atstājot 10 gramus. Cits visus mālus iztērē mākslas priekšmetu radīšanai, bet priekš sievas un bērniem viņam nekas pāri nepaliek.
Šeit vietā ir atcerēties parunu: “Kam neveicas kārtīs – veicas mīlestībā”
6.Karmas princips
* Jebkuram cēlonim ir savas sekas; jebkurām sekām ir savs cēlonis; viss notiek saskaņā ar šo likumu
* Nejaušība – nav nekas cits, kā cilvēku šādā vārdā nosaukts Karmas likums
Pastāv daudzi cēloņu-seku saikņu līmeņi, taču apiet šo likumu nav iespējams nevienā no tiem.
Šis likums māca, ka Visumā nav nekā nejauša. Visam, kas tajā notiek, ir savs cēlonis. Piemērojot ritma likumu karmas likumam, var nonākt pie secinājuma, ka seku nozīme vienmēr pēc svarīguma ir līdzvērtīga tās radījušajam cēlonim.
Vienkāršie ļaudis uz zemes tika dzīvojuši seku pasaulē, bet cēloņu pasaule bija zināma tikai Atlantīdas priesteriem
Cēloņu pasaule sevi izpauž zemākajās pasaulēs: mentālajā, astrālajā un fiziskajā.
Karmas likums ir cieši saistīts ar pārdzimšanu. Tas sniedz saprātīgu skaidrojumu pastāvošajām “netaisnībām”, palīdz saprast, kāpēc daži bērni piedzimst slimīgi vai agri mirst, kāpēc cilvēki ar smalku dvēseli dzīvo nabadzībā, bet citi, lopiem līdzīgie, slīgst greznībā. Šis likums izskaidro bērnu īpašo apdāvinātību vai vienu veiksmīgumu un citu neveiksmīgumu.
Karmas darbība – ir viens no iemesliem, kas ļauj apgalvot, ka “tā tas ir paredzēts/tā ir dzimtā ierakstīts” (так на роду написано), jo par tagadni vienmēr spriež pēc iepriekšējām dzīvēm. Atlantīdas priesteri prata neitralizēt negatīvas karmas darbību. Viņi ceļoja uz iepriekšējām dzīvēm un, pie viena, pārspēlēja notikumus, kuri bija izraisījuši negatīvas sekas.
Cilvēces tautu kolektīvo karmu pārvalda Arhonti. Viņu kontrolē atrodas arī individuālā karma. Arhonti plāno un veido “incenējumus”, lai cilvēks mācītos un gūtu pieredzi. Bagātais piedzimst par ubagu, tas, kurš ir paverdzinājis sievietes, pats piedzims kā verdzene. Viena no visbīstamākajām cēloņu un seku principa iezīmēm ir tā, ka karma var attiekties uz cilvēkiem, kuri ne vismazākajā mērā nav vainīgi pie cēloņiem, kurus iedarbinājuši “uztvērēji”.
Pastāv negrozāms likums, saskaņā ar kuru tas, kurš sniegs palīdzību cilvēkam ar negatīvu karmu, uzņems sitienu uz sevi. Šī iemesla dēļ atlanti nepalīdzēja blakus esošo kontinentu cilvēkiem tikt vaļā no viņu mežonības un dzīvoja visai savrupi. Taču daudz vēlākos laikos emigrant no Āzijas un Āfrikas tomēr ievazāja savas karmas negatīvās vibrācijas Alantīdā, kas arī bija par iemeslu šīs augsti attīstītās civilizācijas bojāejai.
Vadoties pēc Cēloņu likuma, priesteri teica, ka palīdzēt cilvēkam var tikai garīgā līmenī, ja viņš pats izjūt pēc tā neatturamu vajadzību. Censties mainīt konkrētus apstākļus, kuri indivīdam liek ciest, nozīmē liegt viņam iespēju apgūt pašam savas mācību stundas, kuras viņa dvēsele šajā piedzimšanas reizē bija apņēmusies apgūt.
Tas nozīmē, ka dzerošajam ir jādzer līdz viņš nodzeras, slimajam jāslimo līdz būs izslimojies, nabadzīgajam ir jābūt nabagam, līdz viņš kļūs gudrāks un mainīs sev apkārt esošo lietu kārtību/stāvokli.
Ja ārsts izārstēs ķermeni, bet ne slimnieka dvēseli, viņš piesaistīs sev un saviem tuvākajiem daļu tā [slimnieka] negatīvās karmas. “Izveseļojušamies” pacients saņems likteņa sitienus citā neatpazīstamā formā, jo cēlonis nav iznīcināts, mācība nav apgūta. Piemēram, nodegs pacienta māja vai ies bojā tuvs cilvēks vai viņam tiks atņemts iemīļots darbs.
Eksemplāri, kuri pastāvīgi meklē klausītājus, kuriem vēstīt par savām nelaimēm, neapzināti tiecas atbrīvoties no uzkrājušamies negatīvajām vibrācijām un nodot savu karmu tiem, kuri līdzjūtības dēļ uzklausīs žēlabas, tādejādi nolemjot sevi ciešanām, uzceļot savos plecos svešas bēdas.
Visi krāpnieku un neliešu/nekauņu palīgi, lai arī kādi nopelni viņiem būtu bijuši, pēc karmas likuma tiek bargi sodīti.
Ja cilvēks dzīvo no līdzekļiem, kas iegūti negodīgā veidā, tad agrāk vai vēlāk, viņš par to dārgi samaksās.
Taču, ja godīgs cilvēks palīdzēs citam, lai arī ne gluži zagtu mantu slēpšanā, bet kādā citā lietā, tad viņš sāks uzņemties atbildību par visu šī otra cilvēka dzīvi un sāks atmaksāt viņa karmiskos parādus.
Par visbūtiskāko karmas likuma iezīmi ir uzskatāms tas, ka jeburš atlants varēja ārkārtīgas gribas piepūles veidā pārcelties uz augstākām cēloņu pasaulēm un, polarizēdamies šajā līmenī, transformēties par cēloni, tādejādi pametot to dzīvi, kurā valda sekas.
Atrodoties cēloņu pasaulē, atlants pārvaldīja savu dzīvi atbilstoši viņa paša izstrādātam plānam, būdams pilnībā pārliecināts, ka cēloņi, kurus iedarbinājusi viņu garīgā enerģija, agrāk vai vēlāk materializēsies par konkrētām sekām.
7. Izcelsmes/rašanās princips (Принцип Зарождения)
Dzīvības spēks sastopams it visā. Tam piemīt sievišķais un vīrišķais sākums. Dzīvības spēks izpaužas visos līmeņos.
·Septītais atlantu princips noslēdz zināšanu ciklu par dabas likumiem, tas ļauj saprast, ka dzīvības spēks izpaužas visā un ka vīrišķais un sievišķais sākums ir visā klātesošs.
Nevajadzētu izcelsmi kļūdaini jaukt ar dzimumu, jo pēdējais attiecas uz reproduktīvo orgānu struktūru un atšķirībām starp vīrišķo un sievišķo adaptāciju.
Dzimums ir tikai viena no neskaitāmām izcelsmes principa izpausmēm, tas atbilst fiziskajam līmenim. Taču eksistē ne mazums mentālu līmeņu, kur izcelsme izpaužas domu formā. Atlanti apgalvoja, ka dzīvības spēks pilda dzinēja lomu un tas izpaužas pat atomā, kurā ir gan pozitīvie, gan negatīvie lādiņi. To mijiedarbība rada enerģiju.
Runājot par pozitīvajiem un negatīvajiem lādiņiem, jāatceras, ka:
·pozitīvais lādiņš elektrībā – ir vīrišķais,
·bet negatīvais – sievišķais
Sievišķā enerģija vienmēr tiecas apvienoties ar vīrišķo, uzņemot tās [vīrišķās enerģijas] aktīvās īpašības un radot jaunu dzīvības spēku. Atlanti teica, ka gravitācija ir vīrišķo un sievišķo daļinu pievilkšanās un atgrūšanās rezultāts. Analizējot fiziskā ķermeņa uzbūvi, tolteki lielu uzmanību veltīja vīriešu un sieviešu biopolaritātei.
Izcelsmes sākums vīriešiem vienmēr atrodas iztēlē, bet sievietēm – dzemdē.
·Vīriešiem ķermeņa labā puse ir vīrišķā, bet kreisā – sievišķā;
·smadzeņu labajai puslodei piemīt pozitīvs lādiņš, bet kreisajai – negatīvs.
Izcelsmes princips ļauj izprast plaukstu salikšanas lūgšanu laikā slepeno nozīmi; tas ir saistīts ar jaunas enerģijas rašanās procesu. Dzīvības spēks ir slepens likums, ar kura palīdzību atlantu priesteri radīja jaunu radību mutantus, kuriem piemita īpašības, kas daudzkārt pārsniedza cilvēciskās.
Atlanti saskatīja dzīves problēmās negatīvo polu, t.i. – spēku, kuram ir jāpretstata rodošamies pozitīvā enerģija vēlamā mērķa sasniegšanas vārdā
Bez šķēršliem nav iespējama apzinātības attīstība. Augstākās hierarhijas priesteris ar izcelsmes principa palīdzību pārvērta savu mācekli no māla pikas pārcilvēkā.
Sakaņā ar iesvētīto atlantu teoriju, mācekļa māte ir viņa radošais sākums, t.i. – puse, kura no garīgā viedokļa raugoties, ir uzskatāma par negatīvo sievišķo polaritāti.
Iniciācijas procesā māceklis piedzīvoja, ka viņu spēcīgi ietekmē svārsts, kura kustības viņu tuvināja te skolotājam, te dzīvniekam. Un tikai pakāpeniska svārsta kustību atslābināšana, ļāva sasniegt apzinātas izzināšanas stabilitāti.
Par pozitīvo polaritāti māceklim tobrīd tika uzskatīts iesvētītais priesteris.
Mūsdienās par pozitīvo polaritāti, ja cilvēks ir pietiekami attīstīts, var tikt uzskatīts viņa gars un virsapziņa.
Mīļie, visi, kas lasāt
Šī pirms kāda laika ieraudzītā informācija škita pietiekami interesanta un tulkošanas vērta. Pagarš materiāls un vietām mulsinošs, bet informācija noteikti ir vērā ņemama.
Lasiet un uzņemiet - Mīlestībā
https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=6056010