Kā jālūdz Dievs, lai piepildītos manas lūgšanas?
Šrī Kalki AmmaBagavāns:
“Pieņemsim, ka vēlaties uzlabot veselību. Mēs tad sakām-
vajadzīgs nodoms, tad pielieciet kādās pūles (veiciet kādu darbību) un tad pārējo
paveiks svētība. Dažkārt pēc tam, kad esat uzstādījuši nodomu un esat arī kaut ko
darījuši lietas labā, vienalga, svētība nenāk. Tas nozīmē, ka neesat ļāvušies,
neesat paļāvušies uz Dievišķo. Tātad jums jāsāk ar vislabākajiem nodomiem. Tāpat,
bez pūliņiem, bez rīcības arī nekas nenotiks. Nodomam jābūt ļoti stipram, tas
jau ir sākuma fakts. Tātad vispirms nodoms, tad pūles, centieni, darbība. Tad jums
ir jāsaka: “Tad nu tas ir viss, ko varu izdarīt. Padodos, neko vairāk nevaru.” “Lūdzu,
Dievs” (vai jebkā, kā jūs uzrunājat augstākos spēkus) “tagad šo lietu pārņem tu
un palīdzi man.” Tā būtu vislabākā ļaušanās, nevis kaut kāda lēta nevarēšana. Jūs
saprotat, ka esat padarījis visu iespējamo un vairāk neko nevarat izdarīt.
Piemērs šāds- jūs krītat ārā no lidmašīnas. Jums ir nodoms
glābt sevi un jūs nodomājat, ka labprāt sveiks un vesels nolaistos kādā
pludmalē, vai kur citur, un lieliski saprotat, ka tajā brīdī vairs neko citu
nespējat darīt; un jums iestājas pilnīga paļāvība un ļaušanās. Tieši tad svētība
paveiks brīnumu.
Reiz satiku kādu pilotu. Viņš teica, ka viņa lidmašīna reiz
aizdegusies. Tā bija kaujas lidmašīna, kurai pilnīgi noteikti bija jāeksplodē,
bet dīvainā kārtā tā tas nenotika un pilots to nosēdināja, tā nolaidās pilnīgi neskarta.
Viņš bija kristietis. Viņš bija teicis: “Kungs, Jēzu Kristu, glāb mani.” Acīmredzot
viņa lūgšana bija ļoti spēcīga. Tajā brīdī, kad atdodat grožus, kad saprotat,
ka vairs neko lietas labā nevarat izdarīt, tad iestājas paļāvība. Bet, kamēr
vien jūs turpināt kaut ko darīt, jūs nemeklējat palīdzību. Tajā brīdī, kad
pasakāt- es nevaru, tad sāksiet lūgt un lūgsiet palīdzību. Svētība nāks pilnīgi
noteikti.”
Vienotības universitāte (Oneness University)