Ārietis sanskritā nozīmē uzvedības un dzīvesveida apzīmējumu, tas ir cilvēks, kurš zin dabas un visuma likumus un dzīvo pēc tiem. Šo dzīvesveidu sauc par sanātana dharmu, mūžīgi pareizu rīcību ikdienā. Tieši šis ir vienojošais faktors vēdām ar tautasdziesmām, tās stāsta vienu un to pašu tikai dažādiem vārdiem. Vēdu skaidrojošās upānišādas detalizēti izklāsta kā radās visums un kas to radīja. Avjākta upanišāda - nemanefestējošais Dieva aspekts radīja manefestējamo Dieva aspektu, kurš Tālāk sevi ziedojot nemanefestējošam Dievam radīja visu materiālo pasauli. Baltu uzskatu par to kā radusies materiālā pasaule uzskatāmi izklāsta ši tautas dziesma:
Visi ļaudis tā sacija:
Kas dos lietu no nelietas?
Dievs dos lietu no nelietas
Lieta paliks nelietā.
Tā pat avjākta upanišādā ir izklāstīt, ka brīdī, kad radās visums sākumā ģenerējās milzīgs karsums, tad noika izplešanās process, kurā radās zvaigznes un vēl dažādas skaņas, vibrācijas un enerģijas, kura šobrīd novērojam visumā. Šāda vibrācija radās un to nosauca par rigvēdu, tā ir visuma vibrāciju apkopojums, kas radies un ticis pierakstīts dažādos pantmēros. Pamatpantmērs ir 8 zilbes 4 rindiņās. Šis ir viens no Saules pamatritmiem, rigvēdas un arī tautasdziesmu pamatritms. Šo tēmu varētu ilgi un dikti turpināt.
Gan baltiem, gan arī tiem, kas praktizēja vēdisko dzīvesveidu kalendārs bija balstīts uz dabas notikumiem. Gan vieniem, gan otriem bija Saules kalendārs, Mēness kalendārs un apvienots Mēness un Saules kalendārs. Tikai mūsu gadījumā šobrīd saglabājies un tāpēc arī vispopulārākais ir Saules kalendārs. Tomēr latvieši izmantoja arī Mēness kalendāru, kurā bija daudz vairāk informācijas, tikai līdz mūsdienām nekas daudz nav saglabājies. Esmu uzzinājis, ka nedēļā bija 9 dienas un cikls ilga 3x9 tātad 27 dienas. Šis cikls ir arī vēdiskā astroloģijā, kur Mēness izziet cauri zodiaka 27 zvaigznājiem 27,3 dienās. Tas norāda, ka mūsu senči ir bijuši daudz izglītotāki, labāk zināja, kas ietekmēja viņu ikdienu un mācēja to veidot cēloņu līmenī, nevis cīnīties ar sekām.
Labvakar, Jāņa māte,
Vaj gaidīji Jāņa bērnus?
Jāņa bērni atnesuši
Trejdeviņas Jāņa zāles.
Tejdeviņas samta puķes
Aiz kalniņa noziedēja;
Trejdeviņi tēva dēli
Gaid' man' lielu uzaugami
Vēdas izklāsta daudz smalkāk, ka 27 zvaigznāji, pārvalda dzīvības rašanos procesu uz zemes, jo ietekmē un pārvalda aminoskābes, šo zvaigznāju ģeomeriskā forma ir ļoti līdzīga aminoskābju organisko vielu savienojumiem, kur spožākā zvaigzne zvaigznājā ir oglekļa atoms. Šīs nakšatras, tā sauc šo zvaigznājus, pārvalda dzīvības rašanos procesu, Mēness kustība caur šīm naksātrām ieslēdz un izslēdz notikumus un procesus mūsu dzīvē. Katrs cilvēks ir piedzimis konkrētā brīdī, deviņas planētas un vēl virkne upagrahu ir izvietojušās 12 zodiaka zīmēs un atrodas kādā no 27 nakšatrām, šis izvietojums nosaka katra cilvēka uzbūvi, raksturu. Grahas ( planētas) un Nakšatras ( 27 zvaigznāji) nosaka pilnīgi visus procesus, formē katra indivīda DNS, kas savukārt nosaka visu pārējo, šo procesu sauc par karmu, vai latvieši šo dēvē par Laimu, likteni.
Viena zeme, viena saule,
Nevienāda pasaulīte:
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņas
Nakšatru ietekme notiek vibrāciju veidā, tāpēc arī katrs cilvēks savādāk reaģē uz vienu un to pašu notikumu, jo viņa uztvere, kuru strukturē karma, kura ir pierakstīta kā smalka vibrācija, ir atšķirīga. To nosaka katra individuāls horoskops. Tā kā tā ir vibrācija, tad to dzīves jomu, kurā dzīvē nesanāk tā, kā cilvēks vēlas, var sakārtot ar citu labvēlīgu vibrāciju. Tāpēc arī tautasdziesmās tik vitāli svarīgs ir Dieva padoms, bez tā nav iespējams sakārtot savu dzīvi. Tāpēc rodas jautājums, vai Tu zini šo Dieva padomu? Vai esi mācījies šos Dieva likumus, pēc kuriem notiek visi procesi visumā, dabā, materiālajā un arī smalkajā pasaulē. Vai spēj atšķirt, kas ir cēlonis un kas sekas?
Augsti dzieda cīrulītis
Aiz visiemi putniņiemi
Dievam gudris padomiņis
Pār šo visu pasaulīti
Kamēr šis Dieva padoms nav ieviests dzīvē salabot un sakārtot to nav iespējams
Ēst manim gružu maizi,
Iekam Dievs tīru deva;
Dzīvot man slimu mūžu,
Iekams Dievs labu deva.
Tātas viens ir skaidrs, ka Dievs ir radījis Pasauli un lai tajā labi dzīvotu no sākuma jāzin Dieva likumi un tad jāmēģina tos ieveist savā ikdienā.
Kumeliņis kalnu raud,
Vai es kalnus audzināju?
Dieviņš kalnus audzināja,
Es audzinu kumeliņu.
Dievs ir tas, kas radījis pasauli, kalns šajā gadījumā, Zeme, kalns, un cilvēka ķermenī smadzenes. Dievs nodrošina visu šos procesus. Tas ko mēs varam ietekmēt ir mūsu enerģiju un ikdienas rīcību. Viena no kumeliņa nozīmēm dainās ir cilvēka enerģija un viņa vēlmes, rīcības un spēja pārvaldīt savus rīcības un maņas orgānus. Vēdās maņu orgānus sauc par izziņas un gudrības gūšnas orgāniem, kuru pamatuzdevums ir netikai apkārtējās pasaules skanēšana, bet arī savas iekšējās pasaules izzināšana un pārvalde. Šī tautas dziesma kā reizi ir par garīgu pilnveidošanu. Es to saprotu, kā spēju pareizi pārvaldīt, nevis, kontrolēt, savas jūtas un emocijas. Ja pārvaldes process nenotiek, tad emociju un jūtu vadīti ļaujamies kaislei un ar rīcības orgāniem varam sastrādāt darbus un sarunāt muļķības, par kurām pēc tam vēl ilgi ir kauns
Drīzi braucu ātru zirgu,
Nevar drīzi sabarot;
Drīz sacēla ienaidiņu,
Nevar drīzi saderēt.
Tā mēs radam katrs savu likteni, kuru pārvalda Laima, tas ir princips, ka visus darbus, domas un rīcības pieraksta visums un atceras to līdz brīdim, kas ir veikts nepieciešamais kļūdu labojums. Sakne vārdā Laima sanskritā nozmīmē doties, cēļš, te domāt dzīves dzīvošanas process. Vārētu tā tiekt, ka Laima ir Dieva izzināšanas aktīvs process, kurš notiek visas dzīves garumā.
Dievīts raksta debesīs
Vienu mazu grāmatiņu,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē
Vēdisko zinātņu karaliene - džjotišvēda, zinātne par gaismu, detalizēti māca kā lasīt šo Dieva mazu grāmatiņu. Katrs no mums piedzimst brīdī, kurš atbilst mūsu nopelnītiem darbiem un nedarbiem iepriekšējās dzīvēs. Mūsu karma nosaka brīdi, kad piedzimsim, šo karmu var nolasīt no katra cilvēka horoskopa, tas nozīmē, ka dzimšanas brīdī ir redzams, kāds ir cilvēka maksimālais potenciāls un kādi šķēršļi neļaus šim potenciālam īstenoties dzīvē. Mēs esam piedzimuši, lai veiktu ķļūdu labojumu un tad dzīvotu labi un saticīgi. Dzīvojot šo dzīvi mēs radam jaunu pamatu nākošai dzīvei,
Kas dzīvāja gaišu dzīvi,
Tam nenāca melna nāve,
Tam atnāca balta nāve,
Lai aizveda dvēselīti.
Tātad katrs saņem pēc nopelniem, pēc tā kā ir rīkojies šajā un iepriekšējās dzīvēs. Tieš tāpēc, ka lielākā daļa šķēršļu ir saistīti nevis ar šo dzīvi, bet ar iepriekšējo. Pamatā uz dzīvi skatāmies no brīža, kad piedzimām līdz brīdim, kad nomirsim. Patiesībā mēs esam dzīvojuši neskaitāmas dzīves un iespējams nodzīvosim vēl kādu. Tāpēc ar prātu nav iespējams atrisināt esošo situāciju, par to var domāt, to var analizēt, bet bez saprāta, nav iespējams tik līdz risinājumiem. Kad rodas sapratne par esošas situācijas cēloņiem, tad rodas arī risinājumi. Visas problēmas un šķēršļi dzīvē eksistē, lai mēs meklētu un rastu risinājumu. Tam nepieciešamas speciālas, īpašas zināšanas. Agrāk šīs zināšanas tika nodotas no paaudzes paaudzei. Kad šī tradīcija, pareizāk, dzīvesveids pārtrūka un zināšanas dažādu iemeslu dēļ netika nodotas tālāk vai netika vairs pielietotas dzīvē, tās pazuda.
Dod DIeviņ, man padomu
man nevaid devējiņa:
Mans padoma devējiņš
Guļ ziem zaļu velēniņu.
Ja, Dieviņ, mantu dodi,
Dodi gudru padomiņu:
Manta viena maz der lieti,
Ja nav gudra padomiņa.
Tāpēc ir jāmācās, lai būtu īpašas zināšanas par to kā ir iekrtota dzīve, lai varētu dzīvē veikt tikai labus darbus un nepieļaut kļūdas
Ai Dieviņi, redz tu mani
Tik patiesi dzīvojot:
Es otram žēl nedaru
Nevienā vietiņā.
Tieši tā pat, kā veikt labus darbus, kas ir sasakaņā ar Dabu un Visumu, vēdas un tautasdziesmas iesaka draudzēties un atrasties kopā tikai ar labiem cilvēkiem.
Atsēžosi zemītē
Pie labiem ļautiņiem:
Kozin man dalipīs
Labu ļaužu labumiņš.
Tas tāpēc, ka līdzīgs pievelk līdzīgu, attiecīga karma, liktenis dzīvē radīs attiecīgu situāciju, tā pat kā labvēlīga situācija uzlabos visus, tajā atrodas, pēc šī principa darbojas gam mantru skandēšana, gan tautas dziesmu skaitīšana. Es vēl nereizi neesmu redzējis cilvēkus strīdamies pēc dziesmusvētkiem, ne pēc mantru skaitīšanas. Tas tāpēc, ka labvēlīga vide vairo labvēlīgo un nelabvēlīga vide vairo nelabvēlīgo. Miers pienākas tikai tiem, kas to netraucē. Tāpēc ja dzīvē gadās situācija, kurā satiekat citādi domājošus cilvēkus, vai rodas konflikta situācijas, vēdas un tautas dziesmas iesaka šajā situācijā neiejaukties ar savām emocijām un jūtām, lai nerodas nelabvēlīga vide pašā cilvēkā.
Dar', bāliņ, ļautiņiem
Kā saulīte, visiem līdz;
Līdzi šam, līdzi tam,
Līdz' savam naidniekam
Drīzāk būtu jāpievērš uzmanība tam, kāpēc cita cilvēka viedoklis vai rīcība izsauc iekšēju reakciju, bailes vai agresiju. Tieši ar šo procesu būtu jānodarbojas saprātam, kad mūsos rodas jūtas un emocijas, kuras atnes mūsu padevīgie kalpi - maņas orgāni. Tāpēc ļoti vērtīgs ir iekšējs vērošanas process, svarīgi ir pamanīt sevī šos procesus, kad pieķeramies un sākam vērtēt citus, tai vietā nepamanam pašu svarīgāko, mūsu iekšējo reakciju uz notiekošo. Vēdas šo procesu sauc par viviku - spēju atšķirt cēloņus no sekām un vairāgju- spēju nepieķerties materiālām lietām un procesiem, tas nozīmē, nevis nelietot tās, bet nepieķerties lietojot vai dzīvojot.
Es savai blusiņai
Ļaunu vārdu nevēlēju:
Kad es biju aizmiguse,
Blusa mani modināja.
Ko es laba nopelnīšu
Šai saulē dzīvodams
Vienu zemes gabaliņu
Asi vien garumā,
Asi vien garumā,
Olektiņu platumā.
Ļoti fundametālas tautas dziesmas, kas uzsver nepieķeršanās svarīgumu ikdienā. Vienīgā veselīgā pieķeršanās ir Dievam. Jums katram ir dzīves jomas, kur sanāk un padodas, kur ir labi rezulāti. Katru reizi, kad veicot darbu darāt citiem labu un pretīm saņemat algu, ar to saprotu ne tikai materiālu pateicību, bet arī visus citus gandarījumus, Jūs pieredzat Dievu. Tiklīdz pieķeraties šim procesam tā tajā iejaucas cilvēka egocentriskums un notiek pieķeršanās nevis pareizi padarītam procesam, bet rezultātam, tas bieži aizmiglo acis un rada ilūziju, ka mēs paši esam visa noteicēji. Tā rodas pieķeršanās galīgām lietām un procesiem, kas savā būtībā ir ilūzija. Laiks parādīs visas mūsu pieķeršanās, jo lielāka pieķeršanās, jo lielākas ciešanas.
Dieviņš deva, Dieviņš deva,
Dievs rokā neiedeva:
Vajag čaklu roku, kāju,
Vajag gudra padomiņa.
Tāpēc rīkojoties ikdienā ir jāatceras, ka visa rīcība ir ziedojums Dievam. Šis Dievs mājo visā radībā, tāpēc
Nidarīju mazam pāri,
Ni vecam cilvēkam:
Grūt' mazam bērniņam,
Grūt' vecam cilvēkam.
Es otram nesasmēju,
Es bij’ bēdas redzējuse.
Es bij’ savas vilainītes
Asārās mazgājuse.
Ne sunīti kājām spēru,
Ne degošu pagalīti.
Šai saulē gana labi,
Viņu sauli nezināj’.
Atis Zariņš
https://www.draugiem.lv/group/16002334/astrologija-ka-garigo-zinasanu-sastavdala/?f_tid=5657566
