Spēcīga ilūzija ir sajūta, ka jūs kaut ko, kas ir būtiskāks par apģērba krāsas izvēli vakardien, vai brokastu ēdiena izvēli šodien, savā dzīves ceļā kontrolējat. Arī pat šie minētie divi ikdienišķie piemēri, ir faktori, kurus var arī tomēr neļaut izvēlēties, ja būs iepriekš Likteņa Plānā paredzēts, ka jūsu nākamais partneris, ieraudzīs konkrētas krāsas apģērbu, lai jūs pamanītu, un atpazītu, vai izvēlētais ēdiens nebūs kvalitatīvs, jo šodien slimnīcā jums paredzama karmiska tikšanās....
Vēl lielāki maldi ir pārliecība, ka būs- " tieši tā un tā, un ne savādāk!", kā esat šobrīd izdomājis un vēlaties....un vēl bieži, komplektā, nāk cilvēka iekšējā pārliecība, ka šis te ir tagad, nu tas vienīgais un labākais scenārijs, kas varētu notikt viņa dzīvē. Šis apgalvojums attiecas uz jebkuru dzīves jomu vai tā būtu izglītība, darbs, vai attiecības. Tās ir lamatas. Kā saka, kad cilvēks plāno - Dievs smejas. Un šīs ir tāda veida lamatas, kas garantē ciešanas, jo vēlmes kontrolēt pamatā slēpjas bailes - neuzticēšanās Sev, Dievam , Liktenim un citiem. Ieliekot "rāmītī" situāciju, Tu centies sevi pasargāt no iespējamajām ciešanām, paziņojot - ka liktenis (Dievs) ir tāds , kuram nu nevar uzticēties...no kā jābaidās. Un ar šo attieksmi, nostājies pret Svēto Garu sevī un citos, tādejādi nobloķējot kopradīšanas procesu, kas notiek nepārtraukti visās attiecībās ar kurām saskaramies savā dzīves ceļā. Attīstība un izaugsme, var notikt tikai pie Nepieķeršanās Nosacījuma, kas ļauj saglabāt brīvību radošumā. Radošumu nogalina kontrole, ierobežojumi, nosacījumi un bailes. Jāiebilst, ka it īpaši, šobrīd ir tāds laiks, kad viss plūst, un ātri mainās, nekas nav garantēts - izeja ir ļaušanās plūsmai un uzticēšanās procesam. Rigiditāte, neelastīgums, nespēja lauties dzīves gaitai ar tās pārsteigumiem un improvizācijām, ir signāls, ka jādziedina bailes sevī. Atrodot to cēloņus, traumatiskās situācijās šajā dzīvē, vai iepriekšejās inkarnācijās.
Cilvēkam jābūt mērķim - sapnim, uz kuru iet, kuru sirds alkst piepildīt, bet ceļam uz to arī ir jābūt radošam procesam, kurā ir atstāta telpa dažādām improvizācijas iespējām, atceroties, ka pasaulē ikkatrs mēs esam Radītājs, un nav taču nekādi iespējams nokontrolēt un ietekmēt visu to cilvēku izvēles, kuru dzīves jau tagad krustojas vai vēl tikai saistīsies nākotnē ar jums. Un vai vispār vajag un vai var nokontrolēt Dievu..?!
Un fakts ir tas, ka mums īstenībā parasti nav ne jausmas, kas mums ir labākais, jo nav iespēju redzēt konkrēta notikuma sekas, no "Big picture jeb Lielās bildes" skatupunkta, kā arī to kādas sekas būs notikumam laika griezumā.
Tas kurš jau spēj sekot savam Aicinājumam, un ir kontaktā ar savu sirdi, kurā mīt Radītājs, tam jautājums par kontroli ir svešs. Sirdsbalss - mīlestības - Dieva balss, nepazīst baiļu, tā kā starmetis laužas cauri prāta šaubu un neziņas tumsai, nekļūdīgi jūtot labāko un pareizo virzienu, ar prieku un enerģiju piepildot dienas, kurās sekojam tai...
Tikai Visumam ir zināms, katra cilvēka individuālā dzīves plāna iespējamais scenārijs, kur kā zirnekļa tīmeklī, viss ir savstarpēji sasaistīts. Dievs zin kad un kādām mērķim, kurā brīdī, ir jākrustojas kādu konkrētu cilvēku likteņu ceļiem, lai tie savā vislabākajā veidā spētu kalpot visas cilvēces augstākajam labumam...
Klausīt sirdij un uzticēties savam Ceļam, kas Debesīs ir ierakstīts, ir tas kas vajadzīgs, lai pieredzētu manifestējamies savā dzīvē visu, kam tajā ir jānotiek. Paradokss, ka tad kad Tev vairs kontrole neinteresē, un Tu uzticies - Tev to iedod, un vēl iedod zināšanas - informāciju, kura ietver tādu "Dieva paskaidrojumu", kas apliecina to, cik tā neuzticēšanās ir bijusi lieka.... Radītājs ir fantastisks, un Viņam ir arī laba humora izjūta...
Piemēram, spēju redzēt savu nākotni un pagātni pašam, Debesis iedod tam, par ko zin, ka tas jau ir tik vieds, ka nedarīs muļķības, un spēs to novērtēt, un lietot garīgiem mērķiem. Kad pēkšņi atveras noslēpumi, un zināmi top paša likteņa ceļa iespējamie atzarojumi, pa kuriem Tu gribēji iet pagātnē, un tie top redzami ar visām iespējamajām negatīvajām sekām... Tad izrādās - "Tu ar Dievs svētību un vadību esi pagājis garām nelaimēm, un labi, ka tas nenotika", jo Radītājs ieviesa tajā brīdī korekcijas, kurasTev varbūt tad likās kā smagi zaudējumi. Ir pienācis laiks apzināties Mīlestības dabu, un tagad Tu ieraugi, kādas nelaimes būtu pieredzējis, ja būtu pats šo procesu kontrolējis...
Tagad zinu - viss ko "skietami zaudējam", ir uz labu. Dievs ir nomodā vienmēr. Debesis savas dāvanas pasniedz īstajā brīdī, un tik jēgpilni, ka tas ir apbrīnojami. Šīs atklāsmes kalpo tikai tam, lai vairotu Dieva mīlestības, varenuma un taisnīguma apziņu cilvēkā, un parādot, atklājot no kā Tu esi ticis pasargāts, caur ko sajūti kādas rūpes un mīlestība Tevi pavada ik dienu. Debesīm Tu esi būtisks..Tevi mīl un uzmana...
Neizmērojamā pateicībā par visu skaisto Radīšanas un Likteņa plānu ...par brīnišķīgo vadību Dievam, un pasargāšanu no tām kļūdām, kuras būtu radījusi mana vēlme kontrolēt neuzticoties....
Mīlestībā - Leida Adamante.
Vēl lielāki maldi ir pārliecība, ka būs- " tieši tā un tā, un ne savādāk!", kā esat šobrīd izdomājis un vēlaties....un vēl bieži, komplektā, nāk cilvēka iekšējā pārliecība, ka šis te ir tagad, nu tas vienīgais un labākais scenārijs, kas varētu notikt viņa dzīvē. Šis apgalvojums attiecas uz jebkuru dzīves jomu vai tā būtu izglītība, darbs, vai attiecības. Tās ir lamatas. Kā saka, kad cilvēks plāno - Dievs smejas. Un šīs ir tāda veida lamatas, kas garantē ciešanas, jo vēlmes kontrolēt pamatā slēpjas bailes - neuzticēšanās Sev, Dievam , Liktenim un citiem. Ieliekot "rāmītī" situāciju, Tu centies sevi pasargāt no iespējamajām ciešanām, paziņojot - ka liktenis (Dievs) ir tāds , kuram nu nevar uzticēties...no kā jābaidās. Un ar šo attieksmi, nostājies pret Svēto Garu sevī un citos, tādejādi nobloķējot kopradīšanas procesu, kas notiek nepārtraukti visās attiecībās ar kurām saskaramies savā dzīves ceļā. Attīstība un izaugsme, var notikt tikai pie Nepieķeršanās Nosacījuma, kas ļauj saglabāt brīvību radošumā. Radošumu nogalina kontrole, ierobežojumi, nosacījumi un bailes. Jāiebilst, ka it īpaši, šobrīd ir tāds laiks, kad viss plūst, un ātri mainās, nekas nav garantēts - izeja ir ļaušanās plūsmai un uzticēšanās procesam. Rigiditāte, neelastīgums, nespēja lauties dzīves gaitai ar tās pārsteigumiem un improvizācijām, ir signāls, ka jādziedina bailes sevī. Atrodot to cēloņus, traumatiskās situācijās šajā dzīvē, vai iepriekšejās inkarnācijās.
Cilvēkam jābūt mērķim - sapnim, uz kuru iet, kuru sirds alkst piepildīt, bet ceļam uz to arī ir jābūt radošam procesam, kurā ir atstāta telpa dažādām improvizācijas iespējām, atceroties, ka pasaulē ikkatrs mēs esam Radītājs, un nav taču nekādi iespējams nokontrolēt un ietekmēt visu to cilvēku izvēles, kuru dzīves jau tagad krustojas vai vēl tikai saistīsies nākotnē ar jums. Un vai vispār vajag un vai var nokontrolēt Dievu..?!
Un fakts ir tas, ka mums īstenībā parasti nav ne jausmas, kas mums ir labākais, jo nav iespēju redzēt konkrēta notikuma sekas, no "Big picture jeb Lielās bildes" skatupunkta, kā arī to kādas sekas būs notikumam laika griezumā.
Tas kurš jau spēj sekot savam Aicinājumam, un ir kontaktā ar savu sirdi, kurā mīt Radītājs, tam jautājums par kontroli ir svešs. Sirdsbalss - mīlestības - Dieva balss, nepazīst baiļu, tā kā starmetis laužas cauri prāta šaubu un neziņas tumsai, nekļūdīgi jūtot labāko un pareizo virzienu, ar prieku un enerģiju piepildot dienas, kurās sekojam tai...
Tikai Visumam ir zināms, katra cilvēka individuālā dzīves plāna iespējamais scenārijs, kur kā zirnekļa tīmeklī, viss ir savstarpēji sasaistīts. Dievs zin kad un kādām mērķim, kurā brīdī, ir jākrustojas kādu konkrētu cilvēku likteņu ceļiem, lai tie savā vislabākajā veidā spētu kalpot visas cilvēces augstākajam labumam...
Klausīt sirdij un uzticēties savam Ceļam, kas Debesīs ir ierakstīts, ir tas kas vajadzīgs, lai pieredzētu manifestējamies savā dzīvē visu, kam tajā ir jānotiek. Paradokss, ka tad kad Tev vairs kontrole neinteresē, un Tu uzticies - Tev to iedod, un vēl iedod zināšanas - informāciju, kura ietver tādu "Dieva paskaidrojumu", kas apliecina to, cik tā neuzticēšanās ir bijusi lieka.... Radītājs ir fantastisks, un Viņam ir arī laba humora izjūta...
Piemēram, spēju redzēt savu nākotni un pagātni pašam, Debesis iedod tam, par ko zin, ka tas jau ir tik vieds, ka nedarīs muļķības, un spēs to novērtēt, un lietot garīgiem mērķiem. Kad pēkšņi atveras noslēpumi, un zināmi top paša likteņa ceļa iespējamie atzarojumi, pa kuriem Tu gribēji iet pagātnē, un tie top redzami ar visām iespējamajām negatīvajām sekām... Tad izrādās - "Tu ar Dievs svētību un vadību esi pagājis garām nelaimēm, un labi, ka tas nenotika", jo Radītājs ieviesa tajā brīdī korekcijas, kurasTev varbūt tad likās kā smagi zaudējumi. Ir pienācis laiks apzināties Mīlestības dabu, un tagad Tu ieraugi, kādas nelaimes būtu pieredzējis, ja būtu pats šo procesu kontrolējis...
Tagad zinu - viss ko "skietami zaudējam", ir uz labu. Dievs ir nomodā vienmēr. Debesis savas dāvanas pasniedz īstajā brīdī, un tik jēgpilni, ka tas ir apbrīnojami. Šīs atklāsmes kalpo tikai tam, lai vairotu Dieva mīlestības, varenuma un taisnīguma apziņu cilvēkā, un parādot, atklājot no kā Tu esi ticis pasargāts, caur ko sajūti kādas rūpes un mīlestība Tevi pavada ik dienu. Debesīm Tu esi būtisks..Tevi mīl un uzmana...
Neizmērojamā pateicībā par visu skaisto Radīšanas un Likteņa plānu ...par brīnišķīgo vadību Dievam, un pasargāšanu no tām kļūdām, kuras būtu radījusi mana vēlme kontrolēt neuzticoties....
Mīlestībā - Leida Adamante.
