17.jūnija diena
Pirmā diena laika vilnī ir diena, kuras enerģija iedod toni visam vilnim un šī enerģija fonā darbosies visas nākamās trīspadsmit dienas.
Akbal ir kā dziļa aka, kurā skaties kā gribi, dibenu ieraudzīt nevar - un tā arī šai ...enerģijai. Ieskaties tajā kā gribi un tai neredz ne galu, ne malu.
Šīs enerģijas dziļums ir neizmērāms - tā ir kā bezdibenis, kā okeāna dzīles, kuras nekādi nevar sasniegt un izpētīt. Nokļūt tur var, tikai ilgi atrodoties, var netikt arī ārā. Akbal ir gan vides, gan mūsu dzīles. Šis mūsu bezgalīgums ir pilns ar vis kaut ko, ko apzināmies un neapzināmies. Tāpat kā okeānā atrod visu laiku ko jaunu un nebijušu, tāpat arī mēs sevī atrodam it kā ko jaunu, taču tas visu laiku ir bijis mūsu.
Šodien uzpeldēs mūsu apslēptās vēlmes, mūsu visdziļākās vēlmes un arī šis tas, kam esam gatavi un ko esam gatavi iepazīt sevī. Akbal ir apslēptais potenciāls, kurš veras vaļā ar katru nepatīkamo situāciju. Visnepatīkamākās situācijas mums nes visnepatīkamākās sajūtas, taču vislielākās atklāsmes un dzīves izpratne. Tāpēc attīrot kādu tēmu sevī, atvērās daudz interesantu lietu un talantu, par kuriem neesam zinājuši.
Šī diena un viss, kas ar mums notiek - atspoguļo mūsu dzīles. Pilsēta atspoguļo savas dzīles, katra lieta parāda savus dziļumus šodien un tas viss atspoguļo, tā teikt mūsu zemapziņu. Kā cilvēki mēdz saukt mūsu tarakānus vai dēmonus, ar kuriem jātiek galā .
Ja patiesi gribam ieraudzīt sevi, savas dzīles un citu dzīvju izpausmes, tad jāuztver, ka viss, kas notiek ar mums - viss ir mūsu spogulis. Ja braucu sabiedriskajā transportā un tur ir bomzis, narkomāns un visādi aizdomīgi tipi, tad viņi tikai atspoguļo to, kas manī atrodas un ar ko man vēl ir jāstrādā.
Visā mēs varam ieraudzīt tieši savu dziļāko būtību un ieraugot ko nepatīkamu, mums ir svētki, jo beidzot atbrīvosimies no kā tāda, ko ilgi esam nesuši sev līdzi un ilgi neesam gribējuši to atzīt paši sev. Taču atzīstot sev, paliks daudz vieglāk un gaiss kļūs skaidrāks, lai ieraudzītu to, uz ko ejam un kas vēl ir jāpaveic.
Ienirsim sevī kā āliņģī un sajutīsim šodien sevi. Vienkārši ieiesim sevī un ieklausīsimies, bez kādas konkrētas domas vai mērķa. Vienkārši ieiesim sevī un ieklausīsimies, ko saka mūsu ķermeņi, ko saka čakras, ko saka visas pārējās mūsu daļas un kādas sajūtas tās izstaro.
Pirmā diena laika vilnī ir diena, kuras enerģija iedod toni visam vilnim un šī enerģija fonā darbosies visas nākamās trīspadsmit dienas.
Akbal ir kā dziļa aka, kurā skaties kā gribi, dibenu ieraudzīt nevar - un tā arī šai ...enerģijai. Ieskaties tajā kā gribi un tai neredz ne galu, ne malu.
Šīs enerģijas dziļums ir neizmērāms - tā ir kā bezdibenis, kā okeāna dzīles, kuras nekādi nevar sasniegt un izpētīt. Nokļūt tur var, tikai ilgi atrodoties, var netikt arī ārā. Akbal ir gan vides, gan mūsu dzīles. Šis mūsu bezgalīgums ir pilns ar vis kaut ko, ko apzināmies un neapzināmies. Tāpat kā okeānā atrod visu laiku ko jaunu un nebijušu, tāpat arī mēs sevī atrodam it kā ko jaunu, taču tas visu laiku ir bijis mūsu.
Šodien uzpeldēs mūsu apslēptās vēlmes, mūsu visdziļākās vēlmes un arī šis tas, kam esam gatavi un ko esam gatavi iepazīt sevī. Akbal ir apslēptais potenciāls, kurš veras vaļā ar katru nepatīkamo situāciju. Visnepatīkamākās situācijas mums nes visnepatīkamākās sajūtas, taču vislielākās atklāsmes un dzīves izpratne. Tāpēc attīrot kādu tēmu sevī, atvērās daudz interesantu lietu un talantu, par kuriem neesam zinājuši.
Šī diena un viss, kas ar mums notiek - atspoguļo mūsu dzīles. Pilsēta atspoguļo savas dzīles, katra lieta parāda savus dziļumus šodien un tas viss atspoguļo, tā teikt mūsu zemapziņu. Kā cilvēki mēdz saukt mūsu tarakānus vai dēmonus, ar kuriem jātiek galā .
Ja patiesi gribam ieraudzīt sevi, savas dzīles un citu dzīvju izpausmes, tad jāuztver, ka viss, kas notiek ar mums - viss ir mūsu spogulis. Ja braucu sabiedriskajā transportā un tur ir bomzis, narkomāns un visādi aizdomīgi tipi, tad viņi tikai atspoguļo to, kas manī atrodas un ar ko man vēl ir jāstrādā.
Visā mēs varam ieraudzīt tieši savu dziļāko būtību un ieraugot ko nepatīkamu, mums ir svētki, jo beidzot atbrīvosimies no kā tāda, ko ilgi esam nesuši sev līdzi un ilgi neesam gribējuši to atzīt paši sev. Taču atzīstot sev, paliks daudz vieglāk un gaiss kļūs skaidrāks, lai ieraudzītu to, uz ko ejam un kas vēl ir jāpaveic.
Ienirsim sevī kā āliņģī un sajutīsim šodien sevi. Vienkārši ieiesim sevī un ieklausīsimies, bez kādas konkrētas domas vai mērķa. Vienkārši ieiesim sevī un ieklausīsimies, ko saka mūsu ķermeņi, ko saka čakras, ko saka visas pārējās mūsu daļas un kādas sajūtas tās izstaro.
Akbal enerģija
Šodien vairāk par Akbal enerģiju, kas ir šī laika viļņa un šīs dienas vadošā enerģija! Akbal ir tumšā matērija, melnie caurumi, ēteris vai 99,95% Visuma, ko sauc par vakuumu vai tukšumu.
Mūsu acs spēj redzēt ļoti šauru spektru no tā, kas pastāv un mūsu tehnoloģijas šo spektru spēj palielināt labi ja par 0,5%. Tas ir gaužām maz, lai spriestu par to, kas notiek Visumā un uz Zemes, un gaužām maz, lai domātu, ka matērija formē šo tukšumu.
Ja ieejam tumšā pagrabā, kurā ir izdegusi lampiņa - mums arī nav ko ieraudzīt. Principā, tur nekā nav, taču mēs varam sajust kartupeļu kastes, ievārījuma un medus burkas, varam sajust viegla pelējuma smaku un mitrumu, kurš nekad nav pametis šīs telpas.
Mūsu visas maņas kopā un trešā acs tver daudz vairāk par to, ko mēs zinām no tehnoloģijām un mūsu redzi. Tātad - šo tumšo matēriju vai ēteri var tikai sajust, taču ja var sajust, tad tas pastāv un ir ļoti reāls.
Runājot par ēteri.. tad, ja nebūtu to, kas mūs kontrolē un liek rāmjos, tad Mendeļejeva tabula izskatītos krietni savādāk. Ja veiksiet nelielu izmeklēšanu internetā, tad noteikti atradīsies, ka tā ir krietni izmainīta, lai sajauktu zinātnieku un pētnieku darbu. Sākotnēji šajā tabulā bija par diviem elementiem vairāk.
Ātri uzmetu aci internetā, un neatradu, taču Pēterburgā uz kādas mājas sienas, kur ir Mendeļejeva tabulas attēlojums, kā piemiņas plāksne, šie elementi ir iekšā un vēl kādā dzelzceļnieku skolas muzejā ir grāmatiņa, pēc kuras mācīja skolniekus, kurā Mendeļejeva tabulā bija divi elementi, kuri simbolizēja ēteri. Tas tik tā īsumā.. - kāpēc neko par to nezinām :)…
Ēteris ir smalkā matērija. Tā ir tik smalka, ka mūsu mērierīces nespēj to detektēt, taču daudzi zinātnieki ir pierādījuši tā eksistenci. Tās ir daļiņas, kas izmērā ir desmit mīnus simtajā pakāpē no centimetra - tas ir skaitlis, kurš ir mīnusā ar simts nullēm - mazāks par kubikcentimetru.
Šīs daļiņas ir pilnīgi visur un no tām sastāv pilnīgi viss.
Ja mēs no māla pulvera, kurš ir ļoti smalks, varam izveidot bļodu, vāzi vai jebkādu formu, tad no ētera rodas hēlijs, skābeklis, dzelzs un visa cita matērija.
Cilvēks māk ar šo ēteri operēt neapzināti. Ir protams guru, kas to dara ļoti apzināti un ar tā palīdzību maina fizikas likumus un materializē lietas no gaisa.
Taču vakuumu mēs ietekmējam ik mirkli - mirklī pat miljons reizes. Jo mēs sastāvam no šūnām, šūnas no molekulām, ejot dziļāk tās pārvēršas atomos, atomi elektronos. Elektrons atoma melnajā caurumā nonāk miljoniem reižu sekundē un sanāk, ka tas parādās un pazūd, parādās un atkal pazūd, pārvēršoties ēterī un atpakaļ elektronā. Līdz ar to, mēs esam vakuums lielu daļu no savas dzīves, jo pilnīgi visi mūsu elektroni parādās un pazūd miljoniem reižu sekundē. Mēs, varētu pat teikt, pusi visa laika pavadām ētera formā un melnajā caurumā.
Tā, principā, - ir sazināšanās ar radītāju, sazināšanās starp dimensijām. Sanāk, ka visas domas un viss mūsu energo lauks mainās niecīgā daļā no sekundes, jo visu laiku informācija vakuumā pārrakstās ik mirkli un ja mainām domas, tad jau mazā daļā no sekundes ir mainījusies mūsu realitāte.
Tas, kas nonāk vakuumā, tas atgriežas kā realitāte jau pēc mirkļa. Visu laiku, nepārtraukti, mēs sazināmies ar mikrokosmosu, ievadām tur informāciju un no makrokosmosa nāk realitāte, kāda bilde, situācija vai materiāla lieta, kuru esam ar domām radījuši.
Cilvēks, kuru sauca Nikola Tesla, lielu daļu laika apzināti pavadīja šajā realitātē, kur viss acu mirklī parādās kā reāls un tad atliek to ievilkt šajā realitātē. Viņš apzināti gāja astrālā plānā, tur eksperimentēja ar ierīcēm un kad tās bija pilnībā gatavas tajā realitātē, tad viņš šajā dimensijā tās varēja uztaisīt ar pirmo reizi un ar minimāliem ieguldījumiem. Tesla nebija supercilvēks, viņš bija tāds pats, kā jebkurš no mums, taču apzinājās nedaudz vairāk par mums, taču arī mums ir milzīgs potenciāls, lai to sasniegtu.
Ne velti Akbal enerģiju sauc arī par sapņu pasauli. Un arī astrālie ceļojumi ir ļoti līdzīgi sapņiem. Un mēs spējam apzināti nonākt ar apziņu šajā paralēlajā realitātē, lai paātrinātu savas dzīves radīšanu.
Taču tieši to pašu ik mirkli mēs radām šeit, atrodoties šajā realitātē, tikai šeit ir milzīga pretestība un viss notiek daudz lēnāk, līdz ar to viss materializējas arī daudz lēnāk un bieži vien pat nenotiek, jo esam jau ar citām domām nogalinājuši tās domas, ar kurām radījām ko skaistu.
Ēterim ir savi fizikas likumi un īpašības. Tas vienlaicīgi ir visur un zina visu, tas ietekmē visu no laika apstākļiem līdz pat kariem un mēs esam tie, kas caur šo ēteri nododam komandas Visumam - ko gribam piedzīvot un tas arī nāk. Tikai bieži vien mēs neticam, ka kaut kas var notikt un domājam, ka neesam pelnījuši un tas arī materializējas.
Mūsu energo lauks var būt neierobežoti liels, taču katram tas ir konkrēta lieluma un viss šis lauks ir piepildīts ar sapņiem, domām, emocijām, pagātnes atmiņām un visu ko citu. Tā visa ir aizņemtā vieta mūsu laukā - tas ir izmantots ēters, kurš ir kā iesaldēta nauda, ar kuru neko nevaram darīt. Tāpēc ir svarīgi iztīrīt veco no sevis, lai ienāktu jaunais.
Par šo tēmu var rakstīt bezgala daudz, jo tā pati ir bezgalīga, taču līdz ar to tā piedāvā bezgalīgas iespējas.
Šī enerģija brīvā formā spēj materializēties iekš jeb kā. Šo enerģiju brīvā formā mēs saņemam tikai no sava Augstākā “Es”. Taču viss cits nes kaut kādu informāciju. Cilvēki visu to, ko nes sev līdzi, daba savu un Visums savu informāciju nes sevī. Ir informācija, kura mums noder un ir informācija, kura mums nenoder, jo nav tai brīdi pa ceļam.
Jebkura enerģija ir informācija un tā nevar būt ne slikta, ne laba. Piemēram - kapos ir daudz nāves enerģijas un sēru, kas ir ļoti zemas vibrācijas, taču no tām barojās visādas būtnes, kuras mums palīdz pilnveidoties. Nāves enerģija palīdz kaut kam nomirt un aiziet. Daudzi cilvēki nes šādu informāciju sevī un tas pat spoguļojas uz āru. Daudzi izmanto skeletgalvas savos apģērbos un aksesuāros - un tas liecina par to, ka šim cilvēkam rezonē ar šo tēmu, ka viņā ir kaut kas, kam jāaiziet.
Vai Svētvietas, kuras nes mīlestības frekvenci, vai uguns vai vēja enerģiju.
It viss nes informāciju un enerģiju.
Taču mums visatbilstošākā un tīrākā enerģija nāk tieši no Gara un ne par velti Saules kalendārā pēc Ik enerģijas, kas ir Gars - nāk Akbal enerģija, kas ir neredzamā enerģija un informācija, un viss pārējais, ko mēs neredzam ap sevi.
Sanāk, ka jo vairāk mums ir tīra dievišķā informācija, jo vairāk mēs spējam šķīdināt veco informāciju un piepildīt atbrīvoto vietu ar ko gaišu un mīlestības pilnu.
Jo vairāk smalkās matērijas – ētera, jo vairāk mēs spējam radīt un ietekmēt savu realitāti.
Jēzus spēja operēt ar tādu apjomu enerģijas, ka spēja materializēt maizi, zivis un pašķirt ūdeni, jo viņš spēja operēt ar lielu daudzumu enerģijas un viņš nāca parādīt mums, ko mēs spējam sasniegt, ja apzināmies, ka esam Dieva bērni, kuri aug par Dieviem
Šis ēteris iet cauri visam, taču to var ietekmēt ar dažādiem materiāliem. Ēteri var novirzīt, var piesaistīt un padarīt rupjāku vai smalkāku ar dažādu tehnoloģiju palīdzību. Taču šobrīd uz Zemes tādu lietu ir pavisam maz, jo zinātnē un skolās, vārds Ēteris, ir aizliegts un ļoti reti to kaut kur piemin. Līdz ar to, reti kurš kaut ko par to zina vai saprot.
Pirms pavisam neilga laika - 1995.gadā, viens amerikāņu gaišredzīgs pāris, kurus sauc Krofti, atrada veidu, kā ietekmēt ēteri un kā to piesaistīt. Sieva redzēja, kas ģenerējās virs atomelektrostacijām un vīrs izmantoja senu informāciju un zināšanas, lai izveidotu pirmos orgonītus. Sieva redzēja, ka vīra taisītie Orgonīti ietekmē apkārtējās vides enerģijas.
Orgonīti ir pirmās ierīces, kuras darbība tiek regulēta un noteikta ar domu spēku, un pats instruments piesaista un aktivizē enerģijas plūsmu, kura tiek piesātināta ar konkrētu informāciju, kura ielikta pašā orgonītā.
Orgonīts ir no materiāla, kurš akumulē ēteri un no materiāla, kurš vada ēteri un pastiprina to lakas, epoksīda sveķi un poliestera sveķi - visi akumulē ēteri. Taču jo caurspīdīgāks ir materiāls, jo vairāk tas caurvada šo ēteri.
Orgonīta galvenais procesors ir kristāls, jo tas pēc uzbūves ir izaudzis tādā kristāliskā formā, kura pastiprina jebkuru vibrāciju. Tās tāpēc, ka kristāls, kurš ir dzidrs, caurvada gaismu vai ēteri. Kristāls ir audzis pa plāniem slāņiem un katrs no slāņiem atstaro gaismu, un starp slāņiem tā tiek tā kā noķerta un akumulēta. Katra gludā virsma ir pārklāta ar plānu slāni ēteri un tad, kad gaisma pa to trāpa, ēteris sablīvējās un turpina ceļu jau daudz lielāks kūlis, kā līdz šim.
Ēterim vēl ir tāda īpašība, ka tas tiecās uz turieni, kur ir vislielākā ētera koncentrācija. Kristāls ir tas, kas iešūpina šo ēteri un pastiprina vai daudzkāršo, līdzīgi kā spogulis daudzkāršo gaismu.
Par spoguli parunāsim pie Etznab enerģijas, taču ticu, ka spoguļi vairo gaismu un pierādījums tam ir tas, ka nostājoties pretī spogulim, mēs redzam divus savus augumus un starp diviem spoguļiem bezgalīgi daudz ķermeņus, kuri katrs izstaro gaismu. Jo principā, neko citu, kā nelielu spektru gaismu, mēs neredzam.
Sanāk, ka gaisma vairojās un attēli, kurus mēs redzam ir tam pierādījums.
Kristālu ieliekot šķidrā materiālā, kurš sacietē un saraujas - tas rada spiedienu uz kristāla un padara to jūtīgāku uz vibrācijām, kuras kristāli pārvērš elektro impulsos.
Elektrība jau ir ļoti koncentrēta ētera plūsma.
Šie sveķi palīdz arī kristālam noturēt informāciju, noturēt to informāciju, kura ielikta viņam kā uzdevums pie radīšanas. Jo ilgāk informācija noturas orgonītā, jo ilgāk tas strādā.
Metāls vai metāli, akmeņi un dimanti - palīdz noturēt šo informāciju un pastiprināt šo plūsmu. Metāls labi vada elektrību un tā kā elektrība rodas no ētera, tad metāls labi vada arī ēteri. Metāls ir kā pastiprinātājs un frekvences pazeminātājs, līdz vajadzīgajai frekvencei.
Pašam kristālam ir ļoti smalka frekvence - tāda pati kā mūsu Garam, taču mūsu šūnām ir daudz zemāka frekvence un metāls ir tas, kas palīdz pazemināt šo vibrāciju, plus metāls caurspīdīgas virsmas padara par spoguļvirsmām, un plānā slānī tas vibrē ļoti augstā frekvencē.
Vēl arī ģeometrija ietekmē ēteri, jo visas ģeometrijas ir kā atstarotāji un lēcas, un darbojās tieši tāpat, kā atstarotāji un lēcas.
Ģeometrija ir tā, kas var koncentrēt un novirzīt enerģiju. Piemēram - piramīda ir forma, kurā gaisma atkārtojās daudzkārt un tad no kosmosa nonāk zemē vai no Zemes - kosmosā. Līdz ar to enerģija koncentrējas un akumulējās ģeometrijās, jo ēterim garš ceļš jāpavada caur šo ģeometriju un tas paspēj uzņemt informāciju, paātrināties un iekustināt mūsu vidē enerģijas plūsmu, kuru varam izmantot kā radošo materiālu.
Šie instrumenti ir diezgan efektīvi un esam pārliecināti, ka kristāli, kuri jau šobrīd ir datora un telefona vienā no galvenajām sastāvdaļām, un spoguļi, kuru mistika vēl nav izpētīta, taču daudzi to ir uzsākuši un informācija ir pieejama – ir nākotnes tehnoloģijas.
Un tātad - orgonīts spēj attīrīt vidi un pārvērst nevajadzīgo izmantojamā enerģijā. Tas pastiprina mūsu domas un mūsu enerģētiku, tas pastiprina kanālu ar Augstāko "Es". Tas modina mūsos mūsu patieso būtību un ver vaļā apslēpto potenciālu.
Orgonīts nav nekas neparasts no skata, taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Tas ir vienlaicīgi kā ventilātors vai kuģa dzenskrūve, kura dzen ūdeni vai gaisu griežoties. Tā orgonīts kustina un griež ēteri sev visapkārt.
Tas ir kā printeris, kurš elektronisku tekstu pārvērš materiālā. Orgonīts mūsu domas sadarbībā ar Visumu - pārvērš materiālās lietās.
Tā ka orgonīti operē ar ēteri un ēteris ir Visuma saziņas līdzeklis, un visa būvmateriāls, tad caur to var viegli sazināties ar Eņģeļiem, Garu, citiem cilvēkiem un vietām. Tā ir ierīce, kura var paveikt ļoti daudz no tā, ko var paveikt ar ēteri. Tā spēj radīt un paātrināt šos procesus.
Ieliekot domformu šajos instrumentos - domforma paātrināti piepildās ar enerģiju un spēj ātrāk materializēties.
Un šeit arī šodien apstāsimies . Ja ziniet Jūs kādu iespēju, kā pārvietot un kustināt enerģiju, domas vai zināt, kā materializēt priekšmetus vai situācijas, tad padalieties ar mums savā pieredzē vai kādā interesantā stāstā.
Lai Jauks šis dziļais un pārbagātais vakars..
Mūsu acs spēj redzēt ļoti šauru spektru no tā, kas pastāv un mūsu tehnoloģijas šo spektru spēj palielināt labi ja par 0,5%. Tas ir gaužām maz, lai spriestu par to, kas notiek Visumā un uz Zemes, un gaužām maz, lai domātu, ka matērija formē šo tukšumu.
Ja ieejam tumšā pagrabā, kurā ir izdegusi lampiņa - mums arī nav ko ieraudzīt. Principā, tur nekā nav, taču mēs varam sajust kartupeļu kastes, ievārījuma un medus burkas, varam sajust viegla pelējuma smaku un mitrumu, kurš nekad nav pametis šīs telpas.
Mūsu visas maņas kopā un trešā acs tver daudz vairāk par to, ko mēs zinām no tehnoloģijām un mūsu redzi. Tātad - šo tumšo matēriju vai ēteri var tikai sajust, taču ja var sajust, tad tas pastāv un ir ļoti reāls.
Runājot par ēteri.. tad, ja nebūtu to, kas mūs kontrolē un liek rāmjos, tad Mendeļejeva tabula izskatītos krietni savādāk. Ja veiksiet nelielu izmeklēšanu internetā, tad noteikti atradīsies, ka tā ir krietni izmainīta, lai sajauktu zinātnieku un pētnieku darbu. Sākotnēji šajā tabulā bija par diviem elementiem vairāk.
Ātri uzmetu aci internetā, un neatradu, taču Pēterburgā uz kādas mājas sienas, kur ir Mendeļejeva tabulas attēlojums, kā piemiņas plāksne, šie elementi ir iekšā un vēl kādā dzelzceļnieku skolas muzejā ir grāmatiņa, pēc kuras mācīja skolniekus, kurā Mendeļejeva tabulā bija divi elementi, kuri simbolizēja ēteri. Tas tik tā īsumā.. - kāpēc neko par to nezinām :)…
Ēteris ir smalkā matērija. Tā ir tik smalka, ka mūsu mērierīces nespēj to detektēt, taču daudzi zinātnieki ir pierādījuši tā eksistenci. Tās ir daļiņas, kas izmērā ir desmit mīnus simtajā pakāpē no centimetra - tas ir skaitlis, kurš ir mīnusā ar simts nullēm - mazāks par kubikcentimetru.
Šīs daļiņas ir pilnīgi visur un no tām sastāv pilnīgi viss.
Ja mēs no māla pulvera, kurš ir ļoti smalks, varam izveidot bļodu, vāzi vai jebkādu formu, tad no ētera rodas hēlijs, skābeklis, dzelzs un visa cita matērija.
Cilvēks māk ar šo ēteri operēt neapzināti. Ir protams guru, kas to dara ļoti apzināti un ar tā palīdzību maina fizikas likumus un materializē lietas no gaisa.
Taču vakuumu mēs ietekmējam ik mirkli - mirklī pat miljons reizes. Jo mēs sastāvam no šūnām, šūnas no molekulām, ejot dziļāk tās pārvēršas atomos, atomi elektronos. Elektrons atoma melnajā caurumā nonāk miljoniem reižu sekundē un sanāk, ka tas parādās un pazūd, parādās un atkal pazūd, pārvēršoties ēterī un atpakaļ elektronā. Līdz ar to, mēs esam vakuums lielu daļu no savas dzīves, jo pilnīgi visi mūsu elektroni parādās un pazūd miljoniem reižu sekundē. Mēs, varētu pat teikt, pusi visa laika pavadām ētera formā un melnajā caurumā.
Tā, principā, - ir sazināšanās ar radītāju, sazināšanās starp dimensijām. Sanāk, ka visas domas un viss mūsu energo lauks mainās niecīgā daļā no sekundes, jo visu laiku informācija vakuumā pārrakstās ik mirkli un ja mainām domas, tad jau mazā daļā no sekundes ir mainījusies mūsu realitāte.
Tas, kas nonāk vakuumā, tas atgriežas kā realitāte jau pēc mirkļa. Visu laiku, nepārtraukti, mēs sazināmies ar mikrokosmosu, ievadām tur informāciju un no makrokosmosa nāk realitāte, kāda bilde, situācija vai materiāla lieta, kuru esam ar domām radījuši.
Cilvēks, kuru sauca Nikola Tesla, lielu daļu laika apzināti pavadīja šajā realitātē, kur viss acu mirklī parādās kā reāls un tad atliek to ievilkt šajā realitātē. Viņš apzināti gāja astrālā plānā, tur eksperimentēja ar ierīcēm un kad tās bija pilnībā gatavas tajā realitātē, tad viņš šajā dimensijā tās varēja uztaisīt ar pirmo reizi un ar minimāliem ieguldījumiem. Tesla nebija supercilvēks, viņš bija tāds pats, kā jebkurš no mums, taču apzinājās nedaudz vairāk par mums, taču arī mums ir milzīgs potenciāls, lai to sasniegtu.
Ne velti Akbal enerģiju sauc arī par sapņu pasauli. Un arī astrālie ceļojumi ir ļoti līdzīgi sapņiem. Un mēs spējam apzināti nonākt ar apziņu šajā paralēlajā realitātē, lai paātrinātu savas dzīves radīšanu.
Taču tieši to pašu ik mirkli mēs radām šeit, atrodoties šajā realitātē, tikai šeit ir milzīga pretestība un viss notiek daudz lēnāk, līdz ar to viss materializējas arī daudz lēnāk un bieži vien pat nenotiek, jo esam jau ar citām domām nogalinājuši tās domas, ar kurām radījām ko skaistu.
Ēterim ir savi fizikas likumi un īpašības. Tas vienlaicīgi ir visur un zina visu, tas ietekmē visu no laika apstākļiem līdz pat kariem un mēs esam tie, kas caur šo ēteri nododam komandas Visumam - ko gribam piedzīvot un tas arī nāk. Tikai bieži vien mēs neticam, ka kaut kas var notikt un domājam, ka neesam pelnījuši un tas arī materializējas.
Mūsu energo lauks var būt neierobežoti liels, taču katram tas ir konkrēta lieluma un viss šis lauks ir piepildīts ar sapņiem, domām, emocijām, pagātnes atmiņām un visu ko citu. Tā visa ir aizņemtā vieta mūsu laukā - tas ir izmantots ēters, kurš ir kā iesaldēta nauda, ar kuru neko nevaram darīt. Tāpēc ir svarīgi iztīrīt veco no sevis, lai ienāktu jaunais.
Par šo tēmu var rakstīt bezgala daudz, jo tā pati ir bezgalīga, taču līdz ar to tā piedāvā bezgalīgas iespējas.
Šī enerģija brīvā formā spēj materializēties iekš jeb kā. Šo enerģiju brīvā formā mēs saņemam tikai no sava Augstākā “Es”. Taču viss cits nes kaut kādu informāciju. Cilvēki visu to, ko nes sev līdzi, daba savu un Visums savu informāciju nes sevī. Ir informācija, kura mums noder un ir informācija, kura mums nenoder, jo nav tai brīdi pa ceļam.
Jebkura enerģija ir informācija un tā nevar būt ne slikta, ne laba. Piemēram - kapos ir daudz nāves enerģijas un sēru, kas ir ļoti zemas vibrācijas, taču no tām barojās visādas būtnes, kuras mums palīdz pilnveidoties. Nāves enerģija palīdz kaut kam nomirt un aiziet. Daudzi cilvēki nes šādu informāciju sevī un tas pat spoguļojas uz āru. Daudzi izmanto skeletgalvas savos apģērbos un aksesuāros - un tas liecina par to, ka šim cilvēkam rezonē ar šo tēmu, ka viņā ir kaut kas, kam jāaiziet.
Vai Svētvietas, kuras nes mīlestības frekvenci, vai uguns vai vēja enerģiju.
It viss nes informāciju un enerģiju.
Taču mums visatbilstošākā un tīrākā enerģija nāk tieši no Gara un ne par velti Saules kalendārā pēc Ik enerģijas, kas ir Gars - nāk Akbal enerģija, kas ir neredzamā enerģija un informācija, un viss pārējais, ko mēs neredzam ap sevi.
Sanāk, ka jo vairāk mums ir tīra dievišķā informācija, jo vairāk mēs spējam šķīdināt veco informāciju un piepildīt atbrīvoto vietu ar ko gaišu un mīlestības pilnu.
Jo vairāk smalkās matērijas – ētera, jo vairāk mēs spējam radīt un ietekmēt savu realitāti.
Jēzus spēja operēt ar tādu apjomu enerģijas, ka spēja materializēt maizi, zivis un pašķirt ūdeni, jo viņš spēja operēt ar lielu daudzumu enerģijas un viņš nāca parādīt mums, ko mēs spējam sasniegt, ja apzināmies, ka esam Dieva bērni, kuri aug par Dieviem
Šis ēteris iet cauri visam, taču to var ietekmēt ar dažādiem materiāliem. Ēteri var novirzīt, var piesaistīt un padarīt rupjāku vai smalkāku ar dažādu tehnoloģiju palīdzību. Taču šobrīd uz Zemes tādu lietu ir pavisam maz, jo zinātnē un skolās, vārds Ēteris, ir aizliegts un ļoti reti to kaut kur piemin. Līdz ar to, reti kurš kaut ko par to zina vai saprot.
Pirms pavisam neilga laika - 1995.gadā, viens amerikāņu gaišredzīgs pāris, kurus sauc Krofti, atrada veidu, kā ietekmēt ēteri un kā to piesaistīt. Sieva redzēja, kas ģenerējās virs atomelektrostacijām un vīrs izmantoja senu informāciju un zināšanas, lai izveidotu pirmos orgonītus. Sieva redzēja, ka vīra taisītie Orgonīti ietekmē apkārtējās vides enerģijas.
Orgonīti ir pirmās ierīces, kuras darbība tiek regulēta un noteikta ar domu spēku, un pats instruments piesaista un aktivizē enerģijas plūsmu, kura tiek piesātināta ar konkrētu informāciju, kura ielikta pašā orgonītā.
Orgonīts ir no materiāla, kurš akumulē ēteri un no materiāla, kurš vada ēteri un pastiprina to lakas, epoksīda sveķi un poliestera sveķi - visi akumulē ēteri. Taču jo caurspīdīgāks ir materiāls, jo vairāk tas caurvada šo ēteri.
Orgonīta galvenais procesors ir kristāls, jo tas pēc uzbūves ir izaudzis tādā kristāliskā formā, kura pastiprina jebkuru vibrāciju. Tās tāpēc, ka kristāls, kurš ir dzidrs, caurvada gaismu vai ēteri. Kristāls ir audzis pa plāniem slāņiem un katrs no slāņiem atstaro gaismu, un starp slāņiem tā tiek tā kā noķerta un akumulēta. Katra gludā virsma ir pārklāta ar plānu slāni ēteri un tad, kad gaisma pa to trāpa, ēteris sablīvējās un turpina ceļu jau daudz lielāks kūlis, kā līdz šim.
Ēterim vēl ir tāda īpašība, ka tas tiecās uz turieni, kur ir vislielākā ētera koncentrācija. Kristāls ir tas, kas iešūpina šo ēteri un pastiprina vai daudzkāršo, līdzīgi kā spogulis daudzkāršo gaismu.
Par spoguli parunāsim pie Etznab enerģijas, taču ticu, ka spoguļi vairo gaismu un pierādījums tam ir tas, ka nostājoties pretī spogulim, mēs redzam divus savus augumus un starp diviem spoguļiem bezgalīgi daudz ķermeņus, kuri katrs izstaro gaismu. Jo principā, neko citu, kā nelielu spektru gaismu, mēs neredzam.
Sanāk, ka gaisma vairojās un attēli, kurus mēs redzam ir tam pierādījums.
Kristālu ieliekot šķidrā materiālā, kurš sacietē un saraujas - tas rada spiedienu uz kristāla un padara to jūtīgāku uz vibrācijām, kuras kristāli pārvērš elektro impulsos.
Elektrība jau ir ļoti koncentrēta ētera plūsma.
Šie sveķi palīdz arī kristālam noturēt informāciju, noturēt to informāciju, kura ielikta viņam kā uzdevums pie radīšanas. Jo ilgāk informācija noturas orgonītā, jo ilgāk tas strādā.
Metāls vai metāli, akmeņi un dimanti - palīdz noturēt šo informāciju un pastiprināt šo plūsmu. Metāls labi vada elektrību un tā kā elektrība rodas no ētera, tad metāls labi vada arī ēteri. Metāls ir kā pastiprinātājs un frekvences pazeminātājs, līdz vajadzīgajai frekvencei.
Pašam kristālam ir ļoti smalka frekvence - tāda pati kā mūsu Garam, taču mūsu šūnām ir daudz zemāka frekvence un metāls ir tas, kas palīdz pazemināt šo vibrāciju, plus metāls caurspīdīgas virsmas padara par spoguļvirsmām, un plānā slānī tas vibrē ļoti augstā frekvencē.
Vēl arī ģeometrija ietekmē ēteri, jo visas ģeometrijas ir kā atstarotāji un lēcas, un darbojās tieši tāpat, kā atstarotāji un lēcas.
Ģeometrija ir tā, kas var koncentrēt un novirzīt enerģiju. Piemēram - piramīda ir forma, kurā gaisma atkārtojās daudzkārt un tad no kosmosa nonāk zemē vai no Zemes - kosmosā. Līdz ar to enerģija koncentrējas un akumulējās ģeometrijās, jo ēterim garš ceļš jāpavada caur šo ģeometriju un tas paspēj uzņemt informāciju, paātrināties un iekustināt mūsu vidē enerģijas plūsmu, kuru varam izmantot kā radošo materiālu.
Šie instrumenti ir diezgan efektīvi un esam pārliecināti, ka kristāli, kuri jau šobrīd ir datora un telefona vienā no galvenajām sastāvdaļām, un spoguļi, kuru mistika vēl nav izpētīta, taču daudzi to ir uzsākuši un informācija ir pieejama – ir nākotnes tehnoloģijas.
Un tātad - orgonīts spēj attīrīt vidi un pārvērst nevajadzīgo izmantojamā enerģijā. Tas pastiprina mūsu domas un mūsu enerģētiku, tas pastiprina kanālu ar Augstāko "Es". Tas modina mūsos mūsu patieso būtību un ver vaļā apslēpto potenciālu.
Orgonīts nav nekas neparasts no skata, taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Tas ir vienlaicīgi kā ventilātors vai kuģa dzenskrūve, kura dzen ūdeni vai gaisu griežoties. Tā orgonīts kustina un griež ēteri sev visapkārt.
Tas ir kā printeris, kurš elektronisku tekstu pārvērš materiālā. Orgonīts mūsu domas sadarbībā ar Visumu - pārvērš materiālās lietās.
Tā ka orgonīti operē ar ēteri un ēteris ir Visuma saziņas līdzeklis, un visa būvmateriāls, tad caur to var viegli sazināties ar Eņģeļiem, Garu, citiem cilvēkiem un vietām. Tā ir ierīce, kura var paveikt ļoti daudz no tā, ko var paveikt ar ēteri. Tā spēj radīt un paātrināt šos procesus.
Ieliekot domformu šajos instrumentos - domforma paātrināti piepildās ar enerģiju un spēj ātrāk materializēties.
Un šeit arī šodien apstāsimies . Ja ziniet Jūs kādu iespēju, kā pārvietot un kustināt enerģiju, domas vai zināt, kā materializēt priekšmetus vai situācijas, tad padalieties ar mums savā pieredzē vai kādā interesantā stāstā.
Lai Jauks šis dziļais un pārbagātais vakars..
Visuma laika un telpas radošā alķīmija