14.Aprīlis – 22.Septembris … Plutona retrograds Mežāzī
01.05.2014 … publicējusi Sarah Varcashttp://spiritlibrary.com/sarah-varcas/14…
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
Pamanīt neīstumu sevī ...
Visā šinī aizvadītā mēneša intensivitātē Plutons mierīgi turējās 14 grādos Mežāzī, lai sāktu savu kārtējo retrograda gājienu. Daudzi zina, ka Plutons ir milzīgu transformāciju un tanī pat laikā arī nopietnu ciešanu planēta, un šinī patreizējā kvadrantā Plutons atgādinās mums, ka bieži vien izmaiņas, kurām mēs visvairāk pretojamies, var atbrīvot mūs – kā nekas cits. Problēma ir tanī, ka faktiski jau mēs nereti paši nevēlamies būt atbrīvoti – tā vietā priekšroku dodot sen pazīstamajai, ērtajai, aprobežotajai dzīvei, kura ir gan paredzama, gan kontrolējama – pat ja paredzamas ir vienīgi ciešanas, un kontrole ir tāds faktors, bez kura mēs būtu bijuši daudz labāk nodrošināti.
Iegriežoties retrogradā, planēta pievērš mūs savai iekšienei, savas būtības kodolam, lai identificētu kaut kādas komponentes, un atklātu, no kā mēs patiesībā esam taisīti. Šis Plutona retrogradais izgājiens pārbauda tos mūsu būtības aspektus, ar kuriem mēs sevi labprāt identificējam, taču kuri faktiski bieži vien izrādās tikai ērts aizsegs mūsu izmocītajai un cīniņos nodeldētajai identitātei. Pagriežoties atpakaļgaitā, Plutons rosina mūs pamanīt neīstumu sevī, kas rodas caur baiļpilnu pielāgošanos, un vēlmi būt pasargātam, nevis dabiskam un īstam. Tādejādi mēs tiekam daudz labāk sagatavoti atpazīt savu Patieso ES, kad tas atklāsies Gaismā.
Aizvadītā mēneša Kardinālā Krusta un aptumsumu pārbaudījums no abām pusēm iepazīstināja mūs ar striktu izvēli: izmainīties, vai arī grimt vēl dziļāk purvā, zem mūsu emociju, uzskatu, iedomu un izturēšanās pierastā sloga. Daudzi jutās iebiedēti, saskaroties ar izvēlēm, kurās tika prasīta bezierunu pakļaušanās. Tas nebija viegls laiks, bez šaubām. Taču – pat paši visniecīgākie pūliņi – atlaist veco un novalkāto perspektīvu, uzvedību vai uzskatus – tagad tiek sēti auglīgajā nākotnes augsnē, un iesakņojas tad – kad mēs runājam. Izmaiņas nevar būt tik milzīgas, lai dzīvi pārvērstu vienā acumirklī. Mūsdienu pasaulē, kur pārtika ir ātri pagatavojama [food is fast], internets savieno mūs visus reālā laikā, un pat "garīgais tirgus" ir pilns ar galvojumiem par to, ka varam kļūt bagāti un piepildīt savus sapņus vienā rāvienā – viegli ir pieņemt, ka – ja nu mums nesanāk pārveidot savu dzīvi uzreiz acumirklī, tad esam kļūdījušies, vai vismaz kaut ko palaiduši garām. Bet tas tā nav, un nākamajos mēnešos Plutons mudinās mūs apzināties – cik ļoti dziļas transformācijas mums nepieciešamas, lai īstenotos paliekošas izmaiņas, un cik daudz laika ir vajadzīgs, lai tas varētu notikt.
Prāta un emociju ieradumi ir ietekmīgi spēki mūsu dzīvē. Kad patreiz notiekošais aizskar pagātni – mums ļoti viegli ir iekļūt enerģiju virpulī, kurš izsūks mūs, pašiem mums to pat neapzinoties. Un tā iemesla dēļ, ka esam šinī virpulī bijuši jau tik daudz reižu agrāk, tas viss izliekas tik reāls un patiess: šeit mēs nonākam tanīs pašās vecajās situācijās, sajūtam tās pašas emocijas, kuras mūs velk uz leju tad, kad mums patiesībā būtu jāpaliek stabiliem un centrētiem. Un jo vairāk mēs ienīstam šo situāciju, jo mēs tāpat zinam, un dīvainā kārtā esam jau pieraduši, ka dzīve acīmredzot ”apkalpo pie cita galdiņa”. Tik bieži mēs skrienam žēloties, kad atkal nokļūstam tanī pašā vecajā situācijā, lai atkal saņemtu to pašu veco līdzjūtību, un ... lai atkal viss sāktos ... pa vecam. Kamēr visu laiku cita mūsu būtības daļa vēlētos mainīties un iet tālāk.
Vai ne? Ja jau mēs patiešām būtu vēlējušies izmainīties un iet tālāk – mēs taču noteikti pārstātu darīt tās pašas lietas atkal un atkal. Mēs taču reaģētu savādāk – ne tik iesaistīti, ne tik atbalstu meklējoši, kā tikām rīkojušies miljoniem reižu iepriekš, mēs taču nemeklētu palīdzību, ja domātu, ka tā nepieciešama, bet gan sameklētu CITU veidu situācijas risināšanai, ... nu protams! Jūs taču esat vienisprātis, vai ne!? Bet tik un tā ... bieži mēs nebūt tā nedarām. Ieradums ir gluži cilvēciska īpašība, it sevišķi, ja nonākam pie emocionāliem paterniem. Pārvaldīt savu emocionālo lauku ar vērību un gudrību – tas ir viens no vislielākajiem izaicinājumiem, un arī viens no vislielākajiem sasniegumiem cilvēka pastāvēšanas laikā.
Tādēļ – mums ir paveicies, ka Plutons ir mūsu sabiedrotais tieši tagad, jo tas atmasko jebkuru sānsoli, lai parādītu mums patieso mūsu problēmu avotu: mēs identificējam sevi ar šīm problēmām, jo mēs esam tanīs investējuši savu enerģiju. Tātad atteikšanās no šīm problēmām nozīmētu atteikšanos no kādas sevis paša daļiņas. Kurš gan ko tādu pie pilna prāta būtu spējīgs izdarīt!? Patiesībā MUMS IR NEPIECIEŠAMAS MŪSU PROBLĒMAS, lai viņas mums atklātu – kas mēs esam. Bez viņām mēs būtu pazuduši. No vienas puses – viņas baro mūsu ego, kad mēs to izvēlamies, bet no otras puses – par spīti sāpēm, viņas parāda mums mūsu identitāti, kuru mēs varam lietot, lai vadītos savā ceļā pa šo pasauli sev visapkārt.
Vai esat kādreiz saņēmuši kritiku no kāda, kas jums dārgs? Sāpīgi, vai ne!? Jo jūs bijāt savu enerģiju ieguldījuši tanī cilvēkā, kurš bija labās domās par jums. Kad šīs domas izmainās – tas izsauc pamatīgu iekšēju satricinājumu. Salīdzinājumam iedomājieties situāciju, kad saņēmāt kritiku no tāda cilvēka, kurš jums nav ne cik tuvs – pārdzīvojuma intensitāte ne tuvu nebija tāda, kā pirmajā gadījumā. Šo gadījumu pavisam viegli bija norakstīt vai vispār palaist gar ausīm, jo šis viedoklis nebija svarīgs mūsu pašapziņai. Mūsu problēmas daudzējādā ziņā ir līdzīgas šai. Mēs varam sadurties ar to, ka tas, kas vienam cilvēkam var būt milzu problēma – mums sagādā tikai nelielu uzplaiksnījumu, jo mēs nekad iepriekš neesam savu enerģiju ieguldījuši šādā pieredzē. Un gluži tāpat – arī tas, kas tikai nelielu apjukumu varētu izsaukt citiem – mums var izlikties par pasaules galu, jo tas ir skāris kādu vietu mūsu psihē, kur mēs bijām enerģiju ieguldījuši lietās, kurām, mūsuprāt, jāpastāv/jānotiek noteiktā veidā.
Nākamajos mēnešos Plutons mums parādīs – kur mēs nenozīmīgu uzplaiksnījumu pārvēršam par milzīgu katastrofu, un izmisīgi ķeramies pie katra salmiņa, cenšoties atgriezt kontroli savās rokās. Par laimi tas mums parādīs arī daudz gudrāku veidu, kā lietas kārtot, neinvestējot savu enerģiju un savu identitāti savās sāpēs, bet tā vietā – izdarīt daudz spēcīgāku izvēli, paceļoties pāri sīkajām ego interesēm, un aptverot no visas savas Sirds daudz dziļāku motivāciju visam, kas notiek un ir, un esot pilnībā DZĪVS, un pilnībā APZINĀTS, lai kas arī nenotiktu. Kad mēs tā darīsim – sāpes pašas par sevi var izzust, un mēs varēsim sākt dzīvot – daudz brīvāk, daudz dabiskāk, un ... jā ... daudz DZĪVĀK, kā jebkad agrāk. Tiesa gan, tas prasīs laiku, jo tas ir process, bet izmaiņas var notikt ikkatru brīdi, un ar Plutonu sadarbībā – mums jābūt ikkatru brīdi gataviem transformēties, ja, protams, ļaujam, lai tas tā notiek.
Sarah Varcas
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5350218