ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Dienas doma

http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

10. jūnijs
Tu padari dzīvi sev daudz par grūtu.
Piemēram, tu ierodies Mani apciemot. Tev jāpārvar garš ceļš, kamēr tu nonāc pie Manis Indijā.
Bet tā vietā, lai atpūstos, uzņemtu un uzpildītu Manu enerģiju, tu bez pārtraukuma sevi nomoki.
Daršanā tu gribi iegūt labu vietu. Tu gribi, lai paņemu vēstuli, ko Man sniedz. Tu gribi, lai tevi uzlūkoju - un ceri, ka tev uzsmaidīšu. Tu gribi interviju. Tu gribi Man būt tuvu.
Tu gribi, tu gribi, tu gribi - tu gribi sev dzīvi padarīt grūtu.
Tu dusmojies, ka viss nenotiek pēc tava prāta. Tev liekas, it kā Man būtu "totāla vara".
Man ir pilnīgas mīlestības pilnīga vara.
Taču nesagādā sev grūtības. Ļauj Man darīt.
Tu savā attīstībā esi ticis tik tālu tāpēc, ka ES tevi vadīju un aizsargāju, lai gan tu to nepamanīji.
Neskaitāmas reizes ES esmu parādījis, ka ES labāk par tevi zinu, kas tev ir vajadzīgs - tikai tu to bieži neesi pamanījis.
Mana mīlestība ir tas granīta pamats, uz kura tu vari būvēt. Mana vara ir tavs patvērums.
Tāpēc: nāc pie Manis un pirmo reizi savā mūžā mācies pareizi pavadīt brīvdienas. Laidies vaļā.
Visu atstāj Man. Paturi prātā, ka viss, kas notiek - šeit vai jebkur citur - ir tikai vislabākais tev.
Nedomā: "Patiesībā es to citādi biju priekšstatījis." Drīzāk saki: "Ir tā. Es biju priekšstatījis savādāk, bet acīmredzot Dievs izpilda tieši tādu manu vēlēšanos, ko es vēl nepavisam neapzinājos. Kāda neticama pretimnākšana un rūpes no Viņa puses."
Tici Man, visā tavā dzīvē ir patiešām tā: Dievs ir tavs pilnīgākais draugs un kalps. Tāpēc tu vari atslābināties, atlaisties vaļā no visa un ļaut Viņam sevi nest cauri dzīvei.
Pavisam viegli kā spalvu Dieva rokā.

11. jūnijs         
Slimību, nabadzību, bēdas bieži ir ļoti grūti panest. Tomēr ar savām negatīvajām sekām tas viss nekad nav tik sāpīgs un ilgstošs kā nezināšana.
Nezināšana ir visšausmīgākā slimība, kas cilvēkam var būt.
Viduslaikos alķīmiķi meklēja akmeni, kuram pieskaroties parastu metālu varētu pārvērst zeltā. Tie bija gudri un izglītoti ļaudis, tomēr nekā neatrada.
Nezinātājs liekas atradis akmeni ar pretēju ietekmi. Tā vietā, lai visu pārvērstu zeltā, viņš visu pārvērš svinā. Nezinātāja traģika ir šāda: viss, kam viņš pieskaras, agrāk vai vēlāk kļūst smags, truls un drūms - jā, indīgs kā smagais svins!
Cik cilvēku tikai un vienīgi savas nezināšanas dēļ ieskrien nelaimē! Cik daudzi saka: "Ak, ja es to būtu zinājis iepriekš!"
Bet: Vai tu patiešām gribēji zināt? Vai tu patiešām meklēji zināšanu?
Padomā par to, ka galvenā starpība starp sofistiem, kas domāja, ka zina, un Sokrātu, kas zināja, bija tā, ka Sokrāts arvien uzsvēra: "Es zinu, ka nekā nezinu." Turpretim sofisti uzdevās par lieliem zinātājiem, taču sarunā ar Sokrātu pierādīja, ka patiesībā viņi nekā nezināja. Kas lielās, kas bez kvalifikācijas domā, ka ir spējīgs pārredzēt veselu problēmu, gandrīz vienmēr ir, stingri ņemot, nezinātājs.
Turies tālu no šīs vissliktākās slimības. Priecājies par jebkuru, lai cik niecīgu, zināšanu. Savāc šīs drusciņas kā pērles un tādējādi - drusciņu pa drusciņai - atbrīvojies no šī sliktā cietuma.