|
Senie latvieši piešķīruši zināmu nozīmi skaitļiem.
Tautas ticējumos atrodami varianti, kuros saglabājusies skaitīšana uz priekšu
(1-9) un atpakaļ (9-1), proti: 1-2-3-4-5-6-7-8-9-9-8-7-6-5-4-3-2-1. Tomēr
lielākā skaitā pierakstīti teksti, kuros jāskaita tikai no 9 līdz 1.
Pret kārpām vecā mēnesī jāskaita šādi:
9-8-7-6-5-4-3-2-1-neviena. Tā jādara trīs reizes un jāsaka: "Lai iznīkst kā
vecais Mēness.” Kārpu nodzīšanas vārdos skaitīšana no 9 līdz 1 ir pielīdzināta
Mēness iznīkšanai jeb dilšanai, tādejādi buramvārdos ar dziestošā Mēness
analoģijas palīdzību mēģina izārstēt (iznīcināt kā vecu Mēnesi) kādu cilvēka vai
dzīvnieka slimību. Skaitli 9 šeit var uzskatīt par laiku, kurā Mēness
izdilst.
Vēlāk, kristietības ietekmē, skaitli 9 buramvārdos
bieži aizstāj skaitlis 7.
Skaitīšanas paņēmiens latviešu buramvārdos, skaitot
no 1 līdz 9, lietots slimības vai kaites progresa izsekošanai, briedināšanai, un
tad tiek novilkta robeža, pēc kuras turpina ar atpakaļskaitīšanas metodi uz
analoģijas pamata. (Sandis Laime, "Svētā pazeme”.)
Zvaigžņu Andža brošūrā "Seno latviešu apvārdošanas un
burvības vārdi” (1930) lasām:
"No trejdeviņām vainām Dieva tā Dēla
un Dieva tā Svētā Gara. Kas pie tā akmeņa un pie tā koka piesitas,
9-8-7-6-5-4-3-2-1. Dievs Dēls, Svētais Gars, palīdzi man to cilvēku glābt un tās
sāpes atņemt. Mans Jēzus gāja jūrā, trīs rozes nesa rokā: to slimības rozi
iemeta jūrā, veselo atstāja pie sevis Marijai. Marija, Jēzus māte, palīdzi manīm
to cilvēku glābt un tās slimības atņemt. Iekš tā vārda Dieva tā Tēva, Dieva tā
Dēla, tā Svētā Gara. Āmen.
Vārdi domāti nezināmām
vainām.”
Brošūras pirmais izdevums "Mūsu senču vārdošana un
burvības” izdots 1910. gadā Ērgļos, 1930. gadā izdevums papildināts.
Skaitļu maģijas lietās
ieskatījās
Arnis Kaspars
Maģiskais devītnieks
Arņa Kaspara publikācijā jau norādīts, ka senajiem
latviešiem maģiskais skaitlis bija 9, un tikai vēlāk, kristietības spiediena
rezultātā, dainās un vārdojumos parādās skaitlis 7 – kā Dieva pasaules radīšanas
septiņu dienu atspoguļojums. Skaitlim 7 laikam gan nav nekāda sakara ar
burvestībām un maģiju, ko nebūt nevar teikt par skaitli 9 – šis skaitlis tiešām
ir maģisks, un skaitlis 3, otrs latviešu mitoloģijā visbiežāk sastopamais, ir
tikai maģiskā devītnieka atvasinājums jeb sastāvdaļa.
Skaitļa 9 maģiskums ir ietverts ļoti daudzās latvju
dainās, turklāt pieminēts parasti tiek nevis viens, bet trīs devītnieki vārdā
"trejdeviņi” (Trejdeviņas saules lēca…, Aiz trejdeviņām zemēm… utt.). Varam
diezgan droši pieņemt, ka par sātana skaitli uzskatītā skaitļu kombinācija 666
patiesībā ir jau senlatviešiem zināmais maģiskais skaitlis 999, uz kuru kāds
paskatījies no otras puses.
Un tagad ņemiet rokā kalkulatoru vai papīru –
paspēlēsimies ar skaitli 9, un jūs atzīsiet, ka darbošanās ar to vienkāršas
aritmētiskas darbības pārvērš par maģisku rituālu, jo, lai ko jūs darītu, lai
kādā virzienā dotos, jūs vienmēr atgriezīsimies izejas punktā, maģiskajā visa
pirmsākumā – pie cipara 9!
Vispirms pareizināsim 9 ar citiem skaitļiem, no 2
līdz 9. Lai kādu iznākumu mēs iegūtu šīs aritmētiskās darbības rezultātā,
iznākuma ciparu summa vienmēr dod skaitli 9. Piemēram, 2 x 9 = 18, 1 + 8 = 9;
vai 5 x 9 = 45, 4 + 5 = 9; vai 9 x 9 = 81, 8 + 1 = 9; utt.
Tagad pamēģināsim no skaitļa 9 veidot ģeometrisko
progresiju, dubultojot katru nākamo rezultātu – un atkal, kamēr saskaitāmie ir
divciparu skaitļi, iznākuma summa veido skaitli 9. Tātad: 9 + 9 = 18 (1 + 8 =
9); 18 + 18 = 36 (3 + 6 = 9); 36 + 36 = 72 (7 + 2 = 9); 72 + 72 = 144 (1 + 4 + 4
= 9).
Būsiet jau pamanījuši, ka ik pa brīdim devītnieks
dubultojas vai pat trīskāršojas, iznākumu ciparu summai zināmu laiku veidojot
skaitli 18 vai 27, kura ciparus saskaitot, atkal iegūstam to pašu maģisko
devītnieku. Tātad: 144 + 144 = 288 (2 + 8 + 8 = 18, 1 + 8 = 9); 288 + 288 = 576
( 5 + 7 + 6 = 18, 1 + 8 = 9); tālāk iznākuma ciparu summa atkal kādu laiku veido
devītnieku: 576 + 576 = 1152 (1 + 1 + 5 + 2 = 9); 1152 + 1152 = 2304 (2 + 3 + 0
+ 4 = 9); un atkal pārejam uz iznākumu astoņpadsmit: 2304 + 2304 = 4608 (4 + 6 +
0 + 8 = 18, 1 + 8 = 9). Utt.
Tagad mēģināsim reizināt devītnieka reizrēķina
iznākumus (9 x 2 = 18 utt.) pašus ar sevi, un atkal nonāksim pie tā paša maģiskā
devītnieka: 18 x 18 = 324 (3 + 2 + 4 = 9); 27 x 27 = 729 (7 + 2 + 9 = 18, 1 + 8
= 9); 36 x 36 = 1296 (1 + 2 + 9 + 6 = 18, 1 + 8 = 9); 45 x 45 = 2025 (2 + 0 + 2
+ 5 = 9); 54 x 54 = 2916 (2 + 9 + 1 + 6 = 18, 1 + 8 = 9); 63 x 63 = 3969 (3 + 9
+ 6 + 9 = 27, 2 + 7 = 9); 72 x 72 = 5184 (5 + 1 + 8 + 4 = 18, 1 + 8 = 9); 81 x
81 = 6561 (6 + 5 + 6 + 1 = 18, 1 + 8 = 9).
Un tagad pamēģināsim, kā šī "devītnieka maģija”
darbojas ar ļoti lieliem skaitļiem, proti, pareizināsim pēdējo rezultātu (81 x
81 = 6561) pašu ar sevi, tātad, pārbaudīsim, vai pie devītnieka atgriezīsimies
arī ģeometriskā progresijā: 6561 x 6561 = 43046721 (4 + 3 + 0 + 4 + 6 + 7 + 2 +
1 = 27, 2 + 7 = 9).
Tiešām maģiski, vai ne? Tā varētu turpināt vēl un
vēl, kā spēlē, kas nekad nebeidzas. Lai ko jūs iesāktu, lai kādā virzienā dotos
matemātiskās darbībās ar skaitli 9, iznākums jūs vienmēr novedīs atpakaļ
pirmsākumā – pie sākotnējā skaitļa. Kā čūska, kas ierijusi pati savu asti,
izveidojot bezgalību – kaut ko tādu, kam nav ne sākuma, ne beigu.
Varbūt te slēpjas pasaules uzbūves formula?
Guntis Feldmanis
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9466729
|