Marks Govēns 
Psiholoģiskā operācija 
"NAUDA" 
Kā maldu mācība par naudu ir aizvietojusi patiesu 
izpratni par vērtībām 
Maldu mācības par naudu primitīvi 
tautoloģiskā* uzbūve 
1. Solis. Radīt cilvēkiem ticējumu sistēmu, saskaņā 
ar kuru pakalpojumu un preču vērtība var tikt pārvērsta patvaļīgi izraudzītos 
objektos vai pat tikai simbolos, no kuriem darījuma laikā pircējs atsakās un 
pārdevējs pieņem tā, it kā starp abiem būtu notikusi reālas vērtības apmaiņa, 
kaut patiesībā noticis tikai darījuma pieraksts (grāmatojums) bankas vai citā 
kontā. Ticējumu sistēmas nolūks ir radīt šķietamību, ka naudas simbols ir 
vērtība pati par sevi, kaut arī visa vērtība joprojām ir preces un pakalpojumi. 
Lai ilūziju nostiprinātu vēl vairāk, uzmanība tiek novērsta no fakta, ka pagātnē 
VISIEM pircējiem bija pirmkārt jāatsakās no reālām vērtībām, lai iegūtu naudu, 
un tā vietā nauda tiek pasniegta kā balva, kā maģisks objekts, kurš sniedz 
neaprakstāmas bagātības. Balva ir guvums, kas pārsniedz ieguldījumu, taču nauda 
labākajā gadījumā ir solījums saņemt to, kas iepriekš atdots. 
2. solis. Izveidot naudas tirgu. Kad cilvēki ir 
pieradināti pie maldiem, ka nauda "ir" vērtība pati par sevi, tad pieņemamas 
kļūst arī aizņemšanās, īres, naudas pārdošanas un pirkšanas koncepcijas, kā arī 
tas, ka naudai "jāapgrozās" neatkarīgi no vērtībām un bez samērības ar tām. Tas 
ir, cilvēki izveido naudas tirgus. 
3. Solis. Racionāli attaisnot procentu maksāšanu. Tas 
rada neizsmeļamu pieprasījumu pēc naudas, kas nav atkarīgs no pieprasījuma pēc 
mantiskajām vērtībām, un izveido parādu koncentrācijas mehānismu, kad vairākums 
ir parādā mazākumam. 
4. Solis. Piespiest valsti akceptēt naudu kā pašu 
galveno preci. Piespiest valsti akceptēt naudu kā likumīgo maksāšanas līdzekli, 
ar likuma spēku padarot to par visu parādu, jo īpaši jau valsts parāda, nomaksas 
līdzekli. 
Psiholoģiskās operācijas shematisks 
kopsavilkums 
Veselīgā parādzīmju sistēmā materiālo vērtību 
nosacītā vērtība tiek mērīta ar abstraktu mērvienību. Sistēma tiek sagrozīta, 
iztēlojot, ka naudas uzkrāšana ir pašmērķis un nauda ir vērtība pati par sevi. 
Patiesībā nauda ir vienkārši parādzīme par vērtībām, kuras iepriekš atdotas. 
Ilūziju vēl vairāk nostiprina "naudas tirgus" ar "naudas cirkulāciju"; patiesībā 
nauda nav nekas vairāk kā tikai vērtības apzīmējums. Procentu likmes nodrošina 
naudas pieprasījumu, kas ir neatkarīgs un nav samērojams ar nepieciešamību pēc 
precēm, un veido sistēmu, kurā vairākums ir parādā mazākumam. Visbeidzot, dižo 
ilūziju iemūžina valsts, ieceļot naudu par likumīgo maksāšanas līdzekli visu 
veidu parādiem un tā iztēlojot par visu preču preci. 
Procentu likmes - viltus naudas 
ilūzijas vājais punkts 
Procentu likmju loma naudas ilūzijā ir skaidra: 
procentu likmju dēļ naudas daudzums apgrozībā ir ierobežots, un tāpēc nauda ir 
ierobežoti pieejama. Vēl vienkāršāk nevar izteikties. Ja procentu sistēmas 
likumīgums tiek atmaskots, visa ilūzija izgaist. 
Matemātiskais pierādījums procentu likmju sistēmas 
nestabilitātei noved pie pierādījuma, ka uz procentiem balstīti darījumi 
noteikti un sistemātiski mainīs naudas vienības izmaksu attiecībā pret preču 
vērtību neierobežota pieauguma virzienā, tādējādi tiek sistemātiski grauta arī 
vienīgā loģiski sakarīgā naudas funkcija, vērtības mēra funkcija. 
Pēdējais trieciens naudas ilūzijai ir apskaidrība, ka 
nauda nevar "BŪT" par vērtību kaut vai tāpēc vien, ka naudai nepiemīt preču un 
pakalpojumu fiziskās īpašības. Viena lieta ir apzīmēt kaut ko, bet pavisam cita 
ir būt pašai apzīmētajai lietai. Tādējādi, nauda var pildīt tikai vienu loģiski 
pamatojamu funkciju, proti - kalpot par vērtības mēru un grāmatojumu. Tāpēc 
naudas definīcijai ir jāpieturas pie mērījumu un stabilitātes matemātikas, kas 
savukārt loģiski izslēdz procentu likmju pielietošanu. 
Ja naudai ir loģiska jēga tikai kā vērtības 
grāmatojumam, tad tā nevar būt ierobežoti pieejama un tāpēc naudas pirkšanai, 
pārdošanai un aizdošanai nav nekādas jēgas un šīs koncepcijas var pastāvēt tikai 
naudas ilūzijas ietvaros, kura, kā jau mēs zinām, nevar būt nepatiesa. 
* tautoloģija -as, s.; parasti vsk.; loģ. 1. 
Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai 
pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem). (Avots: http://www.tezaurs.lv/sv/?w=tautolo%C4%A… 
http://www.draugiem.lv/blogs/?p=9664308