Fragments no topošās Elvitas
Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas
mācība”.
Spalīši medicīnas
skatījumā
Enterobioze
(Latīņu
val.: enterobiosis) ir invāzijas
slimība, ko ierosina spalītis, parazitējot cilvēka zarnās. Enterobiozei raksturīga kuņģa, zarnu un nervu
sistēmas darbības traucējumi. Mokošā nieze anālās atveres apvidū var būt par
cēloni bezmiegam, halucinācijām, bailēm, atmiņas vājumam
un neirastēnijai.
Spalīši garīgajā
skatījumā
Spalīši rodas,
ja cilvēks domās perina daudz niecīgas, cietsirdīgas intrigas, kas saistītas ar
darbu un darīšanu nobeigumu, kuras cilvēks mēģina slēpt. Šīs domas pat naktī
cilvēkam nedod mieru, jo, kad cilvēks nav aizņemts, viņš izdomā arvien jaunas un
cietsirdīgas intrigas. Spalīši nevar aiziet, pirms cilvēks neatbrīvo savu
cietsirdību. Kad cilvēks naktī savās domās perina jaunas intrigas, tad spalīšu
mātītes lien anālās atveres apvidū dēt olas, tādējādi izraisot iezi. Acīm
nesaskatāmās olas no pirkstiem iekļūst mutē, un sākas jauna parazīta
attīstība.
Bērniem spalīši rodas vecāku cietsirdīgo intrigu dēļ,
kas saistītas ar darbu un darīšanu nobeigumu. Bērns pārņem vecāku stresu, un
vecākiem spalīši var pat nerasties.
Cērmes medicīnas
skatījumā
Cērmes (Latīņu
val.: Ascaris) ir veltņtārpu tipa nematožu klases parazītiski
tārpi, kas ierosina askaridozi. Cilvēka organismā parazitē cilvēka cērmes
(Ascaris lurnbricoides). Tās ir 15—45 cm gari, iedzelteni, sārti vai tumšsarkani
tārpi. Tēviņi parasti mazāki par mātītēm. Ķermeņa pakaļējais gals tiem āķveidā
saliekts, mātītēm nosmailināts. Cērmes parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās
saturu un ar gļotādas epitēliju, retumis nokļūst arī citos orgānos, piemēram,
aknās, aizkuņģa dziedzerī, lielajos asinsvados. Vienas cērmes paaudzes
attīstības cikls, ieskaitot migrācijas laiku, ilgst 63—84 dienas. Šajā laikā
cērmes sasniedz dzimumgatavību. Ja attīstījušies abu dzimumu parazīti,
notiek apaugļošanās, un mātītes producē apaugļotās olas, pretējā
gadījumā olas izdalās neapaugļotas. Viena cērmes paaudze nodzīvo cilvēka
organismā 8—17 mēnešus. Pēc tam tās izdalās no organisma, it sevišķi pavasarī
un vasarā.
Cērmes garīgajā
skatījumā
Cērmes rodas,
ja cilvēkam ir nelabvēlīga un cietsirdīga attieksme pret sievišķīgiem darbiem
vai pret sieviešu dzīvi, kuru viņš mēģina noslēpt. Šāda attieksme rodas no tā,
ka cilvēks nenovērtē mīlestību un brīvību. Ja cilvēks atbrīvos savu slēpto
cietsirdību, cērmes pazudīs.
Bērnam cērmes rodas no vecāku cietsirdīgās attieksmes
pret sievišķīgiem darbiem vai pret sieviešu dzīvi.
Lentenis medicīnas
skatījumā
Lenteņi ir plakantārpu tipa parazītiskie tārpi ar
lentveida ķermeni. Vairāk nekā 1500 sugu parazitē noteiktu sugu dzīvniekos un
arī cilvēkā. Barības vielas no saimnieka organisma tie uzņem ar visu ķermeņa
virsmu. Lenteņa ķermenis sastāv no posmiem, kuru skaits atšķiras atkarībā no
sugas, parazīta vecuma un citiem faktoriem. Lentenis visbiežāk attīstās ar divu
vai vairāku saimnieku maiņu. Pieauguši lenteņi mitinās saimnieka zarnās, kāpuri
kāda starpsaimnieka ķermeņa dobumā vai audos un orgānos. Retumis viss lenteņa
attīstības cikls noris bez starpsaimnieka.
Lentenis piestiprinās tievās zarnas sieniņai un var
izaugt pat vairākus metrus garš.
Lentenis garīgajā
skatījumā
Lentenis rodas, ja cilvēkā ir slēpta cietsirdība par sīkumiem, kurus viņš
uzskata par milzīgu problēmu un arī citiem to pasniedz kā milzu problēmu,
neskatoties uz to, ka viņu vada vislabākie nodomi. Tie, kas uzķeras uz šī āķa,
kļūst tikpat cietsirdīgi, turklāt nopelna arī lenteni.
Bērnam lentenis rodas no vecāku slēptās cietsirdības
par sīkumiem, kurus viņš uzskata par milzīgu problēmu un arī citiem to pasniedz
kā milzu problēmu.
Autore: Elvita Rudzāte
http://domatajs.lv/parazitu-rasanas-zarnu-trakta-celoni/