| 
Fragments no topošās Elvitas Rudzātes 
grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.  
Vēdera sāpes medicīnas 
skatījumā  
Sāpes vēderā var būt jūtamas jebkurā apvidū, sākot no 
ribu loka līdz pat iegurnim. Vēdera dobumā atrodas vairāki orgāni – kuņģis, 
aknas, aizkuņģa dziedzeris un reproduktīvie orgāni, u.c.  
Vēdera sāpes var būt ļoti dažādas:  
 
Sāpes vēderā izraisa kāda orgāna iekaisums (piemēram, 
apendicīts, divertikulīts un kolīts), orgānu iestiepums un tūska (piemēram, 
zarnu darbības traucējumi, žultsvada aizsprostojums ar žultsakmeņiem, aknu 
hepatīts) vai asins apgādes traucējumi kādā orgānā. Izjūtot sāpes vēderā, 
cilvēki bieži uztraucas par apendicītu, žultsakmeņiem, čūlām, infekcijām un ar 
grūtniecību saistītām problēmām. Ne vienmēr vēdersāpju cēlonis rodams pašā 
vēderā. Sāpes vēderā var būt atstarotas no citiem attālākiem orgāniem, piemēram, 
to cēloņi var būt sirds trieka un pneimonija, vai problēmas iegurnī, 
cirksnī.  
Taču sāpes vēderā var parādīties arī bez iekaisuma, 
tūskas vai asins apgādes traucējumiem. To piemērs ir kairinātu zarnu sindroms. 
Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa vēdersāpes kairinātu zarnu sindroma gadījumā. 
Iespējams, ka tās rodas sakarā ar patoloģiskām zarnu muskuļu kustībām (piemēram, 
spazmām) vai pastiprinātas nervu jūtības dēļ. Sāpju sajūta ir atkarīga no 
psihosomatiskiem apstākļiem, iepriekšējās pieredzes un individuālā sāpju 
sliekšņa. Ir vairāki cēloņi un slimības, kas tiek saistītas ar sāpēm 
vēderā.  
Vēdera sāpes garīgajā 
skatījumā  
Gremošanas trakts sākas V čakras augstumā. Šis fakts 
liecina, ka dzīves priekšstati ir atkarīgi no attieksmes. Tāda pati, kāda ir 
attieksme pret dzīvi, ir arī attieksme pret ēdienu. Dzīvošana 
ar brīvu gribu nozīmē dzīvošanu bez piespiešanas stresa un veselu zarnu 
traktu. Ja cilvēks dzīvo, ņemot vērā  vajadzības, viņš var izmantot 
ēdienu savā labā tā, ka atkritumi nepaliek ķermenī. Tas, kurš dzīvo, ņemot vērā 
vēlmes, ievēro tikai savu labumu, un viņa zarnu trakts pastāvīgi ir aizdambēts. 
Šāds savtīguma vadīts cilvēks var kļūt akls.  
Gremošanas sistēma garīgajā izpratnē rāda iemantotās 
dzīves gudrības vai prātu, kā arī iegūšanu vispār. Vēlēšanās iegūt un tās 
realizēšana atšķiras ar īpašu apslēptību dzīvē un cilvēka ķermenī. Iedzīvošanās 
kāri ļoti grūti noturēt līdzsvarā, tāpēc arī palielinās gremošanas trakta 
slimību skaits. Ēdiena izvadīšana cauri gremošanas orgāniem simboliski rāda, kā 
caur jums plūst dzīves gudrība. Vai nu jūs kaut ko apgūstat no dzīves gudrībām, 
vai izlaižat sev cauri patiesas dzīves vērtības neko nesapratuši. Devīgam, 
labestīgam un dzīvespriecīgam cilvēkam gremošanas trakts strādā nevainojami. 
Stresu māktam cilvēkam  gremošanas trakta slimības rāda, kāda ir tā saimnieka 
domu pasaule.  
Gremošanas trakta slimības vienmēr ir saistītas ar 
nepadarītajiem darbiem, bet visi nepadarītie darbi ir nelabojami saistīti ar 
cilvēkiem. Darba narkomānija jeb laimes meklēšana darbā liek jums strādāt. Pirms 
neesat to atbrīvojuši, jūsu vainas apziņa nedod Dvēselei mieru. Ar darbiem un 
darbošanos saistītā vainas apziņa ir noteikti saistīta ar gremošanas trakta 
slimībām.  
Mīlestība arvien vairāk pārvēršas par darbu, tāpēc 
pieaug gremošanas trakta slimību skaits. Gremošanas trakts rāda to domu 
kvalitāti, kas pavada darbu. Pienākums darbu sākt izraisa kuņģa slimības. 
Pienākums darbu pabeigt izraisa taisnās zarnas slimības. Pienākums nodarboties 
ar sīkumiem, lai gan gribētos ķerties pie lielām lietām, izraisa tievās zarnas 
slimības. Pienākums nodarboties ar nozīmīgiem jautājumiem, lai gan vajadzētu 
ķerties pie sīkiem darbiņiem izraisa resnās zarnas slimības. Jo lielāks pienākums, jo nopietnāka slimība. Citiem vārdiem 
sakot, jo vairāk cilvēks sevi piespiež stāvēt pāri 
nepatīkamajam pienākumam, jo lielāka viņa iekšējā pretestība, vainas izjūta un 
piespiedu stāvoklis, kas savukārt izsauc ķermeņa saslimšanu.  
Gremošanas trakts saslimst, ja darbs tiek darīts 
darīšanas dēļ vai, ja vēlas uzlabot dzīvi ar darbu. Gremošanas trakts slimo, ja 
mēs nepareizā secībā apmierinām savas vajadzības. Lai dzīvotu kā 
cilvēks, vispirms jāapmierina garīgās vajadzības, tad 
dvēseliskās un pašās beigās fiziskās vajadzības. Domāšana par zemi, 
pasauli un savu lomu šajā nebeidzamajā pasaulē ir garīgā darbība. Mīlēšana ir 
dvēseliska darbība. Strādāšana ir laicīga darbība. Ja mēs neprotam apzināties 
zemapziņas zināšanas, tad nesaprotam šādas secības nepieciešamību un ļaujam 
saprātam apgriezt visu ar kājām gaisā. Rezultāts ir gremošanas trakta 
saslimšana. Gremošanas trakts šādi parāda, kā mēs attiecamies pret saviem 
darbiem un darīšanām. Kā un cik daudz esam atkarīgi no saviem darbiem un esam 
pieķērušies vēlmei ar darba palīdzību kaut ko 
iegūt. Gremošanas trakta vēzis rodas 
pieklājīgam cilvēkam, kurš publiski necīnīsies, bet cieš no apkārt notiekošās 
cīņas.  
Domāšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir garīgs darbs. 
Mīlēšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir sekss kā laicīgs darbs. Strādāšana kaut 
kā vai kāda iegūšanai ir verga darbs. Tas viss kopā ir sevis upurēšana savu 
vēlmju iegūšanas jeb mērķa vārdā. Cilvēks, kurš dzīvo mērķa 
vārdā, kļūst par darba vergu. Vergs ir piespiedu darītājs un cilvēks, 
kurš cieš no darīšanas. Tāpēc vergs neieredz darbu. Jo gudrāks ir vergs, jo 
vairāk viņš ienīst saimnieku, kas spiež darīt darbu. Iegūšanas vārdā dzīvojoša 
cilvēka gremošanas trakts iegūst slimību, kuras smagums ir salīdzināms ar 
iegūtās vērtības cenu pārnestā nozīmē.  
Vēdera dobuma orgānu stāvoklis pauž stāvokli jūsu 
darbā un darīšanās. Ievērojiet vārdus: nodarbošanās, darīšana un darbs. 
Nodarbošanās ir neierobežots jēdziens, kurā ietilpst visi darbi un darbības, bet 
vārdā darbs ietilpst ļoti maz nodarbošanās ar sevi. Tāpēc cilvēkam, kas arvien 
dara un strādā, ir slims gremošanas trakts.  
Vēdera dobuma kaites atrašanās 
vieta norāda jūsu problēmas iemesla atrašanās vietu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, tāpat kā cilvēkam ir 
Gars, Dvēsele un Ķermenis, tā viņam ir arī vēdera augšdaļa, vēdera vidusdaļa un 
vēdera lejasdaļa. Vēdera augšdaļas problēmas norāda uz 
problēmām garīgajās darīšanās. Vēdera vidusdaļas problēmas norāda uz problēmām 
dvēseliskajās darīšanās. Vēdera lejasdaļas problēmas norāda uz problēmām 
materiālajās darīšanās.  
Vēdera 
augšdaļa atbilst garīgajām 
darīšanām. Vēdera augšdaļā atrodas kuņģis, aknas, divpadsmitpirkstu zarna, 
šķērszarna un liesa.  
Jo lielāka ir jebkāda vecuma cilvēka vēlme, lai ar 
viņu kāds nodarbotos, jo lielākas ir viņa vēdera problēmas. Ja nevēlaties ar šo 
cilvēku nodarboties, tad vēdera problēmas ir arī jums. Citas iespējas nemaz nav, 
jo, ja jums spiež kaut ko darīt, jūs protestējat tādā vai 
citādā veidā, kas rada vēdera problēmas.  
Līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja pret jums izvirza 
prasības, tas nozīmē, ka jūs esat tāds pats. Lai jūs neciestu no kāda tiepšanās 
un prasības, lai ar viņu nodarbojas, atbrīvojiet savu vēlmi, lai ar mani kāds 
nodarbotos. Katram ir pašam jāstrādā ar sevi jeb jānodarbojas ar sevi nevis 
jāgaida, lai citi to dara viņa vietā. Cilvēks, kurš nodarbojas ar sevi, ir 
mierīgs, koncentrējies un veltījies savai darbībai, kas sniedz viņam 
apmierinājumu. Lielākā daļa nodarbojas ar kaut ko mērķtiecīgi, jo arī ar viņiem 
nodarbojas mērķtiecīgi, mācot viņiem kaut ko darīt. Šī 
darbība var bērnu interesēt, bet, ja tā nav viņa pirmā vajadzība, tā ir 
piespiedu situācija, un bērna vēdera augšdaļa sagādā raizes. 
 
Ja arvien domājat, kā atrisināt kādu problēmu,  
atrodat risinājumu, bet to nerealizējat, vēdera augšdaļa sāk sagādāt raizes. 
Laba doma ir iestrēgusi vēderā un rada lielas mokas. Tas nozīmē, ja jūs 
neiegūstat savu vēlmi, iegūstat ciešanas.  
Vēdera dobumu no iekšpuses klāj vēdera plēve. Tā ir 
kā noteikta cilvēka darbošanās joma, procesa noteikšanas vieta, zona, reģions, 
teritorija. Ja savu darbošanās jomu jāsāk aizsargājoties, vēdera plēve 
sasprindzinās. Ja rodas protests jeb pasīvs naids, tad jau rodas mazas sāpes. Ja 
pašaizsardzībai rodas vēlme uzbrukt, tad tā jau ir iziešana ārpus savas 
teritorijas robežām, kas tāpat kļūst redzama arī vēdera plēvē.  
Jo lielāka izaug vēlme būt par pasaules labotāju, jo 
lielākas izaug viņa vēdera augšdaļas problēmas. Cilvēkam, kurš vēlas tūlīt sākt 
demonstrēt savus sasniegumus, uzblīst vēdera augšdaļa. Tam, kurš var sevi droši 
saukt par kāda glābēju, vēdera augšdaļā jau ir noteikta medicīniski 
diagnosticējama slimība.  
Aizvainotas skumjas par to, ka mērķis nav sasniegts 
vai vienalga netiks sasniegts, uzkrājas vēdera augšdaļā esošajā mazajā tauku 
slānī, un tas sāk arī izspiest citus orgānus uz priekšu, aizmuguri vai sāniem – 
atbilstoši tam, kā cilvēks savās domās spiež citus. Atpalicējus – uz priekšu, 
priekšā skrējējus – atpakaļ un bezcerīgos – malā.  
Jo lielāka izaug cilvēka vēlme pierādīt, ka viņš visu 
dara pareizi un tāpēc nebaidās no citiem cilvēkiem, jo vairāk viņš patiesībā 
baidās, un jo lielāka kļūst viņa vēdera augšdaļa. Jo vairāk viņš cenšas sasniegt 
savu mērķi tikai garīgi, jo vairāk aug vēders. Cilvēkam, kurš  vēlas būt ļoti 
garīgs, pastāvīgi un katram gadījumam jābūt pašaizsardzības pozīcijās. Tas ir 
tas pats, kā pastāvīgi un katram gadījumam būt pilnam ar gaisu.  
Cilvēkam, kurš, nospiežot savas vajadzības, kļūst par 
piemēru, ir vislielākās vēdera augšdaļas problēmas. Ja viņš spiež sevi pastāvīgi 
būt priekšzīmīgam, tas nozīmē – pastāvīgi padara sevi par piemēru, viņam ir 
pastāvīgas vēdera augšdaļas problēmas.  
Jūsu skumjas un sevis žēlošana par to, ka nevarat ar 
savu labo izmainīt otru, rada šķidruma sakrāšanos jūsu vēdera augšdaļā. Cilvēka 
mainīšana ar domām nozīmē gāzu uzkrāšanos vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar 
vārdiem nozīmē šķidrumu sakrāšanos vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar darbiem 
nozīmē pārmērīgu audu augšanu vēdera augšdaļā.  
Tam, kurš vēlētos pierādīt savu ideju ar darbu, 
uzblīdusī vēdera augšdaļa rāda, cik spēcīgi cilvēks laužas. Turklāt viņš 
noteikti jūt, ka pret viņu neizturas taisnīgi, un viņam tiek darīts pāri. 
Centieni ar savu darbu izlauzties par pasaules labotāju rada neglīti izspiedušos 
vēdera augšdaļu, kas neļauj labi saliekties. Tā spiež cilvēku iztaisnoties un 
paskatīties uz pasauli no cita skatu punkta. Tas, kurš ir nepareizi sapratis 
mācību, kļūst par pasaules labotāju, un viņa vēdera augšdaļas slimībām 
pievienojas arī kuņģa saslimšana.  
Vissmagākā vēdera augšdaļas 
slimība ir vēzis, kas rāda, cik daudz šis cilvēks, mainot citus, ir 
cietis pats jeb – cik daudz viņš pats sev ir radījis bezjēdzīgu ciešanu, cik 
daudz viņš kā cilvēks ir palicis neattīstījies. Vēzis vēdera augšdaļā 
izveidojas, ja ir vēlme mainīt citus. Ja izrādās, ka mainīšanās nav izdevusies, 
ir kauns. Jo lielāks šāds kauns izaug, jo vairāk tas samazina vēderu. Tas, ka 
tiek zaudētas jebkādas cerības mainīt otru, var nozīmēt, ka taukaudi ir kļuvuši 
par smagā metāla blīvumam atbilstošu vēzi vēdera augšdaļā. Ja mērķa 
nesasniegšana ir cilvēka kā personības kauns, ir radies aizkuņģa dziedzera vēzis.  
Vēdera 
vidusdaļa – atbilst 
dvēseliskajām darīšanām. Vēdera vidusdaļas augšējā robeža ir jostasvieta. 
Apakšējā robeža ir vēdera apakšējā kroka. Vēdera vidusdaļā atrodas tikai tievā 
zarna un resnā zarna jeb simboliski māte un tēvs, kuru darbi un rīcība nosaka 
vēdera vidusdaļas veselību. Vēdera vidusdaļa izsaka cilvēka 
nodarbošanos atbilstoši dzimuma lomai. Domāšanas spēju jeb spēju 
nodarboties ar sevi viņš izmanto pretējā dzimuma padarīšanai par līdzīgu sev. Ja 
viņš to tikai vēlas jeb dara domās, viņa vēdera vidusdaļā sakrājas gāzes. Ja 
viņš dara to vārdos, viņa vēdera vidusdaļā sakrājas ūdens. Ja viņš dara to 
darbos, viņa vēdera vidusdaļā veidojas vēžveidīgs process. Vēlme padarīt visus 
vienādus vēlas padarīt sievietes par vīriešiem un sievišķību par 
vīrišķību.  
Vēdera 
lejasdaļa – atbilst 
materiālajām darīšanām. Vēdera lejasdaļā atrodas daži svarīgi orgāni: stigmas 
zarna, taisnā zarna, daļa dzimumorgānu un urīnpūslis. Tie ir orgāni, kas atrodas 
zemāk par vēdera apakšējo rievu. Vēdera lejasdaļa mums stāsta, cik nepieciešama 
cilvēkam ir viņa fiziskā dzīve un nodarbošanās ar sevi fiziskā līmenī jeb 
saistībā ar visām materiālās pasaules parādībām.    
Sigmas zarna 
vēsta – esi godīgs pret sevi 
un atzīsti pats sev izdarītās kļūdas, tad dzīve vai nāve tev nebūs 
problēma.  
Taisnā zarna 
stāsta – ja atzīsti sev savas 
kļūdas, saproti gan sākumu, gan beigas. Nekas nepaliek tevī. Viss iznāk ārā, tas 
nozīmē – izdodas.  
Dzimumorgāni 
stāsta – ja cilvēks nodarbojas 
ar sevi, viņš ir cilvēks un prot laicīgā līmenī radīt dievišķi pilnīgu radījumu 
– citu sev līdzīgu. Tas ir bērns. Vesels bērns ir cilvēka spēju radošā 
virsotne.  
Urīnpūslis 
stāsta – ja kāds kā cilvēks 
pielieto savas garīgas spējas praksē, viņa attīrīšanās procesi ir pilnvērtīgi. 
Urīnpūslis tad ir tikai ķermeņa mazgāšanai nepieciešamā ūdens izdalīšanās 
vieta.  
Jo materiālistiskāks ir cilvēks, jo lielākas ir viņa 
vēdera lejasdaļas problēmas.  
Jo lielāks ir vēders, jo vairāk tajā ir sakrājušies 
ar darba darīšanu saistītie nepadarītie domu darbi. Īpaši liels vēders rāda, ka 
cilvēks ir uzņēmies pārāk daudz citu cilvēku darāmā darba un netiek ar šī darba 
darīšanu galā, t.i., viņš nespēj tikt galā ar citu dzīves izdzīvošanu. Jo vairāk 
par to raizējas viņa Dvēsele, jo vairāk viņu moka liels vēders. Jo lielāka ir 
viņa neapmierinātība, ka viss ir nepadarīts (tas nozīmē, ka neviens cits nedara, 
un pats viņš nevar darīt), jo vairāk viņa vēders sāp. Nerealizēta vēlme garīgi, 
ar domām izdarīt citu darbu izveido lielu vēdera augšdaļu. Nerealizēta vēlme 
dvēseliski izdarīt citu darbu izveido lielu vēdera vidusdaļu. Nerealizēta vēlme 
fiziski izdarīt citu darbu ir ārēji maz pamanāma. Tā vairāk paliek kā iekšējais 
spiediens. Cilvēks, kurš sūdzas par nepadarītajiem darbiem un sliktajiem 
cilvēkiem, sūdzas arī par tikpat lielām raizēm savā vēderā.  
Vēdera augšdaļa saslimst no vēlmes padarīt  sevi un 
citus citādus. Vēdera vidusdaļa saslimst no vēlmes padarīt visus vienādus. 
Vēdera lejasdaļa saslimst no vēlmes atbrīvoties no visa, ko padarīt nav 
izdevies.  
Bruka – nereāla vēlēšanās, kas liek dusmoties, jo nav 
izpildāma. Vairums nereālo vēlmju attiecas uz ekonomikas sfēru, tāpēc bruka 
parasti ir vēdera lejasdaļā un brūču vietā pēc ievainojumiem.  
Autore: Elvita Rudzāte  
http://domatajs.lv/sapes-vedera/  |