Bija rīts, kad Dievs nostājās savu
divpatsmit bērnu priekšā, lai katru no tiem apveltītu ar cilvēku dzīves sēklu.
Viens pēc otra bērni izgāja priekšā, uzklausīja Tēvu un saņēma sev lemto
velti.
TEV. AUNS, es dodu savu sēklu pirmajam, un tev pieder gods to
iesēt. Tu varēsi sēt un sēt, un sēklas tev nepietrūks nekad. Tā vairosies tavās
rokās un un degs, un prasīsies iesēta tapt. Taču tev nebūs lemts ieraudzīt, kā
uzdīgs un izaugs stāds, jo tev nebūs laika, tev būs jāsēj. Tu būsi pirmais, kas
cilvēkiem nesīs manas idejas. Nav tava daļa šīs idejas pētīt vai uzturēt. Tava
dzīve – tā ir darbība, un vienīgā darbība, kuru no tevis gaidu, ir sava radošā
potenciāla nerimtīga un nesavtīga atdošana pasaulei.
Par tavu labo darbu es dodu tev neizsīkstošu paša
vērtības apziņu.
Auns atkāpās atpakaļ un ieņēma savu vietu.
TEV. VĒRSI, es dodu lielu spēku visam piešķirt veidu un formu,
iemiesot manu sēklu. Tavs darbs būs ļoti nozīmīgs, tas prasīs pacietību. Tas
būsi tu, kas pabeigs iesākto, kas gadās, lai sēkla nav iesēta velti. Tev
nepieder šaubas, tu nepārdomāsi pusceļā un nekad necentīsies novelt uz citu
pleciem to nastu, kas uzticēta tev.
Par to visu es dodu tev spēku. Izmanto to
gudri.
Un vērsis atkāpās savā vietā.
JUMS. DVĪŅI, es dodu jautājumus bez atbildēm. Viss, ko cilvēki
ikdienā redz sev apkārt, dzīve savā bezgalīgajā daudzveidībā un brīnišķīgajā
mainībā jūs saistīs tik ļoti, ka mūžīgā, urdošā vēlme izzināt spēs aptvert vien
esības redzamo daļu. Jūs nekad neuzzināsiet lietu slēpto būtību, bet jūsu
jauneklīgais, nerimtīgais prāts, jūs uzdotie jautājumi radīs pasaulei priekštatu
par nebeidzmo izziņas ceļu.
Zināšanas – tā ir mana velte jums.
Un Dvīņi atgriezās savā vietā.
TU. VĒZI, esi aicināts iemācīt cilvēkus just. Tu liksi tiem
smieties un raudāt, tu liksi tiem visu, ko tie redz un dzird, visu, kas mājo
viņu domās un sirdīs, pārdzīvot. Tas tevi darīs iekšēji piepildītu un emocionāli
bagātu.
Tev es dodu ģimeni. Tā ir velte tev, lai tu varētu
savu iekšējo bagātību dot un daudzkārt pavairot.
Un arī Vēzis ieņēma savu vietu.
TU. LAUVA, saņem uzdevumu visā spožumā demonstrēt pasaulei manis
radīto pilnību. Taču esi uzmanīgs. Lepojies, bet neaizmirsti, ka Radītājs esmu
es. Ja savā lepnībā tu to aizmirsīsi, cilvēki tevi nicinās. Darbs, ko tu saņem,
dos tev milzum daudz prieka, ja tu darīsi to godprātīgi.
Mana velte tev ir gods.
Un Lauva atkāpās savā vietā.
TEV. JAUNAVA, nāksies rūpēties par manis radīto bagātību. Rūpīgi
seko visam, ko ļaudis dara, kādas metodes lieto. Aizrādi cilvēkiem uz viņu
kļūdām, lai ar tavu palīdzību manis radītais iegūtu ar vien lielāku
pilnību.
Mana dāvana tev ir domas skaidrība. Tā palīdzēs tev
veikt manu uzdevumu.
Un arī Jaunava atkāpās savā vietā.
JUMS. SVARI, tiek piešķirta ārkārtīgi nozīmīga misija
nest ļaudīm sadarbības ideju. Lai cilvēki vienmēr atcerētos savus pienākumus
pret citiem, lai viņi iemācītos sadarboties un jebkuru savu rīcību spētu samērot
ar citu cilvēku viedokļiem. Es jūs vienmēr sūtīšu turp, kur būs domstarpības un
savstarpēja nesaprašanās.
Bet par savām nerimstošjām pūlēm jūs saņemsiet dāvanu
tāpat kā visi citi. Jums es došu mīlestību.
Arī Svari atkāpās savā vietā.
TU. SKORPION, saņem ļoti grūtu uzdevumu. Tev piemitīs spēja zināt
cilvēku prātus , bet tu nedrīksti izpaust to, ko būsi uzzinājis. Tev daudzkārt
būs ļoti sāpīgi, tu redzēsi cilvēka viss zemākos instinktus un sāpes novērsīsies
no manis, kaut iemesls tavām sāpēm nebūšu es, bet manas idejas profanācija. Un,
cīnos ar dzīvnieciskajiem instinktiem sevī, tu pazaudesi savu
ceļu.
Bet, kad tu beidzot atnāksi pie manis atpakaļ,
Skorpion, man būs visaugstākā velte tev, - un tā būs mērķa apziņa.
Un Skorpions atkāpās atpakaļ.
TEV.
STRĒLNIEK, es lūdzu likt
cilvēkiem smieties, jo viņi bieži nocietinās, manas idejas fanātiski tulkodami.
Caur smiekliem tev jādod cilvēkiem cerība, lai cerībā viņu acis pavērstos
atpakaļ pie manis. Tu pieskarsies daudzām dzīvēm, un pat tad, ja tas būs
īslaicīgi, tu uzzināsi to nemieru un šaubas, kas mājo katrā no
tām.
Tev, Strēlniek, es dodu neierobežotu pārpilnību,k lai
tava ietekme varētu izplatīties pietiekami plaši, iesniegties katrā vistumšākajā
stūrī un izgaismot to.
Un Strēlnieks atkāpās atpakaļ savā vietā.
NO TEVIS. MEŽĀZI, es
gaidu darbu, darbu un vēlreiz darbu. Tev jāiemāca cilvēki strādāt. Tavs uzdevums
nebūs viegls, tu jutīsi savos plecos visas cilvēka dienišķās rūpes, to nastu,
kas nav noliekama un ko var vienīgi nest.
Tavās rokās būs cilvēka atbildība. Tā ir mana dāvana
tev.
Un Mežāzis ieņēma savu vietu.
TEV,
ŪDENSVĪR, es dodu tev nākotnes
ideju, lai cilvēki varētu apjaust iespēju daudzveidību. Tev nāksies izbaudīt
vientulības sāpes, jo mīlestība nebūs domāta tev. Mīlestība ir pieķeršanās, bet
tavs uzdevums būs cits – tev jārada cilvēkiem jaunas iespējas.
Mana dāvana tev – tā ir brīvība. Bet tava brīvība būs
kalpot cilvēcei, lai kad šī nepieciešmība rastos.
Arī Ūdensvīrs atkāpās savā vietā.
JŪS. ZIVIS,saņemat visgrūtāko no uzdevumiem. Es lūgšu jūs savākt
visas cilvēka skumjas un atdot tās atpakaļ man. Jūs asaras kļūs manas asaras.
Skumjās, kuras jūs uzsūksiet sevi, protams, būs vainojams pats cilvēks, viņa
nespēja pareizi saprast manas idejas. Bet jūsu uzdevums, Zivis, ir ar savu
bezgalīgo līdzcietību tomēr vairot viņa apņēmību mēģināt vēlreiz.
Par šo, grūtāko no uzdevumiem, es došu jums dižāko no
balvām. Jūs būsiet vienīgās no maniem divpatsmit bērniem, kas sapratīs mani.
Taču šī balva patiešām būs vienīgi jums, jo jūsu centieni savu sapratni dot
cilvēkiem būs velti, jūs vienkārši neuzklausīs.
Un arī Zivis atkāpās atpakaļ savā vietā.
Un tad Dievs sacīja:
"Katram no jums tagad pieder daļa manas idejas. Jūs
nedrīkstat šo daļu kļūdaini identificēt ar visu ideju. Jūs nedrīkstat mainīties
ar šīm daļām savā starpā. Jo katrs no jums ir pabeigts, bet jūs to spēsiet
saprast vien tad, kad visi divpatsmit bērni būsiet vienoti. Un tikai tad katram
no jums atklāsies manas idejas pilnība."
http://www.astrologi.lv/blogi/kristaps-bankis/Raksti/518/ALEGORIJA-PAR-ZODIAKU/
|