Sveicināti!
Tiem, kam interesē tas, ko latvji dara pasaulē vai tas, kā pagātne pārtop mūsdienās, vai tas, kā top vikingu kuģis un ko vispār dara un kā strādā seno amatu pratēji.... jūs aicina ciemos Ķekavas bibliotēkā:
http://parkulturu.lv/raksti/tiksanas-ar-vikingu-kuga-saga-oseberg-buvniecibas-
Teksts lasāms arī piesaistnē
>>>|||<<<
Saule Gunta
Tālr.: 28846708
Tālā
Ziemeļu zemē dzīvoja ļaudis, sen dzīvoja. Zemes vidienē bija izauguši augsti un
auksti kalni. Tikai retais bija tik drosmīgs, ka dzīvoja aukstajos augstajos
kalnos. Gar zemes krastiem skalojās silta zilzila jūŗa. Ļaudīm daudz vieglāk
šķita uzbūvēt kuģus un doties jūŗā, lai sasniegtu kaimiņzemes vai zvejotu
zivis, nekā kāpt kalnos. Tā gāja laiks – ļaudis Ziemeļu zemē būvēja kuģus un
ceļoja jūŗā arvien tālāk. Un savos ceļojumos sastapa ne tikai zivis un citus
ūdens zvērus, bet arī pamanīja, ka gluži netālu ir citas zemes, kuŗās dzīvo
citādi ļaudis. Tie citādi runāja un citādi dziedāja, bet tālajiem Ziemeļu
ļaudīm jo tālāk, jo iepatikās ceļot citās zemēs. Un apmetuši loku savas zemes
ragam, viņi arvien biežāk iekuģoja rāmos līčos un rāmās jūŗās. Arī jūŗā, kuŗu
dēvēja par Aistu vai Baltijas jūŗu. Un no jūŗas pa upēm devās iekšā zemē. Te
varēja tālu iebraukt zemē - daudz tālāk
kā viņi savos Ziemeļu zemes līčos bija iespējuši. Viņu kuģi bija tik stipri un
vīri, kas tos airēja,tik spēcīgi, ka viņi spēja tikt tālu augšup pa upēm, pret
straumi.
Jau tālos
aizlaikos senie norvēģi ir ceļojuši uz seno baltu zemēm. Daži vēstures avoti
stāsta par kaŗošanu ar kuršiem vai varbūt ar zemgaļiem vai līviem, citi – par
miermīlīgākām nodarbēm. Par tirgošanos, piemēram. Gājis jau visādi. Un Latvijā
gana dažādi ir stāsti par vikingiem un viņu brīnumainajiem kuģiem. Pa Daugavu
tie visbiežak cēlušies augšup, jo pa to tie varējuši tālu aizbraukt.
Tāpat kā
katram cilvēkam, arī katram kuģim ir savs mūžs. Cits tiek vētrā un jūŗā to nones
dzelmē, cits peld ilgi un droši nes savus kuģotājus daudzos ceļojumos. Kad kuģi
savu mūžu godam nokalpojuši to izvilkuši krastā un aprakuši vai laiduši jūŗā
doties tik Dievam Odīnam zināmos ceļos. Tā daudzi kuģi zuduši jūŗas viļņos –
Jūŗas māte, kas tos auklējusi un sargājusi, kamēr tie bijuši ļaužu, dzīvnieku
un preču pilni, tos paņēmusi savās dziļajās skavās tad, kad tie vairs nespējuši
ļaudis vest. Tā daudzi kuģi zuduši. Un ilgu laiku par to, kādi tie bijuši, kādi
izskatījušies un kā būvēti, bijušas vien tālas nojausmas un nojautas. Bet reiz
kāds no senajiem kuģiem pēc ilgu gadu noslēpšanās, ticis no Jūras mātes atdots
ļaudīm. Viņi to kādā baltā dienā atraduši, izpētījuši un nolēmuši, ka tāds
kuģis būtu braucams vēl i mūsdienās un derīgs mūslaiku ļaudīm. Tad nu viņi
nēmušies kuģi ļoti cieši pētīt. Līdz sapratuši, kā tādu uzbūvēt atkal.
Mums liekas
kā pasakā būt uz tāda kuģa. Arī tālab, ka tajos kuģu stāstos vai „atmiņās”, ko
esam dzirdējuši vai lasījuši, ir vairāk romantikas un dēku pieskaņas, kā
šaušalu un baiguma. Bet izrādās, ka tā nemaz nav pasaka. Izrādās, tādi kuģi ne
tikai top atkal, bet arī peld. Jau ne reizi vien mēs esam Latvijā dzirdējuši
par atkaluzbūvētiem seno vikingu kuģiem, kuŗi peld mūsdienās. Tādi vikingu kuģi
ir Latvijā un Igaunijā, un citur - un viens tāds ir tagad arī pilsētā
Tonsbergā, Norvēģijas pilsētā netālu no Oslo. Saga Oseberg kuģis tas ir.
Un to
būvēšanas veids nav mainījies, vai, pareizāk sakot, apzināti ir saglabāts. Tas
būvēts un viņa sastāvdaļas un izrotājum zāģēti, griezti un grebti gluži tā, kā
to būtu darījuši senie zieeļu vīri pirms 1200 gadiem. Un arī latvieši ir
meistari kuģu būvēšanā un dažādu smalku amatniecības darbu pieprašanā.
Un kad nu
uzbūvē tādu kuģi, kas pirms tiem daudiem simtiem gadu ir uz Rīgas rāmo līci
peldējis un pa Daugavu cēlies tālāk, tad arī tā būvētājam rodās vēlme, būt tur,
kur viņa atkalceltais kuģis reiz bijis. Tā nu viņi būs klāt, Latvijā. Mēs,
Daugavas krastā mītošie šo iespēju vēlamies gan izmantot un aicināt kuģu
meistarus mūsu pulkā stāstīt kaut ko no tā, kā tāds kuģis uztapis.
2012.gada 5.oktobrī plkst. 18.00
Ķekavas bibliotēkā
ar stāstiem
par to, kā 21.gadsimtā top 8.gadsimta kuģis un ar citiem Ziemeļu stāstiem ciemos
kokgriezēji Juris Rudzītis (Latvija)
un Geirs Dalene (Geir Dalene,
Norvēģija) vikingu kuģa SAGA OSEBERG būvniecības līdzdalībnieki.