Ar skaitli 40 saistīti milzum daudz ticējumu un 
leģendu. Tam ir īpaša loma praktiski visās mūsu dzīves sfērās un reliģijās — 
sākot ar bērna dzimšanu un beidzot ar nāvi. Var pat teikt, ka tas ir pats 
sakrālākais skaitlis, kurš saistīts ar cilvēka ticību aizkapa dzīvei, ar 
numeroloģiju, arī ar dažādām bailēm. 
Sāksim ar to, ka sievietes grūtniecība ilgst 40 
nedēļas, tas ir ideāls laiks embrija attīstībai. Tātad mūsu dzīve sākas ar 
skaitli 40 — tas ir kā pabeigtības skaitlis, pilna cikla skaitlis, pēc kura nāk 
jauna dzimšana. Visdrīzāk — no šejienes radies ticējums, ka bērnu pēc 
dzimšanas nedrīkst citiem rādīt 40 dienas. Uzskata, ka šajā laikā bērns tikai 
adaptējas viņam jaunajā pasaulē, tāpēc ir mazāk aizsargāts. 
Ja uz to skatās no reliģijas viedokļa, tad tieši 
40-tajā dienā bija pieņemts kristīt jaundzimušo, bet līdz tam viņam nebija sava 
sargeņģeļa un dievišķas aizstāvības. 
Tiesa, mūsdienās maz kurš ievēro šo likumu, uzskatot 
to par māņticību, kaut gan, lai cik pārsteidzoši tas neliktos, bērnu noskaust 
šajā laikā ir visvieglāk. Vairums mūsdienu māmiņu ar lepnumu demonstrē savu 
jaundzimušo ne tikai radiem un paziņām, bet izliek viņa bildes sociālajos tīklos 
un pēc tam brīnās, kāpēc bērns slikti guļ un bieži raud bez redzamiem 
iemesliem. Ja šim ticējumam jau ir ap 100 gadu, vai nav vērts, ka tas nav 
balstīts tikai uz «dumju sieviešu» bailēm, bet gan uz daudz kā reālāka? Vai 
vērts riskēt ar bērna fizisko un morālo veselību tikai tāpēc, lai parādītu, ka 
esat moderna sieviete bez aizspriedumiem? Starp citu, rādīt svešiem bērnu 
neiesaka pat ārsti — pirmajās dzīves dienās mazulis ir ļoti uzņēmīgs pret 
visām infekcijām un negatīvām ietekmēm. 
Pareizticībā un citās reliģijās skaitlim 40 ir īpaša 
nozīme. Iespējams, līdz ar to arī šī skaitļa ietekme uz mūsu dzīvi ir tik liela. 
Lūk, paši pazīstamākie un zināmākie skaitļa 40 pieminēšanas gadījumi Bībelē, 
citās svētās grāmatās un baznīcas kanonos: 
40 dienas Jēzus Kristus pavadīja tuksnesī lūdzoties — 
tāpēc arī gavēnis ilgst 40 dienas. 
40 dienas ir no Kristus Augšāmcelšanās līdz 
Debesbraukšanas dienai. 
40 dienas ilga vispasaules plūdi. 
40 dienas Mozus vadīja tautu tuksnesī, pirms viņi 
ieguva savu Apsolīto zemi. 
40 dienas Mozus pavadīja Sinaja kalnā, pirms saņēma 
derības plāksnes, uz kurām bija rakstīti nāves grēki un citas atklāsmes. 
40 gadu vecumā atklāsme nāca pār pravieti 
Muhamedu. 
Islamā skaitlis 40 simbolizē nāvi, bet tajā pašā 
laikā arī samierināšanos. 
40 dienas ilgst dvēseles atrašanās šķīstītavā, tikai 
pēc tam tiek izlemts, kur tā dodas tālāk — uz elli vai paradīzi, tāpēc arī 
atzīmē 40-to miršanas dienu. Tas saistīts ar kristīgo ticību, ar to, ka Jēzus 40 
dienas pēc Augšāmcelšanās devās uz Debesīm jaunai dzīvei. Tā arī cilvēka dvēsele 
pēc 40 dienām iegūst mūžīgo mieru vai ciešanas. 
40 dienas pēc nāves cilvēka dvēsele var atgriezties 
uz zemes, lai atvadītos no savas zemes dzīves, no saviem tuvajiem. Tieši tāpēc 
šajā laikā cilvēka dvēsele var citiem parādīties dažādos veidos, piemēram, 
putniņa veidā, kurš atlido pie palodzes vai balkona. Pēc 40 dienām kaut kas 
līdzīgs var arī nenotikt, kaut gan mēdz būt gadījumi, kad dvēsele pat pēc 
vairākiem mēnešiem atgriežas līdzīgā veidā uz zemes, lai atvadītos, ja kāds no 
tuviem cilvēkiem tikko uzzinājis par viņa nāvi vai arī kādam draud 
briesmas. 
Inku tempļos attēlotai saulei bija 40 staru. 
40 dienas ilga karantīna mēra laikā, 40 dienas kuģus, 
kuri ieradās valstīs, kur plosās mēris, neielaida pilsētas ostās. 
40 kolonnas bija senajiem pagānu tempļiem dažādās 
pasaules vietās. 
Bizantijas tempļa kupolam Konstantinopolē bija 40 
«gaisa» logi. 
40 gadus valdīja jūdu ķēniņš Dāvids. 
Uz 40 dienām Ēģiptē «pazuda» Ozīriss — līdzīgi visiem 
dzīvajiem, viņš «nomira» un pēc 40 dienām atdzima no jauna. 
Senajā Babilonijā uz 40 dienām no 
debesīm pazuda Plejādes (zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā), un šajā periodā sākās 
vētru, lietus un tumsas laiks, kad valdīja viss ļaunais. Uzskata, ka tieši no šī laika nāk negatīvā attieksme 
pret skaitli 40 — to sāka attiecināt uz nāvi, nelaimi un bēdām. Bet Babilonijā 
pēc tam, kad Plejādes atgriezās debesīs, iestājās svētku periods — tam par godu 
sadedzināja 40 niedres, vienu par katru nelaimīgo dienu. Uzskatīja, ka tā sadeg 
visas nelaimes un to sekas. 
Numeroloģijā skaitlis 40 saistīts ar dažāda veida 
aizliegumiem un ierobežojumiem. Šis ir skaitlis, kas piešķir citu jēgu, kas 
samierināšanos saista ar darbību. Tieši tāpēc cilvēks 4 un 40 gados maina savas 
dzīves vērtību koordināšu asi, pāriet jaunā līmenī, samierinās vai ir spiests 
samierināties ar to, ka eksistē spēki, kas nav viņa varā. 
Četru gadu vecumā bērns sastopas ar aizliegumiem, 
kuri nāk no pieaugušajiem, viņš biežāk sāk kontaktēties ar sabiedrību, ko bieži 
pavada garīgi satricinājumi. 
Cilvēks, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu, pāriet 
apdzišanas stadijā, neskatoties uz to, ka daudzi apgalvo, ka 40 gados dzīve 
tikai sākas. Organisms, neatkarīgi no cilvēka, ieslēdz novecošanas programmu, 
visi procesi palēninās, sievietēm kļūst problemātiskāka un sāpīgāka bērnu 
dzemdēšana, jo organisms ar to nav rēķinājies. 
40-mit gados paplašinās apziņa, cilvēks rod citu 
jēgu savai pagājušai dzīvei, savai rīcībai. Šajā vecumā tiek izdarīti 
secinājumi, daudzi cenšas mainīt eksistences formu, jo viņus sāk pārņemt bailes 
pirms neizbēgamā. Tāpēc arī seko pusmūža krīze, kura sākas 40 gadu vecumā. 
Cilvēku pārņem bailes, ka var kaut ko nepaspēt, kaut ko palaist garām, tāpēc 
daudzi krasi maina dzīves veidu, darbu, partnerus. 
Skaitlis 4 numeroloģijā ir kā pārbaudījums cilvēkam 
— ar grūtībām, iegrožojumiem. 
Četrinieks un attiecīgi arī skaitlis 40, mudina 
cilvēku sakoncentrēties, ieviest 
kārtību dvēselē un dzīvē, atrast harmoniju un līdz ar to pārvērst 
ierobežojumus ja ne vērtībās, tad vismaz atbalsta punktā. Reizēm 
tas izpaužas tā, ka cilvēkam sāk patikt būt padotajam, kalpot citiem cilvēkiem. 
Reizēm cilvēks saprot, ka vienkāršāk ir sadzīvot ar ierobežojumiem, nekā 
cīnīties ar tiem. Pēc 40 gadu vecuma cilvēks kļūst saprotošāks un domā jau 
vairākus gājienus uz priekšu, ja tikai nekrīt citās galējībās un nesāk graut 
savu dzīvi un organismu. Un tam iemesls ir bailes no neizbēgamā... 
40 gados, tāpat kā 4 gados, cilvēks sāk strukturizēt 
savu dzīvi un vēlas rast ideālu saskarsmi ar apkārtējo pasauli. 
Kāpēc neatzīmē 40-to dzimšanas 
dienu? 
Uzskata, ka 40-to dzimšanas dienu atzīmēt nedrīkst, 
jo tā ir saistīta ar nāvi, un cilvēks, svinot savu jubileju, it kā spēlējas ar 
savu likteni, pievilina agru nāvi. 
Visdrīzāk šis ticējums saistīts ar to, ka cilvēka 
dvēsele 40 dienas atrodas šķīstītavā. Taču īstenībā ir ļoti daudz piemēru, ka, 
atzīmējot šo dzimšanas dienu jautri un ar vērienu, cilvēks pēc tam dzīvo ilgi un 
laimīgi. Tāpēc pret šo «aizliegumu» nav jāizturas nopietni, jo tam nav nekāda 
reāla pamatojuma. 
Tomēr nav apstādams, ka skaitlis 40 ir sakrāls 
skaitlis. Un, gluži tāpat kā pirms tūkstošiem gadu, arī mūsdienās, šis skaitlis 
ietekmē mūsu dzīvi kā fiziskā, tā arī metafiziskā plānā. 
Sagatavoja DAIGA BLICAVA