Igors Šuvajevs
Pirmdiena, 5. septembris (2011) 09:47
Mēģinot noskaidrot sabiedrībā notiekošo, nākas jautāt, kas to vada un organizē. Tā nokļūst arī līdz jautājumam par to, kas valda pār pasauli. Aizdomās centienos pēc pasaules kundzības parasti iezīmējas šāds spektrs: no masoniem līdz biedrībai «Galvaskauss un kauli» («Scull and Bones»), no iluminātiem līdz bilderbergeriem. Kam grūtāk ar domāšanu, tie, protams, visā vaino žīdus. Šādi var aizskaidrot itin visu, tā arī netiekot nekādā skaidrībā. Tāpēc labāk pievērsties pašmāju notikumiem un mēģināt atbildēt uz vienkāršākiem jautājumiem.
Viesturs Rudzītis norāda, ka Latvijā pastāv «feodāli organizēto partiju prakse nopirkt no vēlētājiem (vai precīzāk — izīrēt uz četriem gadiem) valsti, samaksājot ar reklāmas kampaņām un citiem smadzeņu skalošanas veidiem». Rudzītis to skaidro ar matriarhāta fenomenu. Vai tiešām ir tā? Vai cilvēks ir tik vienkārši manipulējams?
Demokrātija ietver līdzdalību. Tā paredz iesaistīšanos, taču nav skaidrs, kas nosaka šīs spēles noteikumus. Demokrātijā nav vietas naivitātei, bet Latvijā tieši tā tiek radīta un izmantota, un cilvēks labprātīgi ļaujas manipulācijām un mahinācijām. Atliek vien pārdomāt dažus vienkāršus jautājumus, piemēram, saistībā ar vēlēšanām. Kas diktē vēlēšanu noteikumus? Kas ir vairākums? Vai balsotājam ir tikai viena balss? Tie ir Jurģa Liepnieka jautājumi. Vai tiešām nav tā, ka, balsojot par vienu partiju, beigu beigās tiek nobalsots par pavisam citu partiju?
Kas vispār ir partijas Latvijā? Varbūt tās ir psihopātiski veidojumi, kam pats svarīgākais ir pašu ienākumi un panākumi? Turklāt šīs māsiņas (šādā vārdā savulaik dēvētas staigules, palaistuves) partijas nekaunas tiešā veidā pirkt balsis. Bet vai vēlēšanas arī nav netieša balsu pirkšana? Katrā ziņā nemitīgi tiek tērgāts par naudu, par ekonomikas primātu. Cik veiksmīgi partijas sevi pārdod? Manipulācijas līdzeklis ir ne tikai reklāmas, sociologs Aigars Freimanis arī socioloģiskās aptaujas skata kā manipulācijas līdzekli.
Līdz ar Liepnieku var jautāt: «Vai tauta ir stulba?» Varbūt pie vainas ir kādi psiholoģiski mehānismi, kas cilvēkam neļauj būt patstāvīgam? Cilvēks tad ir nevis pašdomājošs, bet gan noteiktu stereotipu atskaņotājs. Varbūt tas ir izveidojies vēsturiski un cilvēks Latvijā spēj rīkoties nevis demokrātiski, bet gan tikai tās vārdā? Rudzītis, atsaucoties uz Andrievu Niedru, pieļauj, ka varbūt visiem nemaz nepienākas vēlēšanu tiesības.
Demokrātija tiek skaidrota dažādi. Vienkāršākais variants būtu šāds: demokrātija ir politisks režīms, kas sakņojas noteiktā dzīvesveidā. Vai Latvijā pastāv šāds dzīvesveids? Dažkārt šajā sakarībā mēdz runāt par feodālismu, manuprāt, precīzāk gan būtu runāt par mafiozām struktūrām un mehānismiem. Starp citu, mafijas pārstāvis taču ir goda cilvēks, un vēlēšanu laikā tādu ir vesels lērums. Bet vai goda cilvēks nepastāv tāpēc, ka vienlaikus pastāv arī prastība, plukatība?
Mūsdienīgā demokrātija paredz spriestspējīgu indivīdu, kas spēj rīkoties patstāvīgi. Tas ietver to, ka šis cilvēks ir gana pārticis un viņam ir vaļa iesaistīties sabiedriskajos procesos. Turklāt pats svarīgākais — viņam ir sajēga par notiekošo, viņš izprot demokrātiju un prot tajā dzīvot. Kā ir ar šo sajēgšanu Latvijā?
Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem mēģināsim tikt skaidrībā diskusijā «Demokrātijas kvalitāte: līdzdalība un manipulācijas». Skaidrību palīdzēs viest sociologs Aigars Freimanis, polittehnologs Jurģis Liepnieks un psihoterapeits Viesturs Rudzītis, diskusija notiks šā gada 8.septembrī plkst.17. Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Sarunu istabā.
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/248874
