šo vēstījumu pārlasot tagad, jau tas atklājas pavisam savādāks, nekā pavasarī lasot
Dace
Apziņas pārejas stāvokļi
Hatoru planetārais vēstījums saņemts caur Tomu Kenjonu
http://iamthatiam.narod.ru/hators_perehodnye_sostoyaniya.htm
http://ianlisakov.ucoz.com/publ/perevody/khatory/perekhodnye_sostojanija_soznanija/4-1-0-25
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Definīcijas
Haotiskie Mezgli – tie ir haotisku notikumu klasteri (iezīmju kopas). Saskaņā ar Hatoru teikto, Zeme ieiet Haotiskajā Mezglā un rezultātā mēs varam sagaidīt aizvien palielinošamies haosa līmeni, ieskaitot, taču neaprobežojoties ar zemestrīcēm, vulkānu aktivitāti, neparastiem laika apstākļiem, ekoloģiskajām katastrofām, kā arī ekonomiskiem, sociāliem un politiskiem satricinājumiem.
Apziņas starpstāvokļi – tas ir tas, ko Hatori sauc par starpzonām/starpvietām (промежуточными местами), kad pamatā jau viss ir zaudēts un mēs balansējam starp veco realitāti, kas jau ir aizgājusi, un jauno, kas vēl nav noformējusies.
Uztveres marķieri - Hatoru terminos runājot, tiek izmantoti, lai aprakstītu to, kā mēs piešķiram jēgu mūsu pasaulei un orientējamies dzīvē ar savu piecu sajūtu/maņu palīdzību.
Vēstījums
Pēc savas pašu dabas Haotiskie Mezgli tiecas ģenerēt apziņas pārejas stāvokļus. Apziņas pārejas stāvokļi rodas tad, kad izzūd uztveres marķieri. Un, kad tas notiek, jūs ieejat nulles zonā, kurā jūsu vecā realitāte vairs nepastāv vai ir radikāli mainījusies, tai pat laikā, kad jaunā realitāte vēl nav sākusi savu eksistenci/pastāvēšanu.
Sakarā ar to, ka jūs esiet iegājuši pat vēl intensīvākā Haotiskā Mezgla fāzē, mēs gribam padalīties ar jums mūsu pārejas stāvokļu redzējumā un ceram, ka jūs spēsiet izmantot šīs zināšanas savam pašu labumam. Šim mērķim mēs varam sadalīt pārejas stāvokļus trijās galvenajās kategorijās:
1. Personīgie pārejas stāvokļi
2. Kolektīvie pārejas stāvokļi
3. Fiziskā nāve.
Personīgie pārejas stāvokļi
Vispirms pievērsīsim savu uzmanību personīgajiem pārejas stāvokļiem, jo jūsu individuālā uztvere – tas ir pagrieziena punkts, ap kuru tiek būvēta un darbojas jūsu uztveramā realitāte.
Jūsu realitātes uztvere – tas ir jūsu personīgi radītais. Tas ir pakļauts jūsu kultūras, laika, vietas un apstākļu kolektīvās uztveres ietekmēm, taču pašā pamatā - jūsu uztvere par to, kas ir reāls, bet kas nav radītajā, - tas ir jūsu personīgais radītais.
Ja jūs līdzinieties vairumam cilvēku, tad jūsu realitātes uztvere ir atkarīga no uztveres ieradumiem. Jūs esiet pieraduši izjust noteiktas realitātes savā dzīvē un tas, tā teikt, liecina par to, kur jūs atrodieties. Jūs pamostieties no rīta, skatieties pulkstenī un momentāli jūsu priekšā rodas kolektīvā laika uztvere. Jūsu personīgā uztvere ir tajā, lai uzturētu vai neuzturētu šo ilūziju. Patiešām, par vienu no garīgās meistarības pazīmēm ir uzskatāma spēja veiksmīgi orientēties kultūras ilūzijās, skaidri saprotot to dabu.
Kad situācijas personīgajā dzīvē dramatiski mainās, uztveres marķieriem piemīt tendence izzust vai organizēties pa jaunam.
Ļaujiet iztēloties vienu no daudzajiem scenārijiem. Ja jūs daudzus gadus strādājat vienā un tai pašā darbā, jūs esiet uzbūvējuši savu dzīvi ap šīs pozīcijas prasībām. Jūs pusdienojat un atgriežaties mājās noteiktā laikā. Jūs mijiedarbojieties ar pārējiem noteiktā veidā, pakārtojoties jūsu darba prasībām.
Ja šāds darbs pēkšņi, negaidīti izzūd, izzūd arī tās uztveres marķieri. Vairs nav nepieciešamības noteiktā laikā celties, noteiktā laikā pusdienot un atgriezties mājās un cilvēki, ar kuriem jūs mijiedarbojaties lielāko daļu sava laika, vairs jums nav pieejami.
Šī situācija, dabiski, dezorientē lielāko daļu cilvēku. Jau atkal – uztveres marķieri ir izzuduši.
Tas pats fenomens rodas tad, kad jūsu personīgajā dzīvē notiek jebkādas radikālas izmaiņas. Ja jums būtiskas savstarpējās attiecības pēkšņi izbeidzas, tad izzūd ar tām saistītie uztveres marķieri un jūs ieejat apziņas pārejas stāvoklī.
Ja jūs izjūtat veselības krīzi un jūsu fiziskā dzīve ir radikāli cietusi, uztveres marķieri izzūd un tas var izraisīt dezorientāciju. Jūs esiet iegājuši apziņas pārejas stāvoklī.
Atkarībā no Haotiskā Mezgla intensitātes pastiprināšanās, aizvien vairāk un vairāk cilvēku izjutīs šoka viļņus, kad viņu vecā realitāte sabrūk viņu acu priekšā. Tas, kas dzīvē bija noteikts/neapstrīdams, zaudē savu nepārprotamību. Tas, kas ir bijis cieta zeme zem jūsu kājām, zaudē savu noturību. Mēs to sakām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Eksistē/pastāv vēl viens pārejas stāvokļu vilnis, ko rada Haotiskais Mezgls. Tas jau ir ietekmējis daudzus cilvēkus, taču tā efekts izplatīsies apziņā līdzīgi cunami.
Šis specifiskais pārejas stāvoklis ir saistīts ar jūsu kultūras kolektīvo melu sabrukumu. Aizvien lielāks un lielāks skaits cilvēku redzēs to, kas stāv aiz ēnu spēlēm, jūs sajutīsiet „leļļu vadītājus/auklu raustītājus” (вы ощутите кукловодов) un, lai gan viņu personības var aizslīdēt no jums, jūs redzēsiet aizvien pieaugošā realitātē jūsu kultūras aspektus, kas ir uzskatāmi par manipulācijām, ierobežojumiem un, daudzos gadījumos, par pilnīgiem meliem.
Meli, par kuriem mēs runājam, – tie nav ekonomikas, kara vai konfliktējošu reliģiju meli. Tie ir jūsu identifikācijas meli – meli, kas nodrošina jūsu apspiestību/pakļaušanu (закабаление). Šie meli – tā ir pārliecību/ticību un kultūras prasību sistēma par to, ka jūs esiet ne vairāk, kā fiziskas cilvēciskas būtnes un, ka, faktiski, neeksistē citas esības sfēras aiz zemes pieredzes robežām.
Šo melu atpazīšana ir uzskatāma par brīvības priekšvēstnesi, taču savās sākotnējās stadijās tā var būt visai dezorientējoša. Tas ir saistīts ar to, ka daudzdimensionālā pieredze tik ļoti atšķiras no jūsu zemes ikdienišķās pieredzes. Ja jūs konstatējāt, ka izrādāties esam starp savām zemes un starpdimensionālajām dzīvēm, tātad - jūs esat iegājuši apziņas pārejas stāvoklī.
Mērķis, kuru mēs cenšamies sasniegt, daloties ar jums šajā informācijā, ir tajā, lai sniegtu jums praktisku rīcības kursu apziņas pārejas stāvokļu laikā.
Kad jūs personīgi ieejat spēcīgā pārejas stāvoklī, jūs variet – tāpat kā daudzi cilvēki, iestrēgt nospiestībā. Daudzi cilvēki atklāj šoku, apzinoties savu uztveres marķieru izzušanu kopā ar to, ko viņi uzskata par reālu, par ļoti uztraucošu.
Sakarā ar laika paātrināšanos, ar ko mēs saprotam to, ka vairāk notikumu notiek īsākā laika periodā, atrašanās pietiekami ilgu laiku šoka stāvoklī vai nospiestībā ir uzskatāma psiholoģisku izdabāšanu sev, ko jūs nevariet atļauties. Par būtisku momentu, ko mēs vēlamies uzsvērt, ir uzskatāms tas, ka – neatkarīgi no pārejas stāvokļa rakstura – vai nu tas būtu personīgas dabas un saistīts ar izmaiņām personīgajā dzīvē vai arī saistīts ar kultūras manipulāciju apzināšanos, - jūs esiet savas realitātes radītāji.
Jums var būt daudzi stāsti par to, kāpēc jūs zaudējāt savu dzīvi, taču tie ir tikai stāsti. Jūs variet vainot citus cilvēkus, apstākļus vai organizācijas savās problēmās, taču tā ir nepareiza atbildības izvietošana. Jūsu stāsti var būt patiesība un var pastāvēt citi cilvēki, apstākļi un organizācijas, kuras patiešām ir vainīgas, taču, kad jūs esiet iegājuši apziņas pārejas stāvoklī, jūs nokļūstat spēcīga radoša procesa centrālajā virpulī. Nav iemesla un vajadzības kliegt, ka „piens ir pārskrējis pāri malām”, kā teikts kādā no jūsu sakāmvārdiem. Kas ir zaudēts, tas ir zaudēts. Kas ir aizgājis, ir aizgājis.
Tagad par centrālo jautājumu kļūst jautājums: „Ko jūs darīsiet?”
Vai jūs paliksiet apstulbuma, šoka, nospiestības, dusmu un skumju stāvoklī? Vai arī spersiet soli savā identitātē kā paša dzīves radītājs?
Tiem no jums, kuri izvēlas palikt apziņas zemajos stāvokļos, mums nav ko teikt. Mūsu komentāri attiecas uz tiem, kuri ir pietiekami drosmīgi un spēcīgi, lai uzņemtos savu – kā radītāja identitāti. Ja jūs esiet viens no tādiem, tad – lūk, mūsu priekšlikumi.
Kad viss izzūd, ar to ir domāti jūsu bijušās realitātes uztveres marķieri, saprotiet, ka jūs esiet nokļuvuši tukšuma punktā.
Tukšuma punkts – tā ir kritiskā pāreja starp veco un jauno realitātēm. Tā [realitāte], kas bija, - ir beigusies. Žēluma par zaudēto vietā – jūs pieņemiet tukšumu. Daudziem tas ir uzskatāms par ļoti izaicinošu uzdevumu, jo tukšumā nav nekā, ko būtu iespējams izdarīt. Jums vienkārši ir jānovēro to [tukšumu] un sevi, jo uz šīs neapdzīvotās/neizpētītās zemes neeksistē/nepastāv uztveres marķieri.
Esiet uzmanīgi ar jaunajiem marķieriem, kurus jūs nosakāt, tāpēc, ka šīs idejas un pārliecības kļūs par zvaigznēm jūsu prāta jaunajās debesīs un jūs sāksiet būvēt ceļu šajos jaunajos laikos – pēc zvaigznēm (domām un pārliecības/ticības), kuras jūs esiet izvietojuši pie savām pašu apziņas debesīm. Tā, ka esiet gudri, mūsu draugi, Noslēpuma navigatori, radot jaunas zvaigznes.
Apziņas stāvokļa kolektīvās pārejas.
Cilvēciskā sabiedrība, no mūsu perspektīvas raugoties, tagad līdzinās milzīgai kosmiskai čūskai, kas nomet veco ādu, izlokoties un saritinoties, nokasot paliekas.
Dažas no tām [paliekām] pieņem ekonomisko satricinājumu formu. Dažas ir politiskas pēc savas dabas. Citas pieņem kultūras veidojumu sagrāves un transformācijas formu. Bet daži no šiem līkumiem un vijumiem ir saistīti ar zemestrīcēm, vulkānisko aktivitāti un neparastiem laika apstākļiem.
Atkarībā no dabas un cilvēku izraisītu katastrofu palielināšanās, aizvien lielāks un lielāks skaits cilvēku atklās sevi esam apziņas pārejas stāvokļos. Ir acīmredzami, ka tie, kas tieši uz sevis izjūt zemestrīces, vulkānu izvirdumus vai graujošus laika apstākļus, visvairāk tiecas ieiet pārejas stāvoklī, taču tie no jums, kas pēc dabas ir jūtīgi, var izjust uz sevis visu dabas un antropogēno katastrofu smagumu tā, it kā fiziski būtu tur klātesoši.
Patiešām, kad priekškars, kas atdala cilvēku apziņas vienu no otras, izšķīst/izzūd, aizvien vairāk un vairāk cilvēku instinktīvā līmenī izjutīs pasaulē notiekošās pārmaiņas.
Tagad mēs gribam apskatīt jautājumus par jauno radīto priekš tiem, kuri varētu izrādīties esam dabas tehnogēno katastrofu – tādu, kā: zemetrīces, vulkānu aktivitāte vai graujošas dabas parādības seku apstākļos.
Ja destruktīvie spēki ir pietiekami spēcīgi, jūsu bijušās realitātes uztveres marķieri var vairs neeksistēt. Jūsu mājas vai biznesa vieta var vairs tur nebūt. Jūs varat atklāt, ka atrodieties pārtikas un ūdens nepietiekamība apstākļos un kopā sakrīt jebkurš cits mainīgo skaits, lai radītu šoka un nospiestības stāvokli. Mēs gribam, lai būtu pilnīgi skaidrs tas, ko mēs vēlamies pateikt. Šoks un nospiestība nelaimes priekšā – tā ir normāla cilvēciska reakcija. Ja jūs gatavojaties pārvarēt un pārveidot brīdi, jums ir jāpaceļas līdz sevis pašu pastāvēšanas, sevis pašu esības augstākajām dimensijām, tajos apziņas apgabalos, kas atrodas ārpus laika un telpas robežām.
Tādā mērā/pakāpē, kādā jūs būsiet spējīgi iekļaut sevī savas būtnes transcendentālos aspektus, kā daļu no jūsu izdzīvošanas vienādojuma, jūs spēsiet mīkstināt šoku un nospiestību.
Centrālais elements, kuru nepieciešams identificēt haosa, jebkura veida haosa, vidū - tas ir iespēju portāls.
Šī izdzīvošanas jeb jaunas dzīves iespēja var izpausties visnegaidītākajā veidā. Tas ir saistīts ar to, ka uztveres marķieri vairs neatrodas uz vietas un jūsu apziņa var nepamanīt parādījušamies iespējas.
Eksistē dziļāki cilvēciskie ieradumi jeb tieksme gribēt, lai jaunās reālijas atbilstu tām, kas bijušas pagātnē. Tas bija neveiksmīgs ieradums šādās situācijās.
Mēs daudz varētu runāt par hiperdimensionālām realitātēm, iesaistītām izvēlēs, kas tiek izdarītas haotisku notikumu laikā, taču mēs vēlamies „nogriezt stūri” un sniegt to, kas būs vispraktiskākais. Varbūt citā reizē mēs padalīsimies ar jums mūsu filozofiskajās pārdomās par jūsu intuitīvo dabu un intuitīvajām iespējām, kādas ir jūsu rīcībā. Tomēr tagad atļaujiet mums mazliet vienkāršot lietas un sniegt jums formulu iespēju atpazīšanai un radīšanai jaunajai dzīvei un jaunajam liktenim, kad tās jums tiek sniegtas.
Pieņemot, ka jūs esiet ienākuši apziņas pārejas stāvoklī, sadraudzējušies ar tukšuma punktu un vairāk vai mazāk komfortabli izjūtiet sevi savas situācijas nenoteiktībā, lūk, ko mēs piedāvājam.
Esiet zinātkāri un sagaidiet brīnumus
Ieejot zinātkāres stāvoklī, jūs piesaistāt to savu prāta aspektu, kurš ļauj brīvi kustēties un nav ierobežots ne ar kādām gaidām/cerībām. Tas kļūst līdzīgs bērna prātam. Un tieši šī nevainība, kas nepavisam nav tas pats, kas bērnišķība, ļauj jums ieiet apziņas vibrāciju stāvoklī, kurš nes jums lielāko labumu.
Sagaidot brīnumus, jūs sevī atbrīvojat radīšanas spēku un tādā pakāpē, kādā jūs spēsiet to izpildīt, jūs iegūsiet intuitīvās gaišredzības, izdevīguma un negaidītu dārgumu skaita palielināšanos, fiziskus, mentālus vai emocionālus pēc savas būtības/rakstura.
Šī zinātkāres kombinācija attiecībā uz nākotnes notikumiem un brīnumu gaidīšanu ātri pārvietos jūs no tukšuma punkta jaunajā dzīvē, jaunajā radītajā, neatkarīgi no tā, kas notiek ar apkārtējiem.
Apziņas kolektīvo pārejas stāvokļu laikā ir lietderīgi atcerēties, ka katrs cilvēks – ir savas paša realitātes radītājs, un haosa vidū cilvēki pieņem dažādus lēmumus un ieiet dažādās personīgajās realitātēs.
Neiekrītiet/nenokļūstiet to ietekmē, kuri ir iegājuši daudz zemāk vibrējošos apgabalos. Jūs nevariet paglābt viņus no viņiem pašiem. Raugieties augšup un dzīvojiet, tiecoties uz augšu ar zinātkāri un sagaidot brīnumus, un pat vissmagākajās situācijās brīnumi var notikt un notiks priekš jums.
Fiziskā nāve
Par vienu no vislielākajām grūtībām iemiesotām būtnēm ir uzskatāms apziņas pārejas stāvoklis, kuru jūs dēvējat par nāvi. Tas ir saistīts ar visu uztveres marķieru izzušanu, ieskaitot visas piecas maņas/sajūtas.
Ja personība sevi identificē tikai ar materiālo eksistenci, viņš vai viņa var atklāt, ka šis pārejas stāvoklis ir visgrūtākais. Tas ir saistīts ar to, ka tas, ar ko personība sevi identificē, vairs nepastāv. Lai gan fiziskā pasaule turpinās, apziņā vairs neeksistē signāli, kas tiek saņemti no pieciem maņu orgāniem. Tā - it kā visa pasaule izzustu un ķermenis kopā ar to. Lielais ES ESMU – transcendentālās apziņas centrālais elements, vairs nesaņem informāciju no ķermeņa, pieciem maņu orgāniem vai ārējās pasaules. Tas var izraisīt dziļu nemieru un dezorientāciju tajos, kuriem nav pieredzes tiešā citu esības sfēru uztverē. Metaforās runājot, jūs līdzinieties lielam kokam, Dzīvības Kokam, ar daudziem zariem un daudzām lapām un ziediem, un jūsu patreizējā fiziskā eksistence – tā ir tikai viena no šīm lapām vai ziediem.
Kad indivīds iziet cauri apziņas pārejas stāvoklim, kuru jūs dēvējat par nāvi, pastāv vairāki varianti. Ja jūs piederat garīgajai tradīcijai, kuras centrālā figūra ir guru, avatārs vai glābējs, jūs variet doties pa šīs būtnes ceļu viņa/viņas apziņas vibrāciju apgabalā. Dažās reliģijās tas ir pazīstams kā Debesis.
Ja jūs dosieties pa guru, avatāra vai glābēja ceļu, saprotiet, ka ieejot viņa/viņas debesīs, viņa/viņas vibrāciju sasniegumos, jūs, pēc nepieciešamības, ieejat arī viņa/viņas apziņas ierobežojumos.
No mūsu skatupunkta raugoties, Visums ir bezgalīgs pēc savas būtības un tāpēc mēs runājam nevis par ārējo izplatījumu, bet par jūsu Visuma starpdimensiju realitātēm, un nepastāv vienota būtība esībā, kura, vadoties pēc mūsu pieredzes, spētu saprast un aptvert visu, kas ir.
Ja, tomēr, jūs vēlaties pievienoties savam guru, avatāram, glābējam nāves sfērās, mums jums ir daži padomi. Pirmais – tas ir domās piesaukt viņa/viņas vārdu. Tā ir sena izpratne, kas koncentrējas uz ēģiptiešu terminu REN, kas apzīmē vārdu. Kad jūs piesaucat garīgas būtības vārdu, viņa/viņas aspekts ir spiests virzīties pie jums.
Ja tikšanās brīdī jūsu guru, avatārs, glābējs uzskatīs jūs par cienīgu, jūs tiksiet paņemti uz viņa/viņas debesu sfēru.
Tiem no jums, kas pieder austrumu garīgajai tradīcijai, pastāv mantras, kas saistītas ar noteiktām dievībām. Mentālai šo mantru atkārtošanai nāves procesā vai nāves sfērās ir tāds pats efekts.
Tiem no jums, kuri nepieder garīgai tradīcijai, kas ir saistīta ar guru, avatāru vai glābēju, apziņas pārejas stāvoklis, kas tiek dēvēts par nāvi, piedāvā citas iespējas.
Tāpat kā divi citi apziņas pārejas stāvokļi, nāves apgabalam ir tukšuma punkts un tā galvenais elements – ir nekustīgums (klusums) un tumsa. Tukšumā eksistē visas iespējas, taču tās pagaidām nav izpaustas. Tas līdzinās ozola zīlei. Ozols, milzīgs koks, potenciāli atrodas zīles iekšienē, taču tas vēl neeksistē.
Tātad, kad jūs atklājat sevi Tukšumā, kuru atpazīstat pēc tā fakta, ka atrodieties pilnīgā vientulībā, tumsā un pilnīgā nekustībā, ziniet, ka atrodieties jūsu radošo spēku centrālajā posmā.
Nākamais, ko jūs izvēlēsieties radīt, noteiks jūsu likteņa virzienu un tās pasaules, kurās jūs iemitināsieties, vai tos apgabalus, kuros atradīsieties. Šis ir kritisks brīdis. Daudzi, izbijušie no tumsas, priekšlaicīgi virzās uz gaismu. Un, nesaprotot, viņi savos centienos rada gaismu. Portāls atveras viņu priekšā kā tunelis un viņi var virzīties šajā gaismas tunelī, sastopoties ar tiem, ko pazinuši iepriekš, tādejādi, atgriežoties atpakaļ iemiesojumā vai citos esības vibrāciju apgabalos, pilnībā neizprotot sekas. Tas, protams, ir viens no variantiem, kas jums ir atvērts, un tāds, kas bieži vien tiek pieņemts.
Cits variants, tomēr, ir tajā, lai paliktu tukšuma punktā, izvietojoties pašā Tukšumā, apzinoties savu ES, kā tīru apziņu, tarnscedentālu pret visām parādībām.
Ja jūs pietiekami ilgi paliksiet šajā apzināšanās stāvoklī, nejūtot vajadzību radīt jebko, jūs atklāsiet savu identiskumu kā savu vareno ES ESMU. Un no šī apzināšanās punkta jūs variet izvēlēties savas iemiesošanās apstākļus. Jūs variet izvēlēties pasauli, kurā dzīvosiet vai apziņas apgabalu, kurā mājosiet.
Šī pēdējā metode sniedz jums vislielākās iespējas, lai gan tā ir visgrūtākā lielākajai daļai cilvēku. Un šo grūtību iemesls ir tas, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka ir ļoti neērti, ja nav ķermeņa. Materiālās pasaules pieredzes un ķermeņa vēlmes bieži priekšlaicīgi aizved cilvēkus no Tukšuma.
Apkopojot rezultātus, var teikt, ka sakarā ar Haotiskā Mezgla intensitātes pastiprināšanos, daudzi no jums atklās sevī apziņas pārejas stāvokļus. Neatkarīgi no tā, kādā līmenī jūs izrādīsieties esam, personīgās dzīves, kolektīvās pieredzes vai pārejas stāvoklī, kas tiek dēvēts par nāvi, ziniet, ka jūs – esiet savas realitātes radītājs.
Hatori
2011.gada 20.aprīlī
Toma domas un komentāri
Personīgi es uzskatu šo vēstījumu par satriecoši daiļrunīgu un ļoti informatīvu. Es lasīju un pārlasīju to vairākas reizes un katru reizi atradu kaut ko jaunu. Šeit patiešām ir ļoti daudz pateikts starp rindiņām.
Īpaši man patika Hatoru apgalvojums:
„Esiet uzmanīgi ar jaunajiem marķieriem, kurus jūs nosakāt, tāpēc, ka šīs idejas un pārliecības kļūs par zvaigznēm jūsu prāta jaunajās debesīs un jūs sāksiet būvēt ceļu šajos jaunajos laikos – pēc zvaigznēm (domām un pārliecības/ticības), kuras jūs esiet izvietojuši pie savām pašu apziņas debesīm. Tā, ka esiet gudri, mūsu draugi, Noslēpuma navigatori, radot jaunas zvaigznes”.
Kolektīvā prāta līmenī, es domāju, mūsu mītiskās realitātes mainās. Vecās zvaigznes, tās domas, ticības/pārliecības un priekšnosacījumi, kas ir veduši mūs kā kultūru gadu tūkstošu laikā, šķiet, tagad dziest, nerunājot nemaz par to, ka tās mūs ved tajā virzienā, kurp daudzi no mums negrib doties.
Mūsu kultūras kolektīvais kuģis, šķiet, peld cauri Lielā Noslēpuma ūdeņiem praktiski neņemot vērā šīs planētas un uz tās esošās dzīvības svētumu. Taču, pat, ja mūsu kuģis arī peld cauri Lielajam Noslēpumam, acīmredzot neapzināti, tas (kuģis) un mēs paši par savu mūsu eksistenci varam pateikties pašam šim Noslēpumam. Ļoti dīvaina dualitāte, kura atkarībā no mana noskaņojuma un no mana paša pieslēgtības šim Noslēpumam stāvokļa, man šķiet brīžiem smieklīga, brīžiem traģiska.
Viens no šīs situācijas paradoksiem ir tajā, ka šī kuģa komanda, tie, kas to pārvalda, ieliek tajā savas domas, dzīvības un radošo spēku, bet dažkārt asinis, sviedrus un asaras, ne mazāk, kā jūs, es un visi pārējie – aptuveni septiņi miljardi cilvēku, kas dzīvo uz šīs lieliskās planētas. Mēs, mēs visi – šī kuģa komanda, neatkarīgi no mūsu personīgās situācijas, stāvokļa un ticības/pārliecības.
Ir tie New Age kustībā, kas saka un ir teikuši gadiem, ka mēs jau esam tuvu Vienotībai, ka Zelta laikmets jau praktiski ir aiz stūra. Es tam nepiekrītu.
Mēs visi esam vienā laivā, patīk mums tas vai nē, taču mūsu komanda, šķiet ir sadalījusies. Ir daudzi, kas uzstāj uz to, ka alkatības, augstprātības un uzurpācijas paradigma ir uzskatāma par patieso orientieri mūs sekstantam.
Citi tomēr jūt, ka mēs virzāmies nepareizā virzienā. Ka mēs nevaram vairāk iztukšot šo planētu un tās dzīvi (gan cilvēcisko, gan necilvēcisko). Mums eksistē jaunas zvaigznes mūsu prāta debesjumā. Un mēs noskaņojam mūsu sekstantus uz šīm kosmiskajām bākām.
Kā tas viss izvērtīsies, nezin neviens. Taču klusējošais/mēmais dumpis, kuru novēroju ap sevi, mani iedvesmo.
Daudzi no mums, komandas biedriem, un, es pieņemu, ka, ja jūs lasāt šo, jūs esiet viens no tiem, mēmi/klusējot veic darbības, lai apgrieztu mūsu kolektīvo kuģi (t.i. mūsu kultūras apmātību), vai vismaz – palēninātu to.
Daži no mums izstiepj savus sekstantus un norāda ap tiem esošajiem cilvēkiem uz jaunām zvaigznēm. Mēs to darām, izdzīvojot izmaiņas, kuras gribam redzēt. Mēs to darām, būdami drosmīgi dzīvot jaunajā zemes realitātē, kuru mēs izjūtam iespējamu esam. Mēs darām to, daloties savā labestībā cits ar citu.
Un, ja ir nepieciešams, mēs to darām, aizstāvot savu teritoriju. Par to man atgādina kustība par nehibrīdu sēklu izmantošanas saglabāšanu visnabadzīgākajās pasaules valstīs. Sēklu, kuras sniedz jaunu sēklu ražu, tā vietā, lai veicinātu starptautiskās ekonomiskās intereses, kas paverdzina visnabadzīgākos uz Zemes, pārdodot viņiem jaunas sēklas, kad viņi vēlas pabarot sevi un savas ģimenes.
Kad rakstu šo, es gandrīz vai raudu par viņu drosmi pretoties Titāniem, kuri noteikuši mūsu kolektīvā kuģa kursu caur alkatību, augstprātību un pilnīgu nevērību pret dzīves/dzīvības svētumu.
Lai cik arī grūti un izaicinoši būtu šie laiki gan katram no mums atsevišķi, gan visai sabiedrībai kopumā, es domāju, ka ir cerība nenoteiktībā, ar kuru mēs sastopamies. Es to saku tāpēc, ka cilvēciskais gars, sastopoties ar grūtiem laikiem, dažkārt paceļas augstumos.
Ja Hatoriem ir taisnība, mēs visi sastapsimies ar daudzskaitlīgiem mūsu dzīves pārejas stāvokļiem, pirms mūsu laiks uz Zemes beigsies. Mūsu vecās realitātes uztveres marķieri tiek izstumti. Tas, ko mēs darīsim/iesāksim zaudējot mūsu veco realitāti un pasauli, noteiks nākamo cilvēces zemes eksistences ciklu.
Bet katram no mums individuāli tas, ko mēs izvēlamies radīt mūsu dzīves pārejas stāvokļos, noteiks apziņas apgabalu, kurš mums atvērsies.
Es novēlu jums mani brāļi-komandas locekļi un jūsu mīļotajiem drošu pāreju caur šiem turbulentajiem laikiem. Neatkarīgi no tā, kas notiek, neatkarīgi no tā, kur un kādās situācijās mēs izrādāmies esam šajā bīstamajā ceļojumā, atcerēsimies, ka mēs visi, pirmām kārtām, esam savas pašu realitātes radītāji.
Ir jaunas zvaigznes un jaunas pasaules, kuras gaida savu atklāšanu. Esiet drosmīgi un labu jums ceļojumu.
© 2011 Tom Kenyon. All rights reserved