Telosa: Lemūriešu pilsēta Šasta kalna iekšpusē
Joanna Cherry Džoanna Čerrī
(Quotes from this article, and from a number of my other articles on ascension and related subjects, will be part of a new book by Susan Shumsky: Ascension: Connecting with the Immortal Masters and Beings of Light. It is due out in January of 2010.)
Princesi Šarulu Daks (Sharula Dux) es pazīstu jau daudzus gadus. Viņas stāstījums ir apbrīnojams, bet vienkāršs: viņa ir no Telosas, lemūriešu pilsētas, kas atrodas zem Šasta kalna. Viņa iznākusi virszemē, lai dalītos ar mums savās zināšanās un kultūrā, lai mēs savstarpēji sadarbotos un kļūtu par vienu vienotu civilizāciju.
Daudzo mūsu pazīšanās gadu laikā, vairākkārt esmu dzirdējusi Šarulu stāstām un runājam. Esmu ļoti uzmanīgi klausījusies; nekad viņas teiktajā neesmu saklausījusi pretrunas. Viņa ir vienkārša un pieticīga; ar labu humora izjūtu un visiem visapkārt dāvā milzum daudz mīlestības. Šķiet, ka viņa ir veca un vieda būtne.
1995.gadā ar Šarulas atļauju es apkopoju divu kasešu ierakstus par Telosu, jautājumu- atbilžu veidā. Viņa ir apstiprinājusi šo materiālu visā pilnībā.
DŽ.Č.: Šarula, kāpēc tika uzcelta Telosa?
Š.D.: Pirms 25 tūkstošiem gadu eksistēja divas galvenās Zemes civilizācijas. Viena atradās Lemūrijas vai Mū kontinentā, kas ietvēra lielu daļu Klusā okeāna teritorijas, rietumu Ameriku un Āzijas daļas. Otra civilizācija bija atlantīdieši, kuri apdzīvoja lielu tagadējā Atlantijas okeāna daļu, Āfrikas un Eiropas daļas. Starp abām civilizācijām radās nesaskaņas politiskajos un sociālajos jautājumos, kas skāra visu cilvēku rasi: Lemūrija vēlējās mazāk attīstītākajai Zemes civilizācijas daļai saglabāt brīvību, bet Atlanti vēlējās valdīt un kontrolēt pār šiem cilvēkiem. Starp abiem kontinentiem izcēlās karš, un tas ieilga. Kari kļuva tik nopietni, ka tika pat izmantoti termo- kodolieroči, un tā aizsākās karmisko enerģiju darbība, kas pamazām gremdēja abus kontinentus.
DŽ.Č.: Jūs lietojāt termiskos kodolieročus? Vai tam šodien ir kādi pierādījumi?
Š.D.: Jā, Gobi un Sahāras tuksneši, tie ir tikai divi piemēri. Daudzi Lemūrijas Melhisedeka priesteri un priesterienes jau kara laikā paredzēja kontinentu nogrimšanu un laicīgi sāka meklēt vietu, kur pārcelties. Viņi apmetās Šasta kalnā, Lemūrijas austrumu daļā, šis lielais kalns tika uzskatīts par svētu vietu un drošu patvērumu no tuvojošās kataklizmas. Tika izlemts pilsētu celt pazemē, daļēji tāpēc, lai pārciestu un izdzīvotu brīdi, kad grims divi kontinenti un daļēji tāpēc, ka Zemes sākotnējais atmosfēras apvalks jau bija zudis un kaitīgie ultra violetie stari ietekmēja visu dzīvību uz Zemes.
Lemjot un meklējot jaunās pilsētas vietu, tika atrasta liela kupolveidīga ala Šasta kalna iekšpusē, kas bija vairākas kvadrātjūdzes liela un simtiem pēdu augsta. Ala kļuva par Telosas augšējo līmeni.
DŽ.Č.: Kāpēc to nosauca par „Telosu”?
Š.D.: tajā laikā visu Amerikas dienvidrietumu daļu sauca par Telosu, vārds Telosa nozīmē „vienotība ar garu” , tāpēc arī tāds vārds tika izvēlēts pilsētai. Zem virsējā līmeņa tika uzbūvēti četri līmeņi, kopumā pavisam tādi bija pieci, pilsēta varēja dot pajumti līdz pat diviem miljoniem cilvēku.
DŽ.Č.: Cik daudz cilvēku tagad dzīvo Telosā?
Š.D.: Pusotrs miljons. Bet sākumā bija tikai 25.000 iedzīvotāju, kas pārcēlās uz Telosu 100 gadus pirms Lemūrijas nogrimšanas. Zemestrīces, paisuma- bēguma viļņus un vulkānu aktivitāti, kas pavadīja kontinenta grimšanu, pārcieta pavisam nedaudzi cilvēki, kas atradās ārpusē.
DŽ.Č.: Kad tas notika?
Š.D.: aptuveni 12.000 gadus atpakaļ.
DŽ.Č.: Kas notika ar atlantīdiešiem? Vai arī viņi būvēja pazemes pilsētu?
Š.D.: Jā, zem Mato Grosso plakankalnes Brazīlijā.
DŽ.Č.: Vai vēl ir citas apakšzemes pilsētas?
Š.D.: Jā, eksistē vesela grupa apakšzemes pilsētu, kas tiek sauktas par Agartas Tīklu (Agartha Network). Lemūrieši pieprasīja Agartas Tīklam pievienoties Telosai. Bet tā kā Agartas pilsētu cilvēki bija kļuvuši pietiekoši viedi un miermīlīgi, un bija mācījušies no savām kļūdām, tad Lemūrija pārliecinājās, ka agartieši uzsāks miera kursu. Tā arī notika.
DŽ.Č.: Cik pilsētas atrodas Agartas Tīklā?
Š.D.: 120.
DŽ.Č.: Kur tieši zem Šasta kalna atrodas Telosa?
Š.D.: Kupolveida ala aizņem gandrīz visu Šasta kalna pamatni, bet kupola augšējā daļa sasniedz pusi no kalna augstuma. Piektais, zemākais līmenis atrodas aptuveni jūdzi zem zemes līmeņa. Katrs līmenis ir dažas kvadrātjūdzes liels.
DŽ.Č.: Kas atrodas Telosas dažādajos līmeņos?
Š.D.: Augšējais līmenis, kas atrodas zem paša kupola, ir pilsētas galvenā daļa. Lielākais iedzīvotāju vairums dzīvo tieši te, arī visa tirdzniecība notiek šeit, te atrodas visas sabiedriskās ēkas. Tā ir Telosas sirds un dvēsele. Pašā centrā atrodas Templis- mēs esam tempļu sabiedrība- templis var uzņemt 10.000 cilvēku. Tas ir baltā krāsā un atgādina piramīdu, cokols veidots no „dzīvakmens” ("livingstone”), vielas, kas atvesta no Venēras. Tas izskatās kristālisks un izstaro visa spektra krāsu starus. Templis veltīts Melhisedeku Ordenim, mūsu visuma kosmiskajai priesterībai, tas veltīts Dieva doto augstāko līmeņu gaismas plāna iemiesošanai.
Augšējā līmenī atrodas arī mūsu domes ēkas un arhīvi. Mums ir liecības par Lemūriju, Atlantīdu, Ēģipti un citām senajām austrumu civilizācijām, pat par citu planētu civilizācijām. Augšējā līmenī atrodas ēka, no kuras tiek vadītas un pārzinātas visas komunikācijas Telosā, starp Telosu un citām pazemes pilsētām, kas atrodas Agartas Tīklā un ārpus planētas. Tā pārraida arī virszemes TV un radio.
DŽ.Č.: Un kā ar izklaidēm un atpūtu? Vai jums ir interesanti dzīvot Telosā?
Š.D.: Protams! Mums ir atpūtas vietas sportam, spēlēm, filmām, mūzikai un dejošanai. Mums ir tāda vieta, kas ļoti līdzinās Holodekam Stārtrekā, kurā jūs paši radāt jebkāda piedzīvojuma virtuālo realitāti: kalnā kāpšanu, peldēšanu un atgriešanos pagātnē utt.
DŽ.Č.: Wow!
Š.D.: Mums ir tāda ēka, kurā atrodas īpaši datori, kas darbojas uz aminoskābju tehnoloģijām. Šie datori ir dzīvi. Tie strādā ar Kristus- prātu un tādēļ tos nevar uzpirkt vai apmānīt. Tie spēj nolasīt pagātnes ierakstus, jūsu iepriekšējās dzīves un tās arī parādīt; tie nolasa jūsu auru, nosaka ķermeņa veselību un pasaka to, kas jums ir vajadzīgs. Tie var atskaņot jūsu dvēseles skaņu „dvēseles noti” un tā atvieglot meditāciju, tie var kontaktēties ar jums dvēseles līmenī. Tie spēj kontaktēties ar citām galaktikām. Datori vingrina cilvēkos Kristus prātu un mēs diezgan daudz sadarbojamies un paļaujamies uz šiem datoriem.
DŽ.Č.: Kāda brīnumaina lieta.
Š.D.: Otrajā līmenī mums notiek mācības un nodarbības, te atrodas apģērbu un mēbeļu ražotnes un vēl citas lietas, arī šajā līmenī dzīvo cilvēki.
Trešajā līmenī atrodas hidroponikas dārzi, kuros mēs audzējam visu vajadzīgo pārtikai. Jau vairāk kā 12.000 gadus mēs esam veģetārieši un pārtiekam no dārzeņiem, augļiem, labības, riekstiem, sojas pupām utt. Mūsu raža aug ūdenī; ūdenim tiek pievienotas dažas minerālvielas, bet nav mēslojuma un augsnes noplicināšanas. Raža nogatavojas daudz ātrāk nekā virszemē un mēs varam pabarot 1,5 milj. cilvēku tikai apstrādājot dažas zemes kvadrātjūdzes, kā arī spējam izaudzēt pietiekošu dārzeņu dažādību, lai spētu dažādot mūsu maltītes.
DŽ.Č.: Vai kādas preces vai izejmateriāli nāk arī no virszemes?
Š.D.: Nē, mēs tirgojamies ar citām Agartas pilsētām. Ceturtajā līmenī atrodas gan hidroponikas dārzi, gan ražošana, gan brīvā savvaļas daba.
Piektais līmenis ir mūsu dabas līmenis. Cilvēki te ierodas atpūsties. Mēs esam radījuši ezerus un izaudzējuši lielus kokus- te viss izskatās kā parkā. Te dzīvo dzīvnieki, ir arī tādi, kas vairs neeksistē virszemē, piemēram, zobenzobu tīģeri, mastodonti un do-do putni. Mēs spējam tos paglābt un nogādāt lejā uz Telosu.
DŽ.Č.: Vai dzīvnieki dzīvo zooloģiskajos dārzos?
Š.D.: Nē, Telosā cilvēki un dzīvnieki miermīlīgi sadzīvo viens otram blakus. Mēs esam iemācījuši plēsoņām ēst veģetāru pārtiku un pakāpeniski tie ir zaudējuši savu agresivitāti. Var teikt, ka pie mums lauva guļ blakus aitai! Un, patiesībā, būdami uzmanīgi, jūs varat spēlēties ar šiem lielajiem kaķiem!
DŽ.Č.: Kā jūs varat dzīvot pazemē? Vai jums ir gaisma?
Š.D.: Jā, mums ir process, kurā akmeņi ar augstu kristālisku saturu tiek sakausēti, izmantojot elektromagnētiskā lauka spēka enerģiju. Tas liek akmens kristāliskajai matricai radīt polaritāti, un ļauj akmenim pievilkt neredzamus starus un izstarot tos no sevis kā redzamu pilna spektra gaismu. Akmens kļūst līdzīgs mazai saulei uz aptuveni 500.000 gadiem. Mēs tos aptumšojam nakts laikā, lai saglabātu tādu pašu 24 stundu diennakti kā tas ir jums virszemē.
DŽ.Č.: Un kā ar gaisu? Vai jums pietiek skābeklis?
Š.D.: Mēs esam radījuši eko sistēmu. Skābekli iegūstam no augiem un kokiem, kas aug tepat pie mums, bet ir dažas atveres, kas iziet arī zemes virspusē. Dažās vietās ūdens plūst ar tādu ātrumu, ka spēj nodrošināt gaisa un negatīvo jonu cirkulāciju. Tas darbojas ļoti efektīvi, mēs aizvien mazāk esam atkarīgi no gaisa atverēm un tas ir ļoti labi, jo gaiss ap Šasta kalnu ir kļuvis ļoti piesārņots.
DŽ.Č.: Kā jūs Telosā pārvietojaties?
Š.D.: Mēs daudz staigājam, bet pie mums pastāv trīs dažādi pārvietošanās veidi. Viens no tiem radīts uz kristāliskajām tehnoloģijām un līdzinās grozam. Jūs tajā iekāpjat un šo grozu vada jūsu prāts- jūs to paceļat gaisā un dodaties vajadzīgajā virzienā. Tā mēs pārvietojamies pilsētas robežās.
Cita pārvietošanās metode ir elektromagnētiskās kamanas, kas izskatās kā sniega mobilis, arī to lietojam pilsētā. No Šasta kalna uz Lassen kalnu, kas atrodas 50 jūdžu attālumā no Telosas, mēs varam nokļūt dažu minūšu laikā.
Un trešais pārvietošanās veids ir elektromagnētiskie vilcieni, kas traucas ar ātrumu tūkstošiem jūdžu stundā pa tuneļiem, nekad nepieskaroties to malām. Tie līdzinās jūsu metro vilcieniem un ar tiem mēs pārvietojamies uz citām pazemes pilsētām, kas atrodas uz visas planētas.
DŽ.Č.: Vai šos tuneļus jūs būvējat tāpat kā mēs metro tuneļus?
Š.D.: Nē. Mēs izveidojam tuneļus ar urbjmašīnām, kas sakausē klinti un zemi līdz balti-karstai baltkvēlei un tad ātri atdzesējam, veidojot dimanta cietības, ūdens necaurlaidīgu substanci, kas ir arī tik elastīga kā gumija, lai zemestrīču gadījumā spētu kustēties līdzi. Tāpat mēs būvējam sienas, pilsētas atrodas pat zem okeānu ūdeņiem, tās uzbūvētas tieši tādā veidā. Kad pienāks īstais laiks, mēs gatavojamies dot šo tehnoloģiju arī virszemei.
DŽ.Č.: Šarula, vai tu esi tā pati „Bonija” par kuru stāstīts „Senajās mājās”, ka tā dzīvojot Šasta kalnā:? (Home of the Ancients)
Š.D.: Jā, tā esmu es. Tajos laikos es lietoju tādu vārdu, lai labāk pielāgotos jūsu sabiedrībai. Bet, kad iznāku virszemē uz ilgāku laiku, tad tomēr vēlos lietot savu īsto vārdu.
DŽ.Č.: Vai te, virszemē, ir vēl kādi citi no Telosas?
Š.D.: Jā, no pilnīgi visām pazemes pilsētām cilvēki ir saplūduši ar virszemes dzīvi, lai ieguvējas būtu abas civilizācijas. Daži no tiem ir ļoti labi pazīstami.
DŽ.Č.: Kā telosieši iznāk virszemē?
Š.D.: Pa trīs ceļiem. Uz Šasta kalna atrodas ieejas ar hologrāfiskām ekranizēšanas iekārtām, kas padara tās neredzamas no ārpuses. Ja kāds vēlas papriecāties par zvaigznēm vai izbaudīt kalna vareno skaistumu, tad izmanto šīs ejas.
Vēl mēs varam izmantot tuneļa braucienu, piemēram, uz Losandželosu vai kādu citu pazemes pilsētu, kas atrodas Agartas tīklā. Un visbeidzot, mēs varam izlūkkuģī pacelties virszemē, tie ir tādi mazi „gaisa kuģi”.
DŽ.Č.: Tas nozīmē, ka daži no tiem kuģiem, kurus mēs redzam, varētu būt jūsējie?
Š.D.: Jā, mēs tos saucam par Sudraba Floti. Neskaitot izlūkkuģus, mums ir trīs lielie mātes kuģi. Kad paceļas mātes kuģi, tad kalns atveras vaļā fiziski, mēs negribam baidīt zemes iedzīvotājus, tādēļ vienmēr tiek radīts mākoņu pārsegs.
DŽ.Č.: Vai kāds no mums, virszemes, var nokļūt lejā Telosā?
Š.D.: Telosā mēs nevienu nekritizējam un nenosodām, starp mūsu prātiem valda telepātija. Lielākajai cilvēku daļai virszemē piemīt nosodošas domas, un tādas mums, telosiešiem, ir fiziski sāpīgas. Dažkārt tiek uzaicināti kādi cilvēki doties lejup pie mums, visbiežāk tie ir garīgo skolotāju mācekļi. Tā kā pasaule iet pretim lielākai gaismai un mīlestībai, mūsu abas sabiedrības satuvināsies. Tas būs sen gaidīts priekpilns notikums!
DŽ.Č.: Kad tas varētu notikt?
Š.D.: Mēs to vēl nezinām; tad, kad tam būs vairāk gatavi virszemes cilvēki.
DŽ.Č.: Vai vari pastāstīt par dzīvi Telosā, sākot no dzimšanas?
Š.D.: Kad sieviete saprot, ka ir stāvoklī, viņa dodas uz templi, kur viņai tiek sniegts mīlestības piepildīts atbalsts un viņa uzturas skaistu attēlu un mūzikas valstībā. Viņa redz savu mazuli skaistu un perfektu. Šī mīlestība un perfektums ieprogrammējās bērniņa šūnās. Tie ir brīnumaini skaisti pamatakmeņi mazuļa attīstībā! Abi vecāki lielā mīlestībā runā, dzied mazulim, utt. Un viņš patiešām zina, ka ir vēlams un gaidīts. Grūtniecība ilgst tikai 3 mēnešus.
DŽ.Č.: Trīs mēnešus! Bet kā mazulis izdzīvo?
Š.D.: Viņš mātes klēpī saņem visu vajadzīgo; un piedzimst veselīgs un stiprs.
DŽ.Č.: Pavisam savādāk! Kāda atšķirība!
Š.D.: Kad bērniņš ir gatavs piedzimi, tad māte dodas uz tempļa dzemdību sekciju, kur viņai palīdz priesterienes. Mazulis piedzimst ūdenī- bez sāpēm- tas ir labākais veids gan bērniņam, gan mātei.
DŽ.Č.: Kāpēc tas ir tik labi?
Š.D.: Virszemē visbiežāk notiek tā- bērniņa nabas saite tiek pārgriezta pārāk ātri, pirms viņš ir gatavs pats viegli un dabīgi elpot. Visbiežāk viņš ir tik pārsteigts, ka nav gatavs sākt elpot, un viņa pirmā elpa tiek ievilkta sāpēs un bailēs. Tas vēlāk dzīves laikā var novest cilvēkus līdz elpošanas problēmām un slimībām- emfizēmas un citām plaušu kaitēm.
Telosā mazulis piedzimst siltā ūdenī. Ūdenī viņš jūtas kā mājās. Bērniņš paliek savienots ar mātes nabas saiti aptuveni vēl pusstundu, peldoties un atpūšoties no dzimšanas procesa, jau tad savu vecāku mīlēts, apsveikts un lolots. Beidzot viņš pats sāk elpot. Tikai tad ar lāzera palīdzību nesāpīgi tiek pārgriezta nabas saite.
Divus nākamos gadus arī tēvs pavada mājās un palīdz bērnam tik svarīgajā dzīves posmā. Tas ir ļoti būtiski, ka abi vecāki- tēvs un māte, vīrietis un sieviete ir klāt bērnam šajos pirmajos dzīves gados, tāpēc, lai to līdzsvarotu. Katram bērnam tiek piešķirti 12 pāri krustvecāku, visbiežāk tiem ir jau savi bērni. Mazulis pavada laiku ar visām šīm ģimenēm un viņā rodas sajūta, ka visa pasaule ir viņa ģimene. Tas neļauj veidoties kliķēm (noslāņoties sabiedrībai) un iesīkstējušiem ģimeniskiem uzskatiem.
Mācības sākas no 3 gadu vecuma, un ir atkarīgas no bērna intelekta un spējām- tiek apgūtas tās jomas, kas bērnam padodas. Tiek mācīts meditēt, lasīt, dejot, sportot, tiek apgūta matemātika, tēlošana, abstraktās mācības, rakstniecība. Bērniem māca pašiem domāt un darboties. Plaši izplatīta ir „iemācies spēlējoties” pieeja, bērni sevi izsaka bez vardarbības.
Sākot no pieciem gadiem, tiek mācīta astrālā mācība, lai bērni varētu ceļot ārpus sava ķermeņa un daudz ko iemācīties tādā veidā. Tie apmeklē pagātnes ierakstus un paši skatās vēsturi; apceļo virszemi un pat arī citas planētas. Bērni iemācās to, ka eņģeļi ir reāli un attīsta spējas neredzamo izpaust par redzamu. Tie kļūst viedi un iekšēji spēcīgi; nav cietēju vai upuru.
Pusaudža gadus mēs saucam par „pārejošajiem trakulības gadiem”. Viena vecuma bērni apvienojas mīloša un vieda pieaugušā vadībā. Viņi spēlē dažādas spēles, uz vairākām dienām dodas lejup uz zemākajām alām, izkliegties un izbļauties, izmantot pozitīvi savu enerģiju. Viņi pieaug nobriedušos pieaugušajos- bez alkoholisma vai citām atkarībām.
DŽ.Č.: Vai Telosā ir kādi neprāti vai trakumi?
Š.D.: Nav.
DŽ.Č.: Noziegumi?
Š.D.: Nē.
DŽ.Č.: Kā ar nabadzību un trūkumu?
Š.D.: Tādas nav, ikkatram ir tas, ko tas vēlas un vajag.
DŽ.Č.: Kādas izskatās jūsu mājas?
Š.D.: Māju izskats atgādina sakrālo ģeometriju, visbiežāk tās līdzinās sfērām. Mūsu sabiedriskie nami ir ļoti līdzīgi senās Grieķijas celtnēm.
DŽ.Č.: Vai jums ir elektrība un tādas ierīces kā mums?
Š.D.: Mēs esam attīstījuši tādu tehnoloģiju, kurā iegūstam enerģiju no ētera, tāpēc mums nav vajadzīga elektrība. Dažas iekārtas ir līdzīgas jūsējām, bet daudz attīstītākas. Cilvēkiem ļoti labprāt patīk gatavot ēdienu.
DŽ.Č.: Vai jūsu ēdiens līdzinās tam, kādu lietojam mēs, veģetārieši, uz virszemes?
Š.D.: Jā, ļoti. No jums mēs esam nočiepuši šādas tādas idejas; mums garšo pica! Un arī šokolāde.
DŽ.Č.: Vai jums Telosā ir mājas mīluļi?
Š.D.: Jā, tieši tāpat kā jums.
DŽ.Č.: Kāds ir vidējais telosiešu auguma garums?
Š.D.: mēs esam aptuveni pēdu (~ 30 cm) garāki nekā virszemes tautas.
DŽ.Č.: Kāds ir vidējais mūža garums?
Š.D.: Telosā mēs nenovecojam. Ģenētiski mēs esam tieši tādi paši kā jūs, tikai mēs zinām, ka mēs nenovecojam; un tāpēc arī nenovecojam. Telosā dzīvo daži Amerikas indiāņi, tie ir simtiem gadu veci.
DŽ.Č.: Cik gadu ir tev?
Š.D.: 269. Lielākā Telosas iedzīvotāju daļa ir vecumā starp dažiem simtiem un dažiem tūkstošiem veci. Kāds vīrietis dzīvo savā ķermenī 30.000 gadus. Mēs smejoties viņu esam iesaukuši par „Visilgāko”!
DŽ.Č.: Tad jau tu esi pavisam jauna! Kā ar draudzēšanos un satikšanos? Vai tā mēdz notikt, ka 25 gadīga meitene satiekas ar 2.000 gadu vecu vīrieti?
Š.D.: Ļoti bieži! (Smejas)
DŽ.Č.: Vai Telosu piemeklē nāve?
Š.D.: Jā, bet reti. Cilvēki dažkārt iet bojā nelaimes gadījumā. Dzīvnieki mirst.
DŽ.Č.: Kas notiek tad, kad kāds cilvēks ir gatavs atstāt Telosu?
Š.D.: Lielākā daļa paceļas- ienesot savu ķermeni gaismā un pārvietojas uz vieglāku dimensiju. Citi, kuri nav gatavi pacelties, mācās atstāt savu ķermeni un tad to dematerializēt.
DŽ.Č.: Kā notiek sabiedrībā, kurā visu laiku ir vieni un tie paši cilvēki?
Š.D.: Kad cilvēki zina, ka dzīvos tik ilgi, cik paši gribēs un vēl arī paliks jauni tik ilgi, cik paši gribēs, tad parādās pavisam citas sajūtas par dzīvi nekā tas ir virszemē. Te nav tāda teiciena: „kamēr esi jauns!”, kas bieži vien jūsu sabiedrībā nodara ļaunumu ar pārsteidzīgu rīcību, narkotikām un alkoholu. Ja cilvēks dzīvo simtiem un tūkstošiem gadu, tad pilnīgi noteikti tas arī rūpējas par apkārtējo vidi! Tad iestājas lielāka atbildība. Visbrīnišķīgākā lieta, kas saistīta ar nenovecošanu un nemiršanu ir tā, ka varat izdarīt visu to, ko vēlaties. Augšā, tiklīdz esi sasniedzis vajadzīgo viedumu un zināšanas, lai tā pa īstam sāktu dzīvot, tad esi jau kļuvis par vecu, lai šīs zināšanas arī pielietotu.
DŽ.Č.: Kā tiek pārvaldīta Telosa?
Š.D.: Mums ir Divpadsmit Padome Plus Viens. Tie 12, kuri vada Templi ir sešas sievietes un seši vīrieši, visbiežāk tie ir augšāmceltie skolotāji, ļoti viedi cilvēki, kuri saglabā līdzsvaru jebkurā situācijā. Vienmēr pirmajā vietā tiks izvirzīts visu labums un ieguvums, Dieva gribas ievērošana, nevis personīgais labums.
DŽ.Č.: Ko nozīmē tas „Plus Viens”?
Š.D.: Tas „Viens” ir vai nu Augsts Priesteris vai Priesteriene, vai arī Telosas Karalis un Karaliene. Melhisedeku ordenis vienmēr līdzsvaro vīriešu un sieviešu skaitu, tas ir ļoti svarīgi garīgajā apgaismībā.
DŽ.Č.: Kas ir Augstais Priesteris un Priesteriene?
Š.D.: Tie ir strādājoši partneri. Augstais Priesteris ir Adama, augšāmceltais skolotājs, kurš strādā tiešā ercenģeļa Mihaēla vadībā. Adama ir zilā stara skolotājs un palīdz cilvēcei augšāmcelties. Augstā Priesteriene ir Terra Ra. Viņa Templī apmāca skolniekus un ir ļoti iemīļota. Arī viņa ir augšāmceltā skolotāja.
DŽ.Č.: Un Telosas karalis un karaliene?
Š.D.: Tie ir Ra un Rana Mu. Šie ciltsraksti nav pārtrūkuši vairāk kā 30.000 gadus. Kaut arī tituls tiek mantots, tas automātiski netiek nodots vecākajam dēlam vai meitai. Karalis un karaliene nolemj, kurš no viņu bērniem vai mazbērniem ir vispiemērotākais šim darbam. Tad kandidāts iziet pilnu Tempļa apmācības kursu un kļūst par Melhisedeku Priesteri vai Priesterieni.
DŽ.Č.: Tevi sauc par „Princesi”. Vai tam ir kāds sakars ar ciltsrakstiem?
Š.D.: Jā, es esmu Ra un Rana Mu meita.
DŽ.Č.: Kurš pieņem valdošos lēmumus?
Š.D.: Divpadsmit Padome. Kad tā lemj, tad karalis vai karaliene var to atbalstīt vai arī pieprasīt kaut kādas izmaiņas. Ja pastāv kāds neatrisināts jautājums, tad gala vārds pieder Augstajam Priesterim un Priesterienei.
Zem galvenās Divpadsmitu Padomes darbojas zemākā Divpadsmitu Padome, kas risina visus vietēja rakstura jautājumus. Individuālas problēmas vai strīdus izskata šķīrējtiesnesis, priesteris vai priesteriene, kuriem ir pieeja pagātnes akaši ierakstiem.
DŽ.Č.: Kāpēc tas vajadzīgs?
Š.D.: Tāpēc, ka daudzas polemikas aizsākušās iepriekšējās inkarnācijās. Kad tiek pieņemts lēmums, tad visiem ir pilnīgi skaidrs, ka tas visiem iesaistītajiem ir labākais risinājums, un lieta tiek slēgta.
DŽ.Č.: Vai Telosā ir nauda?
Š.D.: Nē, mums ir beznaudas preču apmaiņa.
DŽ.Č.: Kā tā darbojas?
Š.D.: Valdībai pieder viss, bet tā nav atbildīga par kontroli. Valdība piemēram, pārliecinās, par to, ka pārtika nonāk izdales vietās. Kad jums kaut kas ir vajadzīgs- ēdiens, apģērbs, mēbeles, mākslas darbi, grāmatas, utt.- jūs vienkārši ejat uz izdales centru un paņemat to, kas jums vajadzīgs.
DŽ.Č.: Ja jau cilvēkiem nav jāstrādā tāpēc, lai nopelnītu naudu, kā tiek padarīts darbs?
Š.D.: Katrs cilvēks izvēlas to, ko vēlas darīt. Kāds, piemēram, vēlas strādāt hidroponikas dārzos; tad pats arī nosaka savas darba stundas un pasaka tās „priekšstrādniekam”, lai tas zinātu, kad viņš tur ieradīsies. Un cilvēks strādā, jo zina, ka visu labklājība atkarīga no tā, kā ikviens paveiks savu darba daļu. Citu cilvēku dotības ir māksla, masāža, utt.
Cilvēkiem atliek daudz laika meditācijai, spēlēm, atpūtai, garīgai izaugsmei un Tempļa apmeklējumiem.
DŽ.Č.: Kā ir ar tiem darbiem, kurus neviens negrib darīt? Piemēram, ar atkritumu savākšanu?
Š.D.: Mēs visi uz maiņām veicam sabiedrisko kalpošanas darbu- pat Divpadsmitu Padomes locekļi. Neviens nav labāks vai sliktāks par otru. Katru mēnesi mēs veltām četras stundas tam, lai savāktu un dematerializētu atkritumus, izravētu dārzus, savāktu dzīvnieku atkritumus utt. Mēs to darām kopā, tāpēc tas ir jautrs darbs, mēs dziedam un labi pavadām laiku.
DŽ.Č.: Jūs patiešām dematerializējat atkritumus?
Š.D.: Jā.
DŽ.Č.: Kaut arī mēs tā kādreiz darītu!
DŽ.Č.: Vai Telosā cilvēki precas?
Š.D.: Jā, mums ir divu veidu precības, vienojošās laulības un svētās laulības. Ja divi cilvēki jūt, ka tos saista patiešām kādas īpašas attiecības, tie rūpējas viens par otru un vēro, kā tās attīstās, tie apmeklē priesteri vai priesterieni un noslēdz saistību precības. Dažkārt tās ilgst simtiem gadu, bet parast ir īsākas. Šajās laulībās nav bērnu. Ja laulības nav izdevušās, tad tie atkal dodas pie priestera vai priesterienes un tā tiek šķirta- bez kauna traipiem, bez disharmonijas.
Ja vienojošās laulības kļūst ļoti dziļas un ilgstošas, tad pāris var izvēlēties svētās laulības. Tās var notikt kā pēc divsimt kopā pavadītiem gadiem, tā arī pēc diviem mēnešiem. Tad notiek skaistas un lielas kāzas. Mūsu bērni dzimst svētajās laulībās.
DŽ.Č.: Kāpēc tu izvēlējies precēties ar cilvēku no Zemes virszemes līmeņa?
Š.D.: Viņš ir mana dvīņu liesma, manas dvēseles vīrišķā puse. Viņš izvēlējās inkarnēties virszemē, lai palīdzētu izpildīt mūsu darbu- sapludināt abas sabiedrības vienā.
DŽ.Č.: Vai kādas no sekojošām īpašajām spējām praktizē vismaz daži telosieši: 1)ceļošana domās (neatstājot aiz sevis formu); vai 2) manifestēšanu no ētera?
Š.D.: Cilvēki, kuri izgājuši tempļa apmācības tam iziet cauri tad, kad ir gatavi.
DŽ.Č.: Šarula, paldies, ka iznāci virspusē un biji kopā ar mums, lai palīdzētu apvienot divas sabiedrības. Cik ilgi domā palikt virszemē?
Š.D.: To lems gars.
©1995, Joanna Cherry.You are most welcome and encouraged to share this article with others, as long as you credit the source. Thank you.
Džoanna Čerrī.
Tulkoja Māra Brante