Skatiens no sava lodziņa. (Intervija)
Mūsu valstī ir ļoti daudz gaišu cilvēku. Ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu, Latvija ir unikāla zeme tieši šī iemesla dēļ. Kad mūsu zeme būs tikusi ārā no krīzes, tad citas valstis prasīs padomu, vairāk gan garīgā jomā,- šādu Latvijas nākotni redz GAISMAS CEĻA GĀJĒJS JĀNIS NO SIGULDAS, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš tic, ka liktenis pats savedis kopā ar tiem, kuriem būs vajadzīgs, jo nekas nenotiek nejauši, un mudina ikvienu noticēt savam iekšējam spēkam, lai mainītu sevi pašu un visu dzīvi.
- Kā cilvēks, kurš redz vairāk nekā citi, jūs ļoti pārliecināti teicāt, ka paredzējumi neko nenozīmē, jo ikviens pats var mainīt savu likteni. Nevajagot baidīties arī no zīlnieču vēstījumiem. Kādēļ?
- Ikviens pareģis nākotni saskata, ņemot vērā daudzus apstākļus, taču ar nākotnes paredzēšanu ir kā ar kaleidoskopu. Tur stikliņi izkārtojas noteiktā secībā atkarībā no tā, kā kaleidoskopu pagriež konkrētā brīdī. Tāpat arī cilvēki izlemj savā dzīvē kaut ko mainīt, un nākotnes notikumi kā kaleidoskopa stikliņi izkārtojas citādāk. Precīzu nākotni neviens paredzēt nevar, jo to iespaido konkrēta indivīda rīcība. Gaišreģis arī redz diezgan ierobežoti, un nav neviena, kurš zinātu visu. Patiešām nav! Iedomājieties vilcienu, kurš brauc pa apli. Pie katra loga sēž pa gaišreģim, un apļa vidū kaut kas notiek. Katrs no viņiem vienu un to pašu situāciju redz citādāk, jo skatās no sava lodziņa: vienam tas ir šaurāks, citam lielāks, un neviens no viņiem nav Dievs, kurš redz gan vilcienu, gan laukumu, gan visus personāžus. Viss atkarīgs no tā, kurš atrodas apļa vidū un izlemj spert soli pa labi vai pa kreisi, iet uz priekšu vai atpakaļ. Jā, ja es kādam pieslēdzos, tad arī jūtu, redzu šo informāciju, bet tas nenozīmē, ka man tā jāstāsta. Kā jau minēju, informācija pilnībā netiek sniegta nevienam.
- Vai arī tad, ja jutīsiet, ka jūsu brīdinājums varētu novērst nelaimi kāda dzīvē, neko neteiksiet?
- Varbūt paglābšu no vilciena, bet viņš iekāps autobusā... Vienīgais, ko varu pateikt: maini savu dzīvi: nelieto alkoholu, nesmēķē, neēd gaļu, zivis, nedomā un nerunā sliktu ne par vienu, vārdu sakot, nepiesaisti negatīvu enerģiju un notikumus. Es nevaru cilvēka dzīvē mainīt to, ko viņš pats radījis, viņa karmu. Ne es to devu, ne varu atņemt. Vienīgi varu palīdzēt sakārtoties enerģētiski. Nesen skatījos filmu
par zinātnieku, kura mīļoto sievieti sašāva parkā uzbrukuši zagļi. Pētnieks izgudroja laika mašīnu, lai atgrieztos pagātnē mirkli pirms nelaimes, un savai mīļotajai ieteica doties nevis uz parku, bet citur. Taču, kamēr viņš pirka ziedus, sievieti notrieca automašīna... Zinātnieks savam draugam atzinās: „Zini, man šķiet, ka vienmēr notiks viens un tas pats, tātad sakne jāmeklē citur."
Ja kādi notikumi dzīvē nerealizējas atbilstoši vēlmēm, jūtams, ka Visums saka: nē, jāieskatās sevī. Ja skatās uz sabiedrību, politisko dzīvi, tad nav vērts gānīt citus, kamēr katrs nemainās pats. Kā piespiest mainīties apziņu? Ja tas nenotiek, tad šis cilvēks, jau nākot uz Zemi, ieplānojis mainīt savu apziņu caur ciešanām. Daudz dzirdēts stāstām, kā dzīves pamatus pārvērtē tieši pēc lieliem pārdzīvojumiem, jo tikai tad saprot, ka spīguļi un nauda nav svarīgākais. Līdzjūtība, iecietība un mīlestība, - tās ir vērtīgas īpašības, kas sevī jāattīsta.
- Tātad, tās attīstot, var mainīt savu likteni?
- Jā, nav jau jāizdomā nekas jauns, to teikuši visi lielākie cilvēces skolotāji. Elementārākā mācība ir desmit baušļi, ja viss pārējais šķiet par sarežģītu. Jā, visu var mainīt, pareizi domājot, runājot, rīkojoties, ēdot. Nedarot nevienam pāri -ne fiziski, ne vārdos, ne domās. Daudziem ļoti patīk aprunāt citus, taču tādā veidā viņi rada sev negatīvu karmu. Doma ir Visuma ātrākā enerģija. Neviena doma nepaliek galvā vien! Atliek ko iedomāties, un enerģija jau nodota.
- Tas nozīmē, ka jāatsakās no vērtēšanas arī prātā.
- Jā, vērtēt drīkst tikai sevi. Pieņemsim, kāds man nodara pāri, bet varbūt iepriekšējā dzīvē es viņam esmu vēl vairāk nodarījis pāri. Ja kāds mani mēģina sadusmot, tā ir pārbaude, vai es tam ļaušos. Uz dusmām jāatbild ar mīlestību, un viss ir labi. Mainoties pašam, mainās visa pasaule. Protams, gadās situācijas, kas izsit pamatu zem kājām, bet jāsaprot, ka tā ir kārtējā mācībstunda, un atkal viss atkarīgs no paša uztveres - vai šīs pārbaudes laikā sadusmosies, vai arī paliks iecietīgs un pacietīgs
-Vai īpaši pūlējāties, lai attīstītu savas gaišreģa spējas?
-Vienkārši strādāju ar sevi, savām rakstura iezīmēm, mainīju dzīvesveidu, mēģināju kontrolēt katru domu, vārdu, domājot arī par to, ko ēdu. Centos izprast patiesās dzīves vērtības, apjaust, ka varbūt ir kāds cits uzdevums uz šīs zemes, nevis tas, kādu vairumam patiktu iedomāties. Dažkārt ļaudis atnāk pie manis, stāsta par savām problēmām, un manī uzreiz ieplūst informācija. Gadās, ka nezinu, ko redzētais nozīmē, bet pārsvarā to sajūtu. Kādreiz lasīju Kryon un gribēju saprast, kāds izskatās magnētiskais režģis. Atrodoties meditācijā, man to parādīja-tas izskatās līdzīgs bišu šūnām. Kosmosā daudz kas līdzinās bišu šūnām. Pašlaik caur ceturto dimensiju notiek pāreja uz piekto. Turienes tempļi izskatās kā no mūsu pasaules materiāliem veidoti, tikai krāsas ir daudz dzidrākas un spilgtākas.
Ja vēlas, tad palīdzība nāk, viss sakārtojas. Tas nozīmē apzinātu dzīvošanu, vērību pret sevi visu laiku.
- Bet cilvēces vēsturē jau ir nākuši skolotāji...
- Arī tagad daži ir. Ar lielāku vai mazāku spēku, bet, cik daudz viņos ieklausās? Kāda jēga skolotājiem ierasties, ja viņos neieklausās, un tērēt enerģiju tam, kam nav nekādas jēgas? Nekas nenotiek tāpat vien, bet cik daudzi iemiesojuši viņu principus savā dzīvē? Vai sabiedrība ir dziļi un patiesi mainījusies? Jēzus Kristus uzņēmās daļu smaguma uz sevis, bet cilvēki to nesaprata. Vienīgais, ko savā dzīvē var pārveidot, ir katrs pats. Varbūt muļķīgi izklausās, tomēr jāsāk dzīvot pareizi, jo viss atduras karmas likumā jeb liktenī.
-Daži tic jauna laikmeta sākumam un uzskata, ka karma vairs nedarbosies...
- Nepiekrītu. No karmas neviens neatbrīvosies. Būtu patīkami ticēt, jā, bet patiesībā ar sliktiem darbiem turpina karmu palielināt, bet ar labiem samazināt. Karma pastāvēs tik ilgi, kamēr to neatstrādās. Ir jāsaprot, kā viss uzbūvēts. Uzskatu, ka cilvēki nenāk uz Zemes, lai pelnītu naudu, ēstu un nodarbotos ar seksu, bet tādēļ, lai viņu dvēseles evolucionētu un pilnveidotu sevi. Radītājs ir jūra, bet cilvēki - ūdens lāses, kas uz laiku atdalījušās no sava pirmsākuma. Tās atgriežas, guvušas pieredzi - jaunu pienesumu kopējā jūrā. Šāda iespēja ir visiem.
-Vai tiešām nav nekādu ierobežojumu, lai nokļūtu pie Dieva?
- Nosauksim šo vietu par Mājām. Šis ceļš ir viegls tiem, kas to vēlas. Cilvēkam mirstot, dvēselīte atdalās, un tai pakaļ ierodas sargeņģeļi vai pavadoņi. Dvēselei saglabājas brīvā griba. Ja tā nepauž vēlmi doties līdzi eņģeļiem, ar varu neviens nevelk. Tādā gadījumā dvēseles paliek astrālajā plānā, kļūst par spokiem. Astrālajā plānā paliek dvēseles, kas dzīves laikā izteikti pieķērušās materiālajām vērtībām, nespējot no tām atteikties pat miršanas brīdī. Taču, ja iet uz gaismu, tad sasniedz īstās Mājas. Atkal atnākot uz Zemi, dvēselēm atņem atmiņas par iepriekšējām dzīvēm.
- Daži uzskata, ka ir atšķirīgas dvēseļu grupas?
- Skolēns arī uzreiz netiek 12. klasē, mācīšanās notiek pakāpeniski. Ja Mājās būts trešajā klasē, tad tālāk var cerēt tikt uz ceturto, bet ne divpadsmito.
- Jūsu priekšstats par pēcnāves dzīvi izriet no lasītā?
- Dažreiz par kaut ko domāju, atrodos meditatīvā stāvoklī, un tad atnāk atbilde. Dažkārt to redz kā bildi, citkārt tā ir vienkārši informācija, var būt arī krāsa, sajūta... Ar valodu to nevar aprakstīt. Piemēram, zināms, ka visspēcīgākā enerģija Visumā ir Mīlestība. Tās spēks un apjomīgums nav izstāstāms. Tā nelīdzinās nevienai mīlestības formai uz zemes. Vecāku - bērnu, sievietes - vīrieša mīlestība ir kā smilšu graudi, salīdzinot ar TO, kas apņem viscaur. Tur viss notiek tikai Mīlestībā, un viss turas uz Mīlestības. Mēs esam veidoti kā daļa no Radītāja un nevaram būt citādi.
- Vai tā nav sava veida dīkstāve?
- Nē, ir dažādas vietas, uz kurām jādodas, varbūt jābūt par sargeņģeli...To pasauli varētu pielīdzināt pulkstenim, kur katram zobratiņam ir sava vieta. Arī dievišķajā hierarhijā katram ir sava īpaša un svarīga vieta.. Dvēseles uz zemes ierodas kopēja labuma vārdā. Gūstot pieredzi, rodas jauna enerģija, kas vajadzīga art citām pasaulēm. Veidojas jauni visumi, bet atrašanās te ir darbiņš, kas jāpaveic, bet ne sods. Ir ļoti augstas būtnes, kas nevar nonākt uz zemes. Nevienu nedrīkst nosodīt. Varbūt patiesībā bezpajumtnieks, kam ik dienas ļaudis velta nicīgus skatienus, ir desmitkārt augstāka būtne, kam jāveic savs uzdevums.
-Kā vērtējat vēstījumus no citām pasaulēm, tā saucamos čenelingusl
- Arī dzeja, mākslas darbi, mūzika nāk no citas pasaules, tie visi ir čenelingi, tomēr, ja kādam informāciju diktē no augšas, jāuzmanās. Ir jābūt ļoti labām spējām, lai noteiktu, ar ko patiesībā sazinās, jo daudzus no zemākajiem astrālajiem plāniem vienkārši pakļauj, un viņi var uzdoties par jebko. Saņemt šādu informāciju var jebkurš, tikai jājautā, vai viņš var pateikt, no kā to ieguvis. Ja saņēmēja vibrāciju līmenis ir zems, muļķīgi būtu ticēt, ka ar viņu runās augstu vibrāciju būtne. No malas skatoties, šajos tekstos nekā slikta nav, tomēr vēstījums var saturēt viltus informāciju. Ir arī tādi vēstījumi, ko ir vērts un vajag lasīt. Lai notiktu kvalitatīva informācijas nodošana/saņemšana, jāspēj pacelt savas vibrācijas tik augstu, cik zemu var nolaisties augstākās būtnes. Ne visas ir ieinteresētas cilvēces ceļā uz Gaismu. Enerģija, no kā dzīvo zemākā pasaule, ir bailes, naids, visas negatīvās emocijas, tāpēc tā nav ieinteresēta samazināt savus labības laukus.
-Dziednieki stāsta, ka pēc dievkalpojuma ļaužu auras ir apjomīgākas un spīdošākas...
- Jā, jo mācītāja teiktais licis apdomāties, un no iedziļināšanās un vērtību pārvērtēšanas cilvēka sirdī kaut kas mainījies. Ar domu nomaiņu, patiesu nožēlu, piedošanu viņš sevi attīrījis. No sirds nokrīt slogs, un no baznīcas cilvēks iznāk pacilāts. Proporcionāli apziņai un ticībai sasniedzams rezultāts. Ar piedošanu savu karmas trauku var izsmelt ātrāk. īpaši tad, ja piedot šķiet neiespējami. Savukārt no sirds lūdzot piedošanu, iespējams no karmas trauka izņemt daudz vairāk, ne tikai vienu graudiņu. Tas, kurš nav piedevis, ir kā sakalts važās un nes sev līdzi ārkārtīgi lielu smagumu.
-Ikviens varot attīstīt sevī gaišreģa spējas, bet kādēļ to vajag?
- Nav jābūt mērķim: redzēt vairāk. Arī pats neskatos uz priekšu, tāpat pagātnē. Nav vērts tajā rakņāties,- kāda nozīme tam, kas biju neskaitāmas dzīves iepriekš.
Šābrīža uzdevumus ir darīt labāko tagad. Uzzinot par pagātni, neviens netiek atbrīvots no uzdevumiem. Tikai jāapzinās, cik daudz sliktā sastrādāts bijušo dzīvju laikā. Galvenais uzdevums ir attīstīt sevī iecietību, pacietību, līdzjūtību, mīlestību.
Daudzi aiziet uz vienu lekciju un pēc tam sāk mācīt citiem dzīvot, bet vai paši ir mainījušies? Pirms izplatīt zināšanas citiem, jāsakārto sevi. Man uzdod jautājumu, es kaut ko pastāstu, un viņiem liekas, ka esmu gaišreģis. Es palīdzu tikai tik daudz, ka paskaidroju lietu būtību. Nedziedinoties garīgi, fizisko ķermeni dziedināt nav iespējams. Jā, uzskatu, ka gars ir primārs. Piemēram, kādam jāoperē kājas, bet es jūtu, ka cēlonis nav izdilušajās locītavās. Slimības iemesls ir tas, ka saslimušais visu vēlējies paveikt viens pats. Cits piemērs: bērniņš slims, jo vecāku starpā ir nesaskaņas, tādēļ mazajam slikti. Nav jēgas dzert zāles, kas sabojā kā fizisko, tā arī garīgo ķermeni.
-Vai ticat, ka iespējams uzlikt lāstu? Ir dzirdēts, ka ļoti tīram cilvēkam lāsti nepielīp...
- Ir iespējams uzlikt lāstu, jo, kur ir doma, tur ir enerģija. Cilvēkam var nodarīt pāri tikai ar negatīvām domām, un nelabā karma turpina krāties. Negatīvos notikumus dzīvē ļaudis tīšām vai netīšām sev piesaista paši.
-Ja brīvajā laikā jāizvēlas starp meditāciju un brīvprātīgo darbu, kas labāks?
- Abi. Meditācija der sevis sakārtošanai; ideāli, ja tās laikā var atbrīvoties no domām un gūt patiesu informāciju par sevi. Vienlaikus iespēju robežās jāpalīdz citiem.
- Kāda būs Latvijas nākotne?
- Šis jautājums nav atbildams viennozīmīgi, viss atkarīgs no cilvēkiem. Ministrs ir cilvēks, deputāts arī, tāpat jebkuras profesijas pārstāvis. Apziņa jāmaina kā ministram, tā jebkuram citam darba darītājam. Tad, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju būs mainījuši savu apziņu, viss mainīsies uz labo. Galvenais,- nebaidieties mīlēt un tapt mīlētiem!