Vēstijuma 1. daļa
Mēs atgādinām, ka jūs pieredzat
domu,sajūtu un emociju dimensiju, dimensiju matērijai un laikam. Mēs atgādinām
šī vēstījuma nozīmību sekojot esošajām enerģijām jūsu laiktelpā kā vienā no
variantiem.
Mēs atgādinam, ka dzīvojiet
laikā, kurā manifestācijas robeža ir caurspīdīgiem tīkliem klāta, tas nozīmē,
ka apvienojot prāta, loģikas,un emociju dimensijas momentā, ko sauciet par šo
brīdi, jums ir iespēja teikt- Smilšu grauds, topi par dārgakmeni un tas tūdaļ
notiks.
Caururbjoties ticībai visos
līmeņos rokās sadodas Dienvidi,Austrumi, Ziemeļi un Rietumi.
Zemes apvalks netur jūsu apziņu
ciet ar varu, lai pierādītu šīs planētas dualitāti, jūs to esiet pieredzējuši
cauri ciešanām, karu un badu, pareizāk jūsu dzīvās enerģijas saknes,
pirmstecība. Šajā laikā, redzot ciešanu uzplaiksnījumus jūs meklējiet vietu
savā sirdī, jūs spējiet atšķirt labu no ļauna, jūs spējiet nodalīt ego no
sirdsgudrības. Jūs spējiet ieraudzīt savu sirdi pēc pirmā lūguma, tieši tāpēc
slepkava joprojām cenšas noslēgt sirdi, jo rētas sirdī sāk asiņot cilvēcības
dēļ, un cilvēks, kas ir mācījies nejust dodas turp, kur viņam atvērs sirdi, jūs
nespējiet ignorēt laiku, kurā veras zemes sirds.
Laikā, ko jūs saucāt par 2000
gadu - gaidījāt pasaules beigas, jūsu virsējais prāts pasaules beigas
nesagaidīja, tomēr, pasaules beigas bija. Zeme nometa vienu no ķermeņiem un
iegāja 4. Zemes atmosfērā, kura pietuvojās par vienu soli zemes pirmsākumam,
jeb realitātei, realitātei, tieši tāpēc centri tika atvērti plaši vaļā un jūs
ieguvāt piekļuvi apziņas procesiem, kas atgādina, no kurienes esiet, tomēr tika
pavērts arvien plašāk apvalks arī svešu civilizāciju rasēm, jeb kontaktam ar
tām apziņas līmenī. Jūs sākāt veidot grupas, notikumus.
Jūsu snaudas atpazīšana
vispirms sākās ar jautājumiem, noteiktiem un skaidriem, jūs apzinājāties ka
neesiet apmierināti no ārējām kvalitātēm, reliģijas, mantas, kultūras, naudas.
Nododot atbildību citiem jūs kļuvāt par upuri, kurš pazaudēja savu enerģiju un
sāka jautāt, kas es esmu. Sākās ārējo programmu sabrukums. Jūs sākāt
apzināties, ka laime ārpusē nepiepilda jūs iekšpusē.
Nākamajā līmenī jūs sākāt
izmeklēt sevi iekšpusē, jūs centāties celt citus, jo nebijāt mierā, ka tie guļ.
Jūs sākāt justies atdalīts, jocīgs, nosodīts un vientuļš..Tālāk jūs mācijāties
atbrīvot. Saskatīt sakarības ar vienotību apkārtējā pasaulē, un tomēr tas lika
justies jums vientuļiem, jo šķita, ka nav ar ko komunicēt. Vēlāk jūs sākāt
justies kā viens vienīgs apgaismotais un radās velme norobežoties, atrast klusu
vietu, vai doties prom no apkārtējiem, jums kļuva grūti drūzmā. Šķietami
iluzori šis punkts jums likās kā īpašs..tomēr jūs vēl cieši gulējāt neesot ne
tuvu agram rītam.
Nākamajā līmenī jūs atstājāt
darbus, sistēmas, draugus, sākāt lietot praksi tam kas kliedza iekš krūtīm, jūs
devāties iepazīt apziņu modienā, meditācijās, praksēs, un mācoties operēt ar
ego. Jūs iemācījāties redzēt sakarības no ticības prātā un sirdī. Tālāk jūs
ieraudzījāt pats sevi, pārstājāt meklēt izskaidrojumus un atbildes, jūsos
iestājās miers un harmonija. Jūs iemācījāties atbrīvot. Jūs iemācījāties
ieraudzīt skaidri un piedot visiem, izņemot sevi pašu. Jūs iemācījāties
atbrīvot nosodījumu un sākāt ieraudzīt beznosacījuma mīlestību kā vienu
veselumu.
Jūs sākāt radīt. Jūsu jaunajā
realitātē sāka ienāt cilvēki, kas devās jums līdzi. Jūs ieraudzījāt
inteliģenci,ko nozīmē dzīvot šobrīd, un to, ka šis mirklis ir pilnīgs un
mūžīgs. Jūs iemācījāties izvēles, kas nosaka to, ka esi radītājs, itin nekas
Jūs nešķira no Dieva, Dao, Avota, Gaismas, vai Pirmssākuma. Jūs nedegāt par
piederību, jo Avota gaisma sākās iekš. Jūs sākāt ieraudzīt dualitātes
pamatprincipus un sadalījumus- pareizs, nepareizs- balts,
melns-kristietis,budists-slikts, labs. Jūsu realitāte tika atpazīta kā VIENS.
Viss iekš viena un Viens iekš visa.
Vēstijuma 2. Daļa
Jūs arvien vairāk apzinieties
sava iekšējā un ārējā prāta kvalitātes, kuras ir radušās no jūsu iekšējā bērna,
no bailēm, no jūsu pieņēmumiem un atmiņas par bijušo, to glabā jūsu iekšējais
prāts.
Sāpes, ciešanas, liek jums
noslēgties piedāvājot bēgšanu, un tajā brīdī jūs ielaižiet sava sirdī
nosodījumu, nosodījumu, kas ienāk ārējā prāta vadīts un tūdaļ dzeļ jūsu sirdīs,
jo sirds nepazīst nosodījumu. Šajā laikā jūs nespējat kontrolēt ķermeņa
funkcijas, ko sauc par asinsteci, jeb asinsspiedienu, jūs nespējiet turēt sevī
vairs sāpes, jo jūsu sprands, asinsvadi un sirds tūdaļ to grūž atpakaļ. Jūsu
rase vēlas aizsargāties no apkārtējā iepriekšējās pēctecības dēļ, tomēr jūs
šaustaties, jo nēesiet sapratuši, kad sirds atvēršana jums ļauj pieredzēt
Radītāju, kas pāri pats sev nedara. Šajā laikā jūs mācīsities svētīt
pieredzes, kas sāpina.
Tad kad jums sāp jūs vispirms
apzinieties to ka jums sāp, jus jautājiet kas ir tas, kāpēc es šo sāpi jūtu, ko
tā man vēlas teikt, vai es esmu sev vēlamā telpā un laikā, vai es esmu saskaņā
ar savu sirds gaismu. Šī pieredze esot kopā un lūdzot pēc gaismas liek nojaust,
ka šī gaisma dodas tev līdz arī uz mājām pie tavas ģimenes. Ši pieredze liek
tev nojaust, ka sirds atvēršanās nav kautkas, kas ar tevi notiek, šī pieredze
liek tev apzināties, ka tu pats kļūsti atvērta sirds.
Sēžot sastrēgumā tevī joprojām
ir sajūta, un šī sajūta vairs netiek aizvērta.
Kad jūs iedomājieties par
notikumu, vai cilvēku, kas jūs sāpina, jūs sakiet, es svētu šo notikumu, es
pieņemu un svētu viņu, es saku paldies par svētību pieredzēt un mācīties, es
sūtu mīlestību šim notikumam un cilvēkam, un kad jūs to sakiet atkal un atkal
jūsu sirds sāk reagēt, jūsu acīs sariešās asaras, tajā brīdī jūsu sirds telpā
atbrīvojas vieta svētibai priekš jums paša, atbrīvojas vieta skaistumam. Jūs
esiet laikā, kurā ar palielināmo stiklu pēc pelēkās miglas meklējiet ziedu, jūs
meklējiet krāsas un lūdziet pēc saules vēl un vēl.
Kas ir tas, ko tu šajā pasaule
pieredzet nāci? Kas ir tas ko tu meklē, ko citur neesi atradis..
Tavs uzdevums ir transendēt
svētību savā sirdī. Lai tas nekļūtu par sarežīitības faktu tavā ārējā prātā mēs
teiksim- šobrīd ir laiks, kurā aizejot pēc programmas kā dzīvot, kā atvērt
sirdi, paies 5 dienas un tu iesi jautāt, kur ir nākamā programma, ko man darīt
tālāk un mēs teiksim, ej mājās un kļūsti sava pieredze, pieredzi sevi, pieredzi
transendenci iekšējam prātam mainoties un pieņemot sirdsgudrību.
Jūs taujāsiet par bērniem...Tu
esi atnācis no Avota, Radītāja, Dao, Dieva, iemiesojumā pie matērijas, kurā
nekad nēeesi bijis, un tu jautā kāpēc jūties tā kā jūties? Šis attiecas uz
jauno paaudzi kā jūs sakiet, tie palīdz izstrādāt to, ko nav pieredzējuši, tie
nāk pielāgoties jaunajai zemei, zemei, kas ir pirmavota pirmā versija.
Jauno bērnu enerģija ir
ģenērēta lai ietekmētu citu enerģijas. Viņi ienākot telpā ietekmē citus
cilvēkus, tie mostās ar gaismu, vai šausmām, bet ietekme ir pirmais un
galvenais viņu uzdevums. Viņi ienes alerģijas, lai cilvēks pievērstos ķermenim,
viņi izdara pašnāvības, lai cilvēks neaizvērtu sirdis un iemācītos komunicēt,
viņi atbalsta tehnologijas, kas iesēdina apziņu cietumā lai parādītu cik
aizmigusi ir cilvēce, viņi parāda ģenētikas kļūdas, lai cilvēks atgriestos pie
zemes. Uz jautājumu kā tu zini..viņi atbild, es vienkārši zinu. Viņus nevar
audzināt, viņiem var dot tikai pārbaudījumus, jo no ierastajiem
audzināsanas principiem viņi nogurst, viņi garlaikojas. Jaunajiem bērniem ir
cits virziens, viņiem nav karmas, zemes ķermenis ir beidzis karmas riteni, tai
laiks atgriezties realitātē.
Zeme dodas mājās, tieši tas
notiek ar jums šobrīd kolektīvi un individuāli. Zeme atgriežas no ēnu
pieredzes, lai kļūtu par sevis pašas vislabāko versiju, lai tas notiktu
pilnīgi, cilvēks kļūs par zemes saimnieku. Un dienā, kas tas kļūs par zemes
saimnieku vārti noslēgsies, cilvēka sirds savienosies ar mātes sirdi zemi un
kļūs par vienu veselu. Bērni, kas ienāks mācīsies no jauna un kļūs par visu
bērniem, jūs sauksiet tos- mūsu bērni, mūsu zeme, mūsu pasaule,līdz tam jūs
redzēsiet stingri sasietos mezglus izšķīstam, jūs tos sauciet par sistēmu
valgiem, tās kritīs, jo nespēs pabarot vairs nabago, un izārstēt slimo, tā
nespēs vairs iemācīt. Jūs celsiet spožus diskus debesīs, un veidosiet mājas no
spoguļiem, jūs atgriezīsieties pie cilvēka un cilvēcības, tomēr savā virsējā
prātā vēl būsiet vāji, lai saredzētu robežu nevienlīdzību, jūs celsieties no
jauna kad spēsiet ieraudzīt otrā sevi pašu un tas notiks, jo zeme atgriežas
mājās. Tā atgriežas pie mīlestības, pie Tā kas savā atmiņu radījis visu, pie
tā, lai atpazītu to,kur tā devās lai sevi meklētu. Gluži kā māte zeme cilvēku
paņems savā klēpī un atgriezīs pie drošības, māte ar tēvu apvienosies un veidos
jaunu rasi, jaunai pēctecībai. Visa pēdējā laika pēctecība sauksies-
Atbrīvošana. Kā zeme pazaudēja pati sevi, tā atgriezīsies, tā cilvēks nespēs
ignorēt brālības balsi, tas nespēs ignorēt sāpes darot otram pāri, slepkava
gulēs stūrī un raudās cilvēcības dēļ. Tad kad sirds vērsies, viss ko tas
teiks...piedod,piedod... tas lūgsies pēc piedošanas pats sev, tas lūgsies pēc
mīlestības pašam pret sevi. Un kad tas modīsies, tas redzēs esamības mirkli kā
mūžīgu, kā vienu, tas elpos tā kā nekad nav mācējis un redzēs tā kā nav
redzējis.
